Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Eiropas Parlamenta rezolūciju attiecībā uz Krieviju. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 11.05.2007., Nr. 76 https://www.vestnesis.lv/ta/id/157053

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta 2007.gada 8.maija sēdē

Vēl šajā numurā

11.05.2007., Nr. 76

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par Eiropas Parlamenta rezolūciju attiecībā uz Krieviju

 

Krievija ir nozīmīgs partneris, ar kuru Eiropas Savienībai ir kopīgi mērķi, tomēr ES sadarbībā ar šo valsti “spēcīgai cilvēktiesību un demokrātisko vērtību aizsardzībai jākalpo par noteicošo principu”, uzsvērts 10.maijā pieņemtajā Eiropas Parlamenta rezolūcijā. Dokumentā, kas sagatavots ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmes priekšvakarā, Parlaments aicina ES izrādīt solidaritāti ar Igauniju, sarunās ar Krieviju paužot vienotu nostāju. Samits notiks 18.maijā Samārā.

Eiropas Parlaments rezolūcijā “aicina Krieviju pilnībā ievērot saistības saskaņā ar Vīnes konvenciju par diplomātiskajām attiecībām, nodrošinot ārzemju diplomātu aizsardzību un vēstniecību normālu darbību”.

“Krievijā, Padomju Savienības tiesību un pienākumu pārņēmējā, šodien notiek pastāvīga demokrātijas sašaurināšanās,” 9.maijā debatēs norādīja Inese Vaidere. “Krievijas iekšpolitika kļūst aizvien agresīvāka. Tas pats notiek Krievijas ārpolitikā, īpaši pret tām valstīm, kuras tā joprojām vēlētos uzskatīt par savas impērijas sastāvdaļām [..]. Ja Eiropas institūcijas, prezidējošā valsts un dalībvalstu valdības nereaģēs pietiekami asi un noteikti, arī atgādinot Krievijai par Baltijas valstu okupācijas faktu atzīšanas nepieciešamību, ja nespēs runāt vienā balsī, varam sagaidīt šādu notikumu atkārtojumu arī citās valstīs.”

“Eiropas Savienība vēlas redzēt Krieviju kā labu ilgtermiņa partneri. Bet vai tā izmanto savu ietekmi, lai Krievija veidotos par demokrātisku un prognozējamu kaimiņu?” debatēs jautāja Guntars Krasts. “Ieguvusi enerģijas lielvaras statusu, Krievijas iekšpolitika un ārpolitika iegūst aizvien nepievilcīgākas formas. Taču Eiropas Savienība, saduroties ar Krievijas jauno politiku, nedarbojas vis kā vienots spēks, bet kā atsevišķas dalībvalstis, un konfliktsituācijas ar Krieviju Eiropas Savienības dalībvalstis tiek virzītas risināt divpusēji.

Pēdējais piemērs tam ir rupjā Krievijas iejaukšanās Eiropas Savienības dalībvalsts Igaunijas iekšējās lietās, līdz pat prasībām atkāpties Igaunijas demokrātiski ievēlētam parlamentam un valdībai.

Eiropas Savienība nepalaida garām iespēju paklusēt, atšķirībā, piemēram, no ASV prezidenta un Senāta, kas pauda stingru atbalstu Igaunijai. Eiropas Savienības Prezidentūra cenšas konfliktu padarīt par Igaunijas un Krievijas divpusēji risināmu jautājumu. Krievija var atļauties dalīt Eiropas Savienību mazajās un lielajās, jaunajās un vecajās valstīs, partnervalstīs un “nepateicīgajās” pierobežas valstīs.

Nākamā Eiropas Savienības–Krievijas galotņu tikšanās daudzējādā ziņā būs nopietns pārbaudījums Eiropas Savienības spējai darboties kā savienībai.”

Rihards Pīks komentē: “Eiropas Parlamenta deputāti ir pauduši nepārprotamu un skaidru atbalstu Igaunijai un nosodījuši Krievijas provokatīvo un agresīvo rīcību. Deputāti skaidri norādījuši – Krievija nevarēs “skaldīt un valdīt” Eiropā. Man ir prieks un lepnums par Eiropas Savienības drosmi un izlēmību, paužot solidaritāti ar Igauniju un nosodot Krievijas iejaukšanos Igaunijas suverēnajās tiesībās.”

Rezolūcijā Parlaments atkārtoti pauž atbalstu Krievijas līdzdalībai Pasaules tirdzniecības organizācijā (PTO) un atzinīgi vērtē ES un Krievijas intensīvo dialogu enerģētikas jautājumos, uzsverot, ka “šīs sadarbības pamatā jābūt savstarpīguma un pārredzamības principiem, kā arī vienādām iespējām piekļūt tirgiem, infrastruktūrai un ieguldījumiem”. Sarunās par problemātiskiem ar enerģētiku saistītiem jautājumiem ES izteikts aicinājums paust vienotu nostāju.

Parlaments atzinīgi vērtē ES vienoto nostāju attiecībā uz Polijas lauksaimniecības produktiem piemērotā embargo atcelšanu, kā arī sagaida, ka Krievija atcels embargo, kas noteikts dažiem Moldāvijas un Gruzijas produktiem.

Parlaments arī atzinīgi vērtē “iniciatīvas panākt bezvīzu režīmu ceļošanai starp Eiropas Savienību un Krieviju, ņemot vērā izredzes uz attiecību uzlabošanos”.

Pievēršoties cilvēktiesību un demokrātijas jautājumiem, Parlaments “pauž nopietnas bažas par Krievijas varasiestāžu pielietoto spēku, lai izjauktu mierīgas, pret valdību noskaņotas demonstrācijas Maskavā un Sanktpēterburgā”. Deputāti mudina Komisiju nodrošināt, ka “Krievijai piešķirtais finansiālais atbalsts ir saistīts ar demokrātijas standartu nostiprināšanu šajā valstī”. Vēršoties pie Krievijas iestādēm, Parlaments aicina nodrošināt, lai Čečenijas Republikā pilnībā tiktu ievērotas Eiropas Cilvēktiesību konvencijā paredzētās tiesības un visi tie, kas pārkāpj šīs tiesības, stātos tiesas priekšā.

Paužot bažas par demokrātisko brīvību ierobežošanu, tuvojoties Valsts domes vēlēšanām 2007.decembrī un prezidenta vēlēšanām 2008.gada martā, Parlaments aicina Krievijas varasiestādes garantēt abu vēlēšanu brīvu un godīgu norisi.

Parlaments pauž bažas par prezidenta V.Putina paziņojumiem saistībā ar ASV plāniem Polijā un Čehijā izvietot pret ballistiskajām raķetēm vērstās sistēmas daļas. Deputāti pieprasa vispusīgu diskusiju par šiem priekšlikumiem gan ES, gan NATO ietvaros.

Parlaments rezolūcijā atzinīgi vērtē panākto progresu Latvijas un Krievijas robežlīguma noslēgšanā, tomēr uzsver, ka “jāturpina centieni, lai pēc iespējas ātrāk nodrošinātu Krievijas un Igaunijas robežlīguma ratifikāciju un īstenošanu”.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!