Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Mēs, kas esam "pieci plus trīs", mums ir tik daudz kopēja. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 10.11.1999., Nr. 370/371 https://www.vestnesis.lv/ta/id/15429

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Mēs, kas esam "pieci plus trīs", mums ir tik daudz kopēja (turpinājums)

Vēl šajā numurā

10.11.1999., Nr. 370/371

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Mēs, kas esam "pieci plus trīs", mums ir tik daudz kopēja

Vakar, pēc vizītes Zviedrijā, Ministru prezidents Andris Šķēle

S.JPG (23969 BYTES)

Vakar, 1999.gada 9.novembrī, Rīgas lidostā pl.11.45

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

— Es tikko esmu nokāpis no lidmašīnas trapa, atgriezies no savas pirmās ārvalstu vizītes. Zviedrijas tikšanās notika formulas "pieci plus trīs" ietvaros — pieci Skandināvijas valstu premjeri un trīs Baltijas valstu Ministru prezidenti. Tas ir sava veida tradicionāls klubs, kurā mēs brīvā un nepiespiestā noskaņā pārrunājām visām astoņām valstīm aktuālus jautājumus. Tikšanās gaisotne tiešām bija ļoti labvēlīga. Mēs pārrunājām vairākus jautājumus, no kuriem būtiskākais ir Eiropas Savienības paplašināšana. Latvija ir saņēmusi pašu labvēlīgāko, pašu cerīgāko Eiropas Komisijas novērtējumu. Un mēs esam pārliecināti, ka arī Helsinkos tas tiks apstiprināts, to pauda arī visi kolēģi no Skandināvijas valstīm, ieskaitot arī tās valstis, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis,— Islandi un Norvēģiju.

Tikšanās laikā pieskārāmies arī sadarbībai Baltijas jūras valstu reģionā, ļoti veiksmīgi darbojas Baltijas jūras valstu padome, kas ir daudz plašāks klubs. Padziļināti runājām par Ziemeļu dimensiju, īpaši uzsverot sadarbību enerģētikā. Runājām arī par drošības politikas jautājumiem, tām problēmām, kas satrauc visus Eiropas iedzīvotājus.

Nākamā šāda veida tikšanās ir paredzēta aptuveni pēc gada, un tā notiks Igaunijā. Igaunijas ministru prezidents nāca klajā ar šo iniciatīvu, un visi labprāt to atbalstīja. Faktiski līdz ar to mēs mainām tradicionālo kārtību, kad šīs tikšanās notika tikai Skandināvijas valstīs. Tas vēl vairāk pasvītro Baltijas un Ziemeļu valstu integritāti.

Man bija arī vairākas divpusējās tikšanās, no tām pati garākā ar Zviedrijas ministru prezidentu Jēranu Pērsonu. Mēs pārrunājām mūsu valstu divpusējās attiecības. Zviedrija vienmēr un ļoti noteikti ir atbalstījusi mūsu virzību uz Eiropas Savienību. Te nav pretrunu starp pozīcijas un opozīcijas partijām. Zviedrija 1999. gadu bija pasludinājusi par zināmu Polijas gadu, un tagad 2000. gads būs Baltijas valstu gads.

:

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!