Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Eiropas Parlamenta atbalstu Igaunijai konfliktā ar Krieviju. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 11.05.2007., Nr. 76 (3652) https://www.vestnesis.lv/ta/id/157054

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Eiropas Parlamenta rezolūciju attiecībā uz Krieviju

Vēl šajā numurā

11.05.2007., Nr. 76 (3652)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par Eiropas Parlamenta atbalstu Igaunijai konfliktā ar Krieviju

 

Eiropas Parlamenta (EP) lielākais politiskais spēks Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas demokrātu (ETP-ED) grupa 9.maijā ierosināja ārkārtas plenārsēdes debates, lai paustu viennozīmīgu atbalstu Igaunijai konfliktā ar Krieviju. Grupas sēdē konservatīvo spēku pārstāvji asi kritizēja Krieviju par tās iejaukšanos Igaunijas iekšējās lietās un ES dalībvalsts suverenitātes apdraudējumu. 

Atklājot plenārsesiju, Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Hanss Gerts Pēterings pauda atbalstu Igaunijai sakarā ar Tallinas notikumiem, kas sekoja Bronzas kareivja pārvietošanai. Paziņojumam sekoja diskusija, kurā savu viedokli izteica politisko grupu pārstāvji.

«Mēs atgādinām, ka domstarpības par pagātni nekādā gadījumā nevar risināt ar vardarbības palīdzību. Vardarbību un laupīšanu mēs nosodām,» pauda EP priekšsēdētājs, uzsverot, ka «Igaunija var paļauties uz mūsu solidaritāti».

«Šūmana Deklarācija 1950.gada 9.maijā radīja pamatu, uz kura agrāk savstarpēji šķeltās Eiropas valstis varēja veidot partnerattiecības miera un brīvības apstākļos,» norādīja H.G.Pēterings, atzīstot, ka šis datums nesimbolizē vienu un to pašu visām Eiropas valstīm. Parlaments jau 2005.gada 12.maijā atzina, ka «dažām tautām Otrā pasaules kara beigas nozīmēja jaunu tirāniju, ko radīja staļinistiskā Padomju Savienība».

Vērtējot EP labēji centrisko spēku apvienības atbalstu Igaunijai, deputāts Rihards Pīks skaidro: “Tallinā un Maskavā notikušais nav nevainīga jauniešu trakošana, bet gan Krievijas oficiālo aprindu mērķtiecīgi vadīta kampaņa. Piemēram, Maskavas piepilsētā Himkos pirms dažām nedēļām notika līdzīga Otrā pasaules kara karavīru apbedījumu un pieminekļa pārvietošana, neizsaucot ne Krievijas politiķu, ne mediju uztraukumu. Taču pirms un pēc Igaunijas notikumiem skaļā mediju kampaņā tiek izvērsts naids pret Igauniju un pastarpināti arī pret Eiropas Savienību un tās aizstāvētajām vērtībām. Krievijas uzbrukums ir bīstams ne tikai Eiropas Savienības, bet arī pašas Krievijas nākotnei. Igaunijas piemērs liecina: lai sasniegtu savus politiskos mērķus, pašreizējie Kremļa saimnieki ir gatavi lietot visdažādākās metodes, tai skaitā apzināti organizētas provokācijas.”

“Neticami, ka Krievija var atļauties aicināt atlaist valdību vienā no Eiropas Savienības dalībvalstīm un censties iebiedēt divus ES dalībvalstu vēstniekus. Par šiem pārkāpumiem ir jārunā tagad un nevis pēc ES–Krievijas samita. Nepieciešamības gadījumā mums jābloķē Krievijas iestāšanās sarunas Pasaules tirdzniecības organizācijā,” pieprasot ārkārtas debates, teica britu deputāts un Baltijas jūras valstu darba grupas vadītājs Kristofers Bīzlijs.

ETP-ED priekšsēdētāja vietnieks Gunnars Hekmarks no Zviedrijas politiskās grupas debatēs uzsvēra: “Igaunijas gadījums liek satraukties par politiskās situācijas attīstību pašā Krievijā. Mūsu grupai jāizsaka stingrs atbalsts Igaunijai. Ja reiz kāds no Eiropas Parlamenta politiskajiem spēkiem šādu atbalstu nevēlās izteikt, tad visi ES pilsoņi kļūs par tādas rīcības aculieciniekiem.” Līdzīgus viedokļus pauda konservatīvo vadošie ārlietu speciālisti Lielbritānijas pārstāvis Čārlzs Tanoks un spānis Hosē Ignasio Salafranka.  

Savukārt deputāts Tunne Kelams no Igaunijas skaidroja: “Šis ir Krievijas pārbaudījums visai ES. Tiek pārbaudīta ES dalībvalstu spēja runāt vienā balsī un aizstāvēt vienotu pozīciju. Krievija “iemēģina” savu jauno imperiālistisko politiku, kuras pamatā ir ideja par to, ka Krievijai ir īpašas tiesības ietekmēt atsevišķas ES dalībvalstis un jo īpaši bijušās Austrumu bloka valstis.”

“Krievijas provokācijas skatāmas daudz plašākā kontekstā. Ja mēs šodien ļausim Krievijai ņemt virsroku konfliktā ar Igauniju, tad rīt sekos tās uzbrukumi Čehijai vai Polijai. Tāpēc visas Eiropas solidaritāte ar Igauniju ir svarīgāka par mūsu tirdzniecības interesēm, svarīgāka par Krievijas dalību PTO,” argumentēja Čehijas deputāte Zuzana Roithova

“Mana politiskā grupa pilnībā atbalsta Igauniju un jebkuru iejaukšanos no ārpuses nosoda,» Sociāldemokrātu grupas Eiropas Parlamentā vārdā teica Johanness Svoboda. Eiropā attiecības risina nevis uz ielas un uzbrūkot kibertelpā, bet ar dialogu, uzsvēra deputāts.

«Krievija ir aicinājusi Igaunijas valdību atkāpties, tāpēc mēs esam atkarīgi no jūsu atbalsta,» teica Sīri Ovīra (Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa), skaidrojot pagātnes notikumus, kas norisinājās pēc tam, kad padomju karapēks okupēja Igauniju.

Deputāts Braians Kroulijs (Nāciju Eiropas grupa) apliecināja solidaritāti ar Igauniju, aicinot nosodīt Krievijas taktiku, Krievijai cenšoties destabilizēt situāciju visās Baltijas valstīs. «Mēs piedzīvojam jauna veida totalitārismu,» teica deputāts, apliecinot, ka «igauņi netiks aizmirsti tā, kā viņi tika aizmirsti agrāk».

«Ja aizvāc bronzas statujas, kas ir neglītas, tas drīzāk ir pilsētas izskaistinājums, nevis problēma,» teica Daniels Marks Kons-Bendits (Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa), uzsverot, ka problēmu nerada piemineklis, bet fakts, ka Krievijas prezidents un valdība «ar visu spēku šajā jautājumā cenšas izraisīt šķelšanos visās trīs Baltijas valstīs». Tomēr, deputāta skatījumā, būtu jāatzīst, ka trīsdesmit procentu iedzīvotāju šajās valstīs «vēlas piederēt», bet «viņiem liegtas noteiktas tiesības». Ja tās netiks atzītas, «būs ļoti grūti panākt vienprātību sabiedrībā».

Eiropas Apvienotās kreisos un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālās grupas pārstāve Gabriēle Cimmere izteica nožēlu par to, kas notika Tallinā, atzīmējot: «Mēs pārāk maz uzmanības esam pievēsuši krievu minoritātes problēmām,» kā arī mudinot Vācijas prezidentūru veicināt dialogu starp Igauniju un Krieviju.

Nilss Lundgrēns (Neatkarības/demokrātijas grupa) iebilda: “Mēs nevaram teikt, ka mums jāizrāda sapratne par to, ka Krievija pieprasa Igaunijas valdības atkāpšanos.» Krievijai, pēc deputāta domām, ir tiesības kritizēt, ka piemineklis tiek pārvietots, bet tai jāsaprot, ka Igaunija vairs nav Krievijas ietekmes sfērā.

«Ļausim brīvajai Igaunijai pašai atrast veidus, kā godāt tos, kuru upurim nav bijusi cita likumīga nozīme, kā vien aizstāvēt savu attiecīgo nāciju, tās neatkarību, suverenitāti un identitāti,» teica Bruno Gollnišs (Pie politiskajām grupām nepiederošs deputāts), uzsverot, ka «gan igauņi, gan krievi bija komunisma upuri».

Eiropas Parlamenta preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!