Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2006.gada 4.decembra ārkārtas sēdē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 5.12.2006., Nr. 193 https://www.vestnesis.lv/ta/id/149108

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta komitejas 2006.gada 4.decembra sanāksmē

Vēl šajā numurā

05.12.2006., Nr. 193

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta 2006.gada 4.decembra ārkārtas sēdē

 

IeM: Par bezvīzu režīma ieviešanu Latvijas nepilsoņiem, ceļojot Eiropas Savienības dalībvalstīs

Ministru kabineta 4.decembra ārkārtas sēdē Iekšlietu ministrijas informatīvā ziņojuma “Par ES Tieslietu un iekšlietu ministru padomes 2006.gada 4.–5.decembra sanāksmē izskatāmajiem Iekšlietu ministrijas kompetencē esošajiem jautājumiem” ietvaros tika aplūkoti vairāki ar migrācijas jomu saistīti jautājumi, tai skaitā par bezvīzu režīma ieviešanu Latvijas Republikas nepilsoņiem, viņiem ceļojot Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Ziņojumā teikts, ka ES Tieslietu un iekšlietu ministru padomes darba kārtībā politiskas vienošanās panākšanai ir iekļauts arī padomes regulas projekts, ar ko groza regulu Nr.539/2001 un kas paredz vairākas izmaiņas, no kurām Latvijai būtiskākais ir nosacījums, kas paredz automātiski atbrīvot no vīzas prasības personas bez pilsonības, kuras pastāvīgi uzturas kādā no dalībvalstīm un viņām ir šīs dalībvalsts izdots ceļošanas dokuments. Minētā personu kategorija ietver Latvijas nepilsoņus. Tas nozīmē, ka līdz ar regulas spēkā stāšanos 2007.gada sākumā Latvijas nepilsoņi būs atbrīvoti no vīzas prasības ceļošanai Eiropas Savienības ietvaros.

PMLP Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

IZM: Par Eiropas Savienības izglītības ministru neformālajā sanāksmē ietvertajiem jautājumiem

Ministru kabineta (MK) 4.decembra ārkārtas sēdē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai informatīvo ziņojumu par 2006.gada 4. un 5.decembra Eiropas Savienības neformālās izglītības ministru sanāksmes “Eiropas sadarbība profesionālajā izglītībā un apmācībā” darba kārtībā ietvertajiem jautājumiem, tostarp Helsinku komunikē projektu un ministru diskusiju par Eiropas profesionālo izglītību un apmācību kā atbildi uz ekonomiskās izaugsmes un sociālo mērķu izaicinājumiem, un pastiprinātu Eiropas sadarbību profesionālajā izglītībā un apmācībā.

Helsinku komunikē projekta mērķis ir pārskatīt un aktualizēt Kopenhāgenas procesa prioritātes un stratēģijas. Dokumenta ietvaros tiek akcentēta nepieciešamība pēc investīcijām profesionālajā izglītībā un apmācībā; aplūkoti vairāki reformu aspekti, kas nepieciešami, lai sekmīgi ieviestu Kopenhāgenas procesu; aplūkotas pārskatītās prioritātes un Kopenhāgenas procesa un tā prioritāšu ieviešana un atskaite par to.

Latvija atbalsta dokumentā aktualizētos jautājumus, jo tās ir ne tikai vadlīnijas jau uzsāktai sadarbībai profesionālās izglītības un apmācības jomā, bet arī pamats sekmīgai Kopenhāgenas procesa īstenošanai.

Attiecībā uz ministru diskusijai sagatavotajiem jautājumiem Latvija akcentē nepieciešamību stiprināt profesionālās izglītības prestižu un kvalitāti, nacionālā līmenī nodrošinot to ar pietiekamiem resursiem, tai skaitā arī no ES struktūrfondiem un izmantot visas pieejas, kas sekmē darba devēju un vietējo pašvaldību līdzdalību profesionālās izglītības organizēšanā un nodrošināšanā. Virzībai uz profesionālo izglītību jāsākas jau pamatizglītības līmenī, tāpēc ir jāpastiprina profesionālās orientācijas pasākumu loma jau pamatizglītības posmā un adaptācijas pasākumu norise profesionālās izglītības iestāžu pirmā gada audzēkņiem. Būtiska nozīme ir arī piedāvātās profesionālās izglītības kvalitātei, tāpēc ir svarīgi profesionālās izglītības apguves procesā stiprināt sadarbību starp izglītības iestādēm un darba devējiem, lai visiem profesionālās izglītības iestāžu audzēkņiem būtu nodrošināta iespēja iziet mācību prakses uzņēmumos. Papildus ir jāvelta ievērojamākas pūles jauniešu piesaistīšanai profesionālajā izglītībā un iesaistīšanai darba tirgū, jāsniedz atbalsts mācību iestāžu un darba devējus pārstāvošo organizāciju sadarbībai, nodrošinot arī pasniedzēju pieredzes apmaiņu un prakšu vietu norisi uzņēmumos. Profesionālās izglītības programmu izstrādei un pilnveidošanai ir jābūt pietiekami atvērtai ekonomikas vajadzībām. Tāpēc uzmanība ir pievēršama ne tikai sākotnējai profesionālajai izglītībai, bet arī iespējām apgūt jaunu profesiju visa mūža garumā, lai stiprinātu indivīda pozīcijas darba tirgū, it īpaši straujas valsts ekonomiskās attīstības situācijās.

Papildus ES izglītības programma “Leonardo da Vinci”, kas atbalsta sadarbību profesionālajā izglītībā, ir guvusi augstu novērtējumu dalībvalstīs, jo piedāvā iespēju dažādām profesionālajā izglītībā iesaistītajām personām iegūt jaunas iemaņas, pieredzi un zināšanas. Arī 2007.–2013.gadā ir paredzams šīs programmas sekmīgs turpinājums. Ir sekmīgi uzsākta vienotā Eiropas ietvara kvalifikāciju un kompetenču caurskatāmībai Europass īstenošana. Diskusijas par Eiropas Kvalifikāciju ietvaru turpinās un šīs iniciatīvas īstenošanai vēl ir nepieciešama nopietna dalībvalstu sagatavošanās, tai skaitā definējot kopsakarības starp Eiropas Kvalifikāciju ietvaru un Eiropas augstākās izglītības kvalifikāciju ietvarstruktūrām, kā arī Eiropas iniciatīvām, kas saistītas ar profesionālās izglītības rezultātu un augstākās izglītības studiju rezultātu pārnesi.

Izglītības un zinātnes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!