Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Kad mūsu lauksaimniekiem Eiropas tirgus vērsies plašāk. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 25.11.1999., Nr. 390/391 https://www.vestnesis.lv/ta/id/15895

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Kā mājsaimniecības gūst savus ienākumus

Vēl šajā numurā

25.11.1999., Nr. 390/391

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Kad mūsu lauksaimniekiem Eiropas tirgus vērsies plašāk

Aigars Kalvītis, zemkopības ministrs, — Latvijas sabiedrībai

Vakar, 24.novembrī, zemkopības ministrs Aigars Kalvītis informēja žurnālistus, ka sarunas ar Eiropas Komisiju par lauksaimniecības preču tirgus liberalizāciju notiek veiksmīgi. Pašlaik tiek runāts par jaunu tirdzniecības līgumu starp Latviju un Eiropas Savienību (ES). Tas varētu stāties spēkā jau 2000.gada vasarā. ES piedāvā lielāku tirgus liberalizāciju, atteikties no subsīdiju atbalsta maksājumiem, tirdzniecībā ar lauksaimniecības precēm nepiemērot muitas tarifus atsevišķām produkcijas grupām. Jaunais tirdzniecības līgums sastāvēs no trim sarakstiem. Pirmajā sarakstā tiks iekļautas preces, kuru tirdzniecība jau ir liberāla un valstu tirgi mazaizsargāti. Tomēr pastāv atsevišķas pozīcijas, kurās Latvija nepiekrīt Eiropas Savienības piedāvājumam liberalizēt tirdzniecību ar nulles principu. Abas puses apmainījušās ar priekšlikumiem tālākai to apspriešanai.

Otrajā sarakstā tiks iekļautas preces, kurām atcels muitas tarifus un eksporta atbalsta maksājumus. Šie nosacījumi attieksies gan uz Latviju, gan Eiropas Savienību. Šajā sarakstā kā viens no galvenajiem lauksaimniecības produktiem minēts siers. Latvijai ir atzīstamas iestrādes sieru ražošanā, to kvalitāte ir augsta. Šajā jomā mūsu valsts siera ražotāji droši var konkurēt ar Eiropas Savienības valstu lauksaimniekiem. Savukārt jautājumā par iespējām eksportēt un importēt cūkgaļu tiek diskutēts par abpusēji vienādām kvotām. Tas nozīmē, ka Latvijas cūkgaļas ražotājiem būs iespējas eksportēt uz Eiropas tirgu tikpat daudz cūkgaļas, cik Eiropas Savienība eksportēs uz Latviju. A.Kalvītis piebilda, ka par konkrētiem skaitļiem vēl pāragri runāt. Kvotas tiks noteiktas, ņemot vērā pēdējo piecu gadu vidējos importa apjoma rādītājus. Latvijai tiks piedāvāts eksportēt cūkgaļu uz Eiropas Savienību par garantētām un stabilām iekšējā tirgus cenām. Protams, pirms tam Latvijā ir jāveic ganāmpulka reģistrācija, jāizveido Eiropas Savienības prasībām atbilstošas sertificētas kautuves, kā arī jānosaka kautķermeņu klasifikācija. Šie uzdevumi jāpaveic pēc iespējas drīzāk.

Pašlaik Latvijas puse sarunās ar Eiropas Komisiju aizstāv viedokli, ka šeit nedrīkstētu ievest cūkgaļas izstrādājumus, kā arī sadalītus gaļas gabalus. Eiropas Savienība vēlas importēt gan šķiņķus, gan karbonādes par nulles tarifu. Tas mūsu valstij nav pieņemami, jo ir neizdevīgi vietējiem produkcijas ražotājiem. — Mēs varam atļaut Latvijā ievest kautķermeņus, zīmogotus, ar skaidri zināmu to izcelsmi, — sacīja zemkopības ministrs. Sarežģītas domu apmaiņas veidojas par cāļu un vistas gaļas eksportu. Eiropas Savienība izteikusi vēlmi pēc iespējas lielāku apjomu šīs produkcijas piedāvāt Latvijas tirgū, tādējādi konkurējot ar ASV ražoto vistas gaļu, kas Latvijā ir vairumā. Konkrēts risinājums nav rasts, jo paredzēts šo jautājumu vēl apspriest Briselē, šīs sarunas notiks decembrī. Kopumā gan Eiropas Komisija, gan Latvijas pārstāvji abu pušu sarunas un konsultācijas vērtē pozitīvi, arī vairākus notiekošos procesus lauksaimniecībā, taču bažīgi izsakās par Latvijas valdības pieņemtajiem cūkgaļas iekšējā tirgus aizsargpasākumiem.

Trešajā sarakstā pārtikas preces tiks liberalizētas ar nulles tarifu. Tas Latvijai ir ļoti svarīgs nosacījums, jo līdz šim Eiropas Savienība pastāvēja uz to, ka muitas tarifi ir jāsaglabā. Pēc jaunajiem noteikumiem Latvija varēs eksportēt piena produkciju uz Eiropas Savienību kvotu ietvaros bez ievedmuitas. Šis nosacījums ir vienpusējs, jo Latvijai nebūs jādod iespēja ES ievest piena produkciju Latvijā. Plānots, ka jaunajā līgumā kvotas vidēji palielināsies 1,5–2 reizes. Par precīziem apjomiem vēl notiek sarunas. Galvenais, ka šis tirgus liberalizācijas process noritēs strauji. Ja līdz šim kvotu pieaugums ik gadu bija 5 procenti, tad turpmāk tas paredzams līdz 30 procentiem. Tā būs iespēja mūsu lauksaimniekiem attīstīt ražošanu, jo ik gadu kvotu skaits pieaugs par trešdaļu. Noteiktais nulles tarifs veicinās piena nozares attīstību, arī piena iepirkuma cenas būs augstākas, prognozēja A.Kalvītis. Latvijas ražotāji arī nebūs atkarīgi no Krievijas tirgus svārstībām. Paredzamās kvotas nodrošinās Latvijas eksporta potenciālu ārējam tirgum.

A.Kalvītis informēja, ka pašlaik Latvijā zemkopības sektorā notiek vairākas reorganizācijas. Tās saistītas gan ar mežu institucionālo reformu, gan ar Zemkopības ministrijas centrālā aparāta, ministrijas pakļautībā esošo organizāciju, kā arī rajonu lauksaimniecības struktūru pārmaiņām. Jaunais Zemkopības ministrijas modelis būs atbilstošs Eiropas Savienības prasībām. Nākamgad Latvijai pirmo reizi jāizmanto ES strukturālo fondu piešķirtās finanses, arī tas bija viens no iemesliem, kādēļ nepieciešama reorganizācija.

A.Kalvītis: — Šīs reorganizācijas galvenais uzdevums ir atdalīt politikas veidošanu no administrēšanas. Sākot strādāt par zemkopības ministru, es nevarēju pateikt, ar ko ministrija vairāk nodarbojas — ar politikas, stratēģijas, analīzes jautājumiem vai ar dokumentu pārkrāmēšanu un administrēšanu. Izskatījās, ka vairāk bija citu jautājumu kārtošana nekā nodarbošanās ar ilgtermiņa lauksaimniecības politikas veidošanu. Tagad šīs funkcijas tiek atdalītas. Ar administrēšanu nodarbosies tikai administratori, bet pārējiem speciālistiem vajadzēs ieviest nepieciešamās ES direktīvas, izstrādāt likumdošanas dokumentus Latvijas lauksaimniecības attīstībai.

Līdz šim Zemkopības ministrija risināja galvenokārt zemkopības jautājumus, lai gan tā bija atbildīga par vēl divām svarīgām lauksaimniecības nozarēm — zivsaimniecību un meža nozari. Galvenokārt lauksaimniecības jautājumus risināja gan valsts sekretārs, gan trīs viņa vietnieki, pēc jaunās shēmas valsts sekretāram būs jābūt vienlīdz spējīgam darboties visās trijās nozarēs: lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā. Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Jānis Lapše atzīmēja, ka reorganizācija notiek vienlaikus gan ministrijā, gan rajonos, gan arī ministrijas pakļautībā esošajās iestādēs.

Jaunajā Zemkopības ministrijas struktūrā iekļauti astoņi departamenti: Lauksaimniecības politikas un ES integrācijas departaments, Lauksaimniecības nozaru attīstības departaments, Veterinārijas un pārtikas departaments, Lauku attīstības departaments, Juridiskais departaments, Budžeta un finansu departaments, Meža resursu un meža ekonomikas departaments, Meža politikas un stratēģijas departaments. Pirmo četru departamentu kopīgās funkcijas: likumdošanas un citu normatīvo aktu vai grozījumu izstrāde un to tālākās virzības nodrošināšana līdz to pieņemšanai, atzinumu sagatavošana par citu ministriju sagatavotajiem normatīvo dokumentu projektiem, ES integrācijas dokumentu tulkošana un pārlikšana Latvijas Republikas likumdošanā, piedalīšanās sarunās ar ES un nacionālo interešu aizstāvība, kā arī valdības deklarācijas izpildes kontrole. No jauna izveidota Audita nodaļa. Tā nodarbosies ar ministrijas departamentu, tai pakļauto iestāžu darba izvērtēšanu un priekšlikumu sagatavošanu darba kvalitātes paaugstināšanai.

Līdz šim Valsts veterinārais dienests nodarbojās arī ar veterinārijas likumdošanu, normatīvo dokumentu izstrādi. Tagad šos pienākumus veiks Veterinārijas un pārtikas departaments, savukārt Valsts veterinārais dienests būs izpildītājs.

Lauksaimniecības izglītības jautājumus risinās Lauku attīstības departamenta speciālisti. Gandrīz visiem departamentiem būs jāstrādā ar Eiropas Savienības integrācijas dokumentiem, kuru apjoms nav nekāds mazais.

Ar Ministru kabineta rīkojumu izveidots Lauku atbalsta dienests. Tā uzdevums būs administrēt valsts atbalsta pieteikumu pieņemšanu, izvērtēšanu un līgumu slēgšanu, veikt valsts atbalsta piešķiršanu un izmaksāšanu, kā arī tā uzskaiti, kontrolēt tā piešķiršanas un izlietošanas kārtību. Tāpat Lauku atbalsta dienesta pienākums būs veikt ES atbalsta piešķiršanu un izmaksāšanu, organizēt lauksaimniecības un pārtikas produktu iekšējā tirgus un eksportu veicinošus pasākumus, izsniegt licences, kontrolēt to izmantošanu. Lauku atbalsta dienests strādās Zemkopības ministrijas pakļautībā.

Pēc Ministru kabineta rīkojuma notikusi Valsts sēklu inspekcijas, Augu aizsardzības dienesta un Augu šķirņu salīdzināšanas centra apvienošana, kā arī Valsts Labības inspekcijas un valsts Produkcijas kvalitātes inspekcijas izveidošana par Augkopības produkcijas dienestu.

No iepriekš nodarbinātajiem 122 Zemkopības ministrijā strādājošajiem, darbu turpinās 71 cilvēks, taču vēl ir brīvas 47 darba vietas. Kadru noformēšana turpinās.

A.Kalvītis izteica cerību, ka jaunizveidotā Zemkopības ministrijas struktūra būs sekmīga. Arī ārzemju eksperti atzinīgi vērtē paveikto — šis modelis esot viens no veiksmīgākajiem Austrumeiropas valstīs, jo ņemta vērā ES pieredze un sasniegumi.

Dagnija Muceniece — "Latvijas Vēstnesim"

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!