Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par nodarbinātības jauno struktūru laukos. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 10.11.1999., Nr. 370/371 https://www.vestnesis.lv/ta/id/15445

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ar Latviju sirdī. Klusi, dziļi, visu mūžu

Vēl šajā numurā

10.11.1999., Nr. 370/371

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Prof. BAIBA RIVŽA,

Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas prezidente:

Par nodarbinātības jauno struktūru laukos

Foto: Sigizmunds Timšāns, "LV"

Referāts LZA, LLMZA un LLU konferencē "Nodarbinātības jaunā struktūra laukos"

Laukos notiekošos procesus mēs varam vērtēt no dažādiem aspektiem, piemēram, izvērtēt ražošanas tehnoloģisko pusi, izanalizēt nozares efektivitāti, bet varam arī procesus laukos vērot caur cilvēka prizmu.

Kas ir mainījies Latvijas laukos pēdējos desmit gados?

Pirmkārt, mums ir izveidojies reāls darba tirgus;

Otrkārt, darba tirgū ir notikušas būtiskas strukturālas pārmaiņas, piemēram, ir mainījusies šķiriskā struktūra. Pašreiz laukos ir darba devēji, darba ņēmēji, pašnodarbinātie un neapmaksātie ģimenes locekļi (skat. 1.tab.). Pavisam nesen, vēl astoņdesmitajos gados, struktūra bija pavisam cita.

R.JPG (28946 BYTES)
1.tabula
Nodarbināto struktūra, %
Nodarbinātības Laukos Lauksaimn.
veids kopumā un mežsaimn.
Darba devēji 3,7 4,3
Darba ņēmēji 58,5 23,8
Pašnodarbinātie 21,5 40,4
Neapmaksātie
ģimenes locekļi 16,3 31,5

Salīdzinot nodarbinātību laukos kopumā un tādās nozarēs kā lauksaimniecība un mežsaimniecība, redzams, ka pēdējās ir par 19% vairāk darba devēju, gandrīz 2 reizes vairāk pašnodarbināto un neapmaksāto ģimenes locekļu nekā laukos kopumā. Acīmredzot šāda iedalījuma nodarbināto struktūra saglabāsies arī tuvākajā nākotnē, izmaiņas varētu būt vairāk kvalitatīvas. Kas slēpjas aiz šiem skaitļiem? Darba devēji ir uzņēmumu īpašnieki, kā arī zemnieki, kas ražo tirgum. Pašnodarbinātie ir amatnieki vai zemnieku saimniecību īpašnieki, kas algoto darbaspēku neizmanto, daudziem ir naturālā saimniecība, t.i., pamatos viņi nodrošina sevi un savu ģimeni. Pašnodarbinātie samazina sociālo spriedzi laukos, un viņu, kā arī darba devēju centieni valstiski būtu jāatbalsta. Šobrīd pašnodarbinātie pārsvarā ir lauksaimniecībā un zemniecībā, pavisam maza daļa rūpniecībā, tirdzniecībā un personisko mantu remontā. Arī neapmaksātie ģimenes locekļi, radinieki laukos dominē lauksaimniecībā un mežsaimniecībā. Un šai nodarbināto daļai būtu jāsamazinās, jo daudzi no šīs grupas varētu uzsākt uzņēmējdarbību, ja būtu vairāk zināšanu, iespēju un uzņēmības. Liela daļa neapmaksāto ģimenes locekļu ir sievietes. Daudzviet neapmaksātie ģimenes locekļi ir slēpta bezdarba forma.

Treškārt, lauksaimniecībā nodarbināto īpatsvars kopējā laukos nodarbināto skaitā samazinās (skat. 2.tab.). Palielinās rūpniecībā, tirdzniecībā, kā arī transportā un brīvajās profesijās nodarbinātie. Diemžēl pieaug arī pārvaldes ierēdņu īpatsvars. Ilgus gadus lauki un lauksaimniecība bija sinonīmi, bet šobrīd lauksaimniecība ir svarīga nozare, taču nav vienīgā laukos. Un, kā liecina citu pasaules valstu pieredze, lauksaimniecībā nodarbināto īpatsvars vēl turpinās samazināties. Tāpēc tik svarīgi ir laukos rosināt attīstīt arī citas nozares.

Ceturtkārt, bezdarbs kā sociāla un ekonomiska parādība, kas atklātā veidā sabiedrībā astoņdesmitajos gados netika atzīta. Bezdarba postošo ietekmi uz sabiedrību atzīmē kā pilsētu, tā lauku iedzīvotāji. Tā, lūdzot nosaukt un sagrupēt 10 aktuālākās problēmas Rīgas, republikas nozīmes pilsētu, rajona pilsētu un pagastu iedzīvotājus, pēc summārā ranga visaktuālākā problēma izrādījās bezdarba samazināšanas problēma. Dažādos reģionos bezdarbnieku īpatsvars ir atšķirīgs. Rīgā reģistrētais bezdarbs ir 5%, Ziemeļlatvijā - 21%, atsevišķos Latgales pagastos - ap 40%.

Lai būtu darba vietas un samazinātos iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju atšķirības dažādos reģionos, nepieciešama saimnieciskās aktivitātes kāpināšana, uzņēmējdarbības veicināšana. Tam vajadzīgs valsts atbalsts, zināšanas un pašu laukos dzīvojošo vēlme mainīties. Vairāki pētījumi par lauku iedzīvotāju līdzdarbību lauku attīstībā ierobežojošajiem faktoriem min tieši informācijas un zināšanu trūkumu, kas izraisa izolācijas sajūtu un zemu uzticēšanās pakāpi. Izglītība ir nepieciešama gan lauksaimnieciska (tradicionālā, alternatīvā), gan nelauksaimnieciska rakstura (lauku tūrisms, pakalpojumu, amatniecība, lauku infrastruktūra u.c.) saimniekošanai. Svarīga ir mūžizglītība dažādu kursu un semināru veidā. Būtiska nozīme te ir konsultāciju centriem, reģionālo augstskolu attīstībai.

Reģionālo augstskolu pozitīvās puses:

kultūras vides attīstība reģionā;

saimnieciskās vides attīstība reģionā;

starptautisko kontaktu pastiprināšanās;

savu mācībspēku korpusa veidošanas iespējas;

lētākas studiju iespējas apkārtējos rajonos dzīvojošajiem, piemēram, Rēzeknes augstskolā 46% studentu ir no Rēzeknes rajona, 11% - no Ludzas, 6% - no Madonas un Preiļiem, 9% - no Balviem, 5% - no Jēkabpils un Krāslavas;

reģionālo augstskolu absolventi paliek reģionā;

reģionālās augstskolas ir vairāk orientētas uz reģionu vajadzībām.

Pirmie soļi uzņēmējdarbības attīstībā Latvijas laukos ir sperti. Paanalizējot pozitīvi pieteiktos projektus no īpaši atbalstāmajiem reģioniem, redzams, ka visvairāk projektu ir no Latgales rajoniem (Preiļu rajons - 15%, Krāslavas - 14%, Rēzeknes - 6%, Balvu un Ludzas - 3%, Daugavpils - 4%), tātad rajoniem ar visaugstāko bezdarbu. Jāatzīst gan, tā kā lauksaimniecībā pašreiz ir visvairāk nodarbināto, tad arī projektu pieteikumu visvairāk ir lauksaimnieciskajā ražošanā un pārstrādē - 52%, mežizstrādē un kokapstrādē - 15%, tūrismā - 11%, rūpnieciskajā ražošanā - 4% utt.

"Pareksa bankas" izsniegtie Pasaules bankas finansētā Lauku attīstības projekta mazie kredīti (Ls 2000-3000), kas ir domāti jaunu darba vietu radīšanai laukos, ārpus lauksaimniecības attīstībai ņemtajiem - 37% tiek izmantoti arī pārstrādes nozares attīstībai - 28%, netradicionālajai lauksaimniecībai - 10%, tirdzniecībai - 14% utt. No Hipotēku un zemes bankas sniegtajiem šīs pašas programmas kredītiem 30% tiks izlietoti dažādu pakalpojumu sniegšanai laukos, 4% - viesnīcām un ēdināšanas attīstībai. Šobrīd Latvijas lauki gatavojas SAPARD programmas projektiem, kas gadā ļautu saņemt 21,8 miljonus eiro.

SAPARD 5 programmas Latvijā:

1. investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos;

2. lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu pārstrādes un mārketinga uzlabošana;

3. ekonomikas dažādošana laukos, sekmējot alternatīvās nodarbinātības veidus;

4. lauku infrastruktūras uzlabošana;

5. vidi saudzējošas lauksaimniecības attīstība.

Latvijas valsts līdzfinansējums SAPARD programmās ir 25 % apmērā. Ja kāda no ES asociētajām valstīm nespēs apgūt tai piešķirtos līdzekļus vai Latvijas izstrādāto programmu īstenošana būs veiksmīga, mūsu valsts varētu pretendēt uz vēl lielāku finansiālu palīdzību no SAPARD.

Paredzēts, ka, piedaloties SAPARD programmās, pretendenti varēs saņemt līdz 50% atmaksu no ieguldītajiem līdzekļiem vai kredīta apjoma.

Bet arī SAPARD programmas ir projektu konkursi, un mums kopīgiem spēkiem jāspēj lauku cilvēkiem palīdzēt šos projektus kvalitatīvi sagatavot, izsvērt savas iespējas un objektīvi tās novērtēt.

Pēdējo gadu pieredze ļauj secināt:

ienākumiem laukos vajadzētu nākt no daudziem avotiem;

nozaru politikai ir jābūt saskaņotai ar lauku politiku, tādējādi veidosies t.s. integrētā politika;

lauku uzņēmējiem jāmācās darīt ne vien jaunas lietas, bet arī jāmācās tās darīt jaunā veidā;

vairāk jāuzsver daudzveidīgā lauku nozīme Latvijas rītdienas veidošanā;

lauku attīstība lielā mērā ir atkarīga no laukos dzīvojošajiem un viņu gribas;

valsts nedrīkst būt vienaldzīga par notiekošo laukos, maldīgi ir uzskatīt, ka visu veiks tirgus. Valstij ir jāatbild par sabalansētu un ilgspējīgu visas valsts teritorijas attīstību.

Visai Latvijai ir jādzīvo!

Lauku iedzīvotāju nodarbinātības izmaiņas 2.tabula
Nozares 1935.gads 1970.gads 1998.gads
Skaits % Skaits % Skaits %
Visi nodarbinātie, t.sk. 853312 100 404318 100 319100 100
Lauksaimniecībā 780650 91,5 225744 55,3 164200 51,5
Rūpniecībā un amatniecībā 36583 4,3 99116 24,0 46500 14,6
Tirdzniecībā 8775 1,0 14984 3,7 23800 7,5
Transportā, satiksmē 7336 0,9 18772 4,6 12000 3,8
Valsts un komunālā administrācijā 5028 0,6 7253 2,7 20000 6,3
Brīvās profesijas, inteliģence 5069 0,6 29394 7,2 30200 9,5
Medicīnas darbinieki 1485 0,2 8362 2,0 8800 2,3
Apkalpotāji 4473 0,5 ... ... 3000 0,9
Pārējās nodarbošanās 3913 0,5 693 0,5 10600 3,6

 

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!