• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Mēs, kas esam "pieci plus trīs", mums ir tik daudz kopēja (turpinājums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 10.11.1999., Nr. 370/371 https://www.vestnesis.lv/ta/id/15430

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par apbalvošanu ar Triju Zvaigžņu ordeni un ordeņa Goda zīmi

Vēl šajā numurā

10.11.1999., Nr. 370/371

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Mēs, kas esam "pieci plus trīs", mums ir tik daudz kopēja

Turpinājums no 1.lpp.

Vakar, pēc vizītes Zviedrijā, Ministru prezidents Andris Šķēle:

Tādējādi Zviedrija ļoti skaidri un nepārprotami iezīmē savu atbalstu Baltijas valstīm. Tuvākajā laikā vairākas Zviedrijas augstas amatpersonas pārrunās, kā 2000.gada plānu Zviedrija varētu realizēt sadarbībā ar Latviju. Mēs runājām arī par diviem ļoti nozīmīgiem projektiem, kurus Zviedrija ir veicinājusi un atbalstījusi Latvijā, — divām augstskolām. Kā zināms, 2003.gadā Stokholmas Ekonomikas augstskolai Rīgā beidzas līguma termiņš ar tiem nosacījumiem, pēc kuriem šī skola tika veidota. Mēs spriedām, kā augstskolas darbs varētu attīstīties pēc 2003.gada. Pārrunājām arī prāmju satiksmi maršrutā Rīga — Stokholma. Mums ir pamats domāt, ka 2000.gadā varētu tikt nokārtotas visas formalitātes, kas saistītas ar šo sarežģīto un specifisko biznesu. Tiks izstrādāts ekonomiski pamatots plāns, kā šo prāmju satiksmi organizēt un modernizēt tā, lai būtu ērti un lēti Zviedrijas un Latvijas iedzīvotājiem. Tas ir īpaši svarīgi, jo 2001.gads būs Rīgai jubilejas gads. Un 2001.gada septembrī Rīga kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu. Visa 2001. gada garumā ir paredzēti nozīmīgi kultūras notikumi, un mēs visi saprotam, ka tas ir ļoti labs laiks ievērojamai tūristu kustībai ar prāmi.

Man bija arī īsākas divpusējās tikšanās ar Igaunijas kolēģi Lāru, Somijas premjeru Liponenu, Dānijas ministru prezidentu Rasmusenu. Faktiski tikšanās dalībnieku skaits bija tik neliels, ka sarunas man bija ar visiem premjeriem.

 

Tad Ministru prezidents atbildēja uz žurnālistu jautājumiem:

— Kā jūs vērtējat to, ka pozīcijas partijas apspriež citus potenciālos kandidātus premjerministra amatam? Vai tas, jūsuprāt, norāda uz valdības nestabilitāti?

A.Šķēle:

— Es domāju, ka ne. Es to vērtēju atzinīgi, jo katrai partijai ir jābūt padomā šādai kandidatūrai. Ja tas ir jautāts saistībā ar "Latvijas ceļu", tad es domāju, ka viņiem šobrīd nav nominēts neviens premjera amata kandidāts. Viņi ir nosaukuši divus vai trīs pretendentus, par kuriem atbilstoši noteiktajai kārtībai tālāk tiks lemts partijas kongresā. Jebkurā gadījumā nosauktās kandidatūras ir galvas tiesu pārākas par iepriekšējo.

— Tātad jums nav vēlmes atstāt savu amatu?

A.Šķēle:

— Nē, ne mazākās. Es domāju, ka šī valdība nav izvairījusies ne no vienas problēmas, nav nolīdusi pagultē un tēlojusi, ka kaut ko nezina, negrib ievērot un risināt. Neviens jautājums, lai cik tas grūts un sarežģīts būtu, nav nolikts pie malas, atsakoties risināt. Valdība katras problēmas sakarā ir atbildīgi rīkojusies. Tā mēs rīkosimies arī turpmāk, saprotot, kāda atbildība gulstas uz šo Saeimas izveidoto valdības koalīciju, domājot par mūsu virzību uz Eiropas Savienību. Esmu pārliecināts, ka šīs Saeimas laikā ir iespējams pabeigt iestāšanās sarunas. Tās varētu pabeigt jau 2002.gadā. Es būtu ļoti priecīgs, ja šāds laika režīms tiktu izturēts. Tas, protams, prasīs intensīvu darbu, visu politiķu mobilizāciju. Esmu gatavs vadīt šo ne vieglo, atbildīgo, bet Latvijas nākotnei vienīgo pareizo izvēles kursu.

— Daudzi uzskata, ka lietas Latvijā nerisinās pietiekami labi un ātri, un tas varētu būt par pamatu jūsu demisijai. Kā noprotu, jūs tā nedomājat. Vai jūs esat apmierināts ar pašreizējo attīstības tempu?

A.Šķēle:

— Es palieku pie uzskata, ka temps ir bijis ļoti labs, varbūt kādā brīdī pat nedaudz par strauju. Mēs ne vienmēr esam spējuši pietiekami argumentēti, veltot tam lielu laiku, izskaidrot sabiedrībai savus lēmumus. Bet tas, ko es dzirdēju tikšanās laikā ar kolēģiem no Skandināvijas valstīm, pilnīgi nešaubīgi ļauj man teikt, ka Latvijas virzība kopš 1991.gada ir pārliecinoša un noteikta. Liels paldies visām valdībām un visiem ministru prezidentiem, kas šo darbu ir darījuši. Esmu pārliecināts, ka šis darbs Helsinkos vainagosies ar oficiālu uzaicinājumu Latvijai sākt iestāšanās sarunas.

— Kā jūs vērtējat Valsts prezidentes vēlmi lūgt Saeimu izvērtēt Ģenerālprokuratūras darbību, kā arī jūsu izteikumu televīzijā par Valsts prezidenta kancelejas saistību ar pedofīlijas lietu?

A.Šķēle:

— Es neesmu pats iepazinies, vai tādi Valsts prezidentes lūgumi ir izskanējuši. Es kopumā pilnībā atbalstu prokuratūras veikto darbu. Vēl jo vairāk, ņemot vērā, kāda pēc 1990. gada ir izveidota tiesu vara. Prokuratūra ir kļuvusi par neatkarīgu tiesu varas elementu un tādējādi atbilstoši izveidotajai kārtībai ir pasargāta no jebkādiem politiskajiem spiedieniem. Tā ir demokrātijas priekšrocība, kas ir būtiska mūsu valsts tālākajai tiesiskajai izaugsmei. Domāju, ka varbūt ir kādi pārpratumi pašreizējā informācijas apmaiņā. Visiem politiķiem Latvijā vajadzētu atturēties no tiešiem vai netiešiem izteikumiem, kurus varētu interpretēt kā kaut kādu spiedienu uz prokuratūru. Man ir paredzēts ar Valsts prezidenti un citām augstām valsts amatpersonām 17.novembrī apspriesties, kā tālāk nodrošināt mūsu tiesu varas izaugsmi, vairot tās efektivitāti. Sabiedrībai ir jābūt pārliecībai, ka tiesu darbs ir balstīts uz likumdošanu un nav citādi organizējams vai interpretējams.

Par manu "Panorāmas" komentāru. Es domāju, ka visi žurnālisti ir ļoti rūpīgi izlasījuši stenogrammu, arī man tā tika atsūtīta un es to vēlreiz pārlasīju. Es nevaru uzņemties nekādu atbildību par nepareiziem izteikumiem. Skaidri un gaiši — mūsu rīcībā nav neviena fakta vai ziņas, kas pierādītu Prezidenta kancelejas saistību ar pedofilijas lietu. Jautājums, ko man jautāja žurnālists, bija — vai ir zināmi cilvēki Valsts prezidenta kancelejā, kas saistīti ar skaistumkonkursu biznesu? Es domāju, ka šobrīd Latvijā, zinot tos pārliecinošos panākumus, kādus ir guvusi Bondares kundze, katrs cilvēks zina šos uzvārdus. Man ir žēl, ka kāds mēģina nepareizi salikt akcentus manā un varbūt arī prezidentes teiktajā, tādējādi sējot šaubas un radot iespaidu par atšķirīgiem viedokļiem. Latvijas valdība ir nodrošinājusi un nodrošinās Valsts prezidentei pilnīgu atbalstu. Valsts prezidente ļoti sekmīgi veic savas funkcijas, kopjot Latvijas tēlu ārpus Latvijas. Nav pamata mēģināt tālāk ar dažādām interpretācijām un spekulācijām radīt nevajadzīgu spriedzi. Es domāju, ka Latvijas valstij ir vajadzīgs spēcīgs Valsts prezidents, spēcīgs Ministru prezidents un rīcībspējīga valdība.

— Kā jūs komentētu Ventspils mēra Aivara Lemberga vakar "Panorāmā" teikto, ka jūs gribat nomainīt "Latvijas dzelzceļa" vadību, jo jums ir privāta ieinteresētība šajā biznesā?

A.Šķēle:

— Man jāatzīstas, ka es vēl neesmu paspējis noskatīties vakardienas ziņu sižetus, taču saņemtā informācija man liek domāt, ka šoreiz Aivars Lembergs ir nopietni pieķerts pie rokas un sāk zaudēt realitātes sajūtu. Kaut vai tas, ka Lembergs sāk skaidrot privātā biznesa priekšrocības, jo valsts iestādēm, lūk, ir jāmaksā nodokļi. Tādējādi faktiski tiek proponēta noziedzīga ideoloģija, ka privātā biznesā var nemaksāt visus nodokļus. Tādēļ nav jābrīnās, ka tiek izsaimniekota valsts nauda, trūkst naudas skolotāju algām, medicīnai un kam vēl. Es tiešām pats vēlos noskatīties šo sižetu un pārliecināties par visu to, kas tur ir minēts. Acīmredzot nu jau aizvien vairāk Lemberga kungs izskatās pēc caurkrituša valsts pilnvarnieka "Latvijas dzelzceļā".

— Kā jūs vērtējat Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas ekspertu teikto, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts šogad varētu pieaugt par 1,5 procentiem? Cik tas ir reāli?

A.Šķēle:

— Es uzskatu, ka tas būtu ļoti labi, ja mums izdotos sasniegt skaitli 1,5. Centrālā statistikas komiteja vēl nav novērtējusi trešā ceturkšņa kopprodukta reālo pieaugumu. Līdz ar to es nevaru pateikt, vai ERAB ekspertu aprēķini nav pārlieku optimistiski. Es domāju, ka procenta robežās mēs varam rēķināties ar pieaugumu. Laiks līdz šī gada jūlijam, tātad pirmais pusgads, valstij bija ļoti neveiksmīgs periods. Latvijas valsts reāli bija palikusi nabadzīgāka, bija zaudēts kopprodukts. Esmu pārliecināts, ka otrais pusgads beigsies ar pozitīvu pieaugumu, tas varētu būt pat virs procenta. Mēs visi no tā būsim tikai ieguvēji.

— Vai valdība šodien skatīs ar dzelzceļu saistītos jautājumus, ņemot vērā, ka Anatolijs Gorbunovs šobrīd ir komandējumā?

A.Šķēle:

— Man bija tikšanās ar Gorbunova kungu pagājušās piektdienas vakarā, mēs pārrunājām tālāko notikumu attīstības gaitu "Latvijas dzelzceļā". Mums ar satiksmes ministru pilnībā sakrīt viedokļi, kā tālāk būtu jārīkojas. Satiksmes ministrs pauda apņēmību rīkoties un izmeklēt visas, iespējams, nelikumīgās lietas. Viņš lūdza šodienas valdības sēdē neskatīt protokola galīgo variantu, un es šo lūgumu gribētu respektēt un skatīt šo lietu nākamajā otrdienā. Viss pārējais, kas šobrīd virmo gaisā no viena otra histēriķa, apliecina vajadzību visu rūpīgi salikt pa plauktiem un tālāk nodrošināt šī ļoti nozīmīgā Latvijas valsts uzņēmuma stabilu izaugsmi.

Rūta Kesnere, "LV" informācijas redaktore

Pēc ieraksta "LV" diktofonā

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!