Ministru kabineta komitejas 2006.gada 4.decembra sanāksmē

TM: Par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē

Ministru kabineta komiteja pirmdien, 4.decembrī, akceptēja grozījumus Latvijas Republikas Satversmē, kas precizē “neatkarīgo” iestāžu noteikšanas mehānismu, kā arī nosaka Latvijas Bankas statusu.

Likumprojekts izstrādāts, izpildot Ministru kabineta 2005.gada 18.maija rīkojuma “Par Koncepciju “neatkarīgo” jeb patstāvīgo iestāžu statusa regulēšanai” uzdevumu – Tieslietu ministrijai izstrādāt un tieslietu ministram iesniegt Ministru kabinetā likumprojektu par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē.

Lai izstrādātu likumprojektu, tika izveidota darba grupa, kurā piedalījās pārstāvji no Saeimas Juridiskā biroja, Valsts kancelejas un Tieslietu ministrijas. Tika rīkotas vairākas diskusijas, uz tām uzaicinot Satversmes tiesas tiesnešus, pārstāvjus no Latvijas Universitātes un Valsts prezidenta kancelejas, kā arī amatpersonas no Latvijas Bankas, Valsts cilvēktiesību biroja, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas un citām institūcijām.

Šobrīd Satversmes 58.pants paredz, ka valsts pārvaldes iestādes ir padotas Ministru kabinetam. Vienlaikus Latvijā pastāv valsts institūcijas, kuras nav padotas Ministru kabinetam: Centrālā vēlēšanu komisija, Valsts cilvēktiesību birojs, Latvijas Banka, Nacionālā radio un televīzijas padome un Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Šo valsts institūciju juridiskā statusa konstitucionalitāte var tikt apšaubīta. Lai šo situāciju novērstu, Satversmes 58.pants tiks papildināts ar 2.daļu, kura paredz: “Saeima nolūkā nodrošināt pienācīgu pārvaldību var noteikt iestādes, kuras nav padotas Ministru kabinetam. Šādas iestādes iekārtu, kompetences un tiesības izdot noteikumus nosaka sevišķs likums.”

Arī pašlaik šādas iestādes regulē atsevišķi likumi, tas ir, Fizisko personu datu aizsardzības likums (regulē Datu valsts inspekciju), Radio un televīzijas likums, arī Sabiedrisko raidorganizāciju likumprojekts, Radio un televīzijas likumprojekts (regulē Nacionālo radio un televīzijas padomi), likums “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” (regulē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju), Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likums (regulē Finanšu un kapitāla tirgus komisiju), likums “Par Centrālo vēlēšanu komisiju” (regulē Centrālo vēlēšanu komisiju), Valsts cilvēktiesību biroja likums, “Tiesībsarga biroja likums” (regulēs Tiesībsarga biroju no 01.01.2007.)

Tomēr Saeima nebaudīs pilnīgu rīcības brīvību, nosakot “neatkarīgās” iestādes. Saskaņā ar grozījumu projektu norma noteiks mērķi, kāds Saeimai jāsasniedz, lemjot par iestādes statusa noteikšanu ārpus Ministru kabineta padotības. Proti, konkrētām iestādēm šādu statusu varēs piešķirt tikai tad, ja tas uzlabos valsts pārvaldes funkciju īstenošanu konkrētajā jomā. Piedāvātā redakcija liedz Saeimai izveidot “neatkarīgu” iestādi, kuras funkcijas nepieļauj šādu statusu, piemēram, pienācīgu pārvaldību nekad nevarēs nodrošināt valsts speciālo dienestu un drošības dienestu izņemšana ārpus Ministru kabineta kā demokrātiski leģitimēta valsts varas orgāna kontroles, teikts Satversmes grozījumu anotācijā.

Jaunā redakcijā tiks izteikta arī Satversmes 7.nodaļa, ietverot tajā pantu par Latvijas Banku. Pašreizējā Satversmes 7.nodaļa tās vēsturiskajā 1922.gada redakcijā ietver divus pantus par Valsts kontroli. Ar likumprojektu pašreizējais Satversmes 7.nodaļas nosaukums “Valsts kontrole” tiks izteikts jaunā redakcijā “Valsts kontrole un Latvijas Banka”. Spēkā esošais Satversmes 87. un 88.pants tiks apvienots vienā – 87.pantā: “87. Valsts kontrole ir neatkarīga koleģiāla revīzijas iestāde. Valsts kontrolieri uz likumā noteiktu laiku ieceļ amatā Saeima. Valsts kontroles iekārtu un kompetences nosaka sevišķs likums.”

Papildus tam Satversmes 7.nodaļā tiks iekļauts 88.pants, kurā noteikts Latvijas Bankas statuss: “Latvijas Banka ir centrālā banka. Tās iekārtu un kompetences paredz sevišķā likumā. Latvijas Banku uzrauga Saeima.”

Kā teikts anotācijā, darba grupa uzskatīja, ka nebūtu pareizi pieļaut tikai iespējamību veidot centrālo banku, balstoties uz Satversmes 58.pantu, jo tā ir pārāk atšķirīga no citām “neatkarīgajām” iestādēm, lai tās galvenos statusa un padotības principus, tiesiskuma nodrošināšanas mehānismus varētu regulēt ar tām pašām normām, kā citas “neatkarīgās” iestādes. Tāpēc tika nolemts, ka Latvijas Banka regulējama atsevišķā Satversmes pantā, nemainot tās pašreizējo statusu un funkcionēšanu. Latvijas Banka ir izveidota līdz ar Latvijas neatkarības atjaunošanu, un centrālās bankas pastāvēšana valstī nav apšaubāma un risināma alternatīvi.

Satversmes grozījumi nepiedāvā izmaiņas Latvijas Bankas statusā un funkcionēšanas principos, bet gan konstitucionāli tos nostiprina.

Ņemot vērā to, ka piedāvātie Satversmes grozījumi, raugoties no indivīda viedokļa, vērsti uz labas pārvaldības nodrošināšanu, ar jaunu cilvēktiesību tiks papildināts arī Satversmes 8.nodaļas “Cilvēka pamattiesības” cilvēktiesību katalogs, proti, ar tiesībām uz labu pārvaldību. Līdz ar to Satversmes 104.pants turpmāk varētu būt šāds: “104. Ikvienam ir tiesības uz labu pārvaldību. Ikvienam ir tiesības likumā paredzētajā veidā vērsties valsts un pašvaldību iestādēs ar iesniegumiem un saņemt atbildi pēc būtības. Ikvienam ir tiesības saņemt atbildi latviešu valodā.”

Satversmes grozījumi vēl jāizskata valdībai un jāapstiprina Saeimai.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa