Par ātrgaitas interneta priekšrocībām saziņā un apmācībā

Interneta pārlūkošana, kā arī virtuālā saziņa un apmācība visās Eiropas skolās kļūst par aizvien ikdienišķāku lietu. Eiropas Komisijas jaunākā aptauja liecina, ka vairums Eiropas skolu jau izmanto ātrgaitas platjoslas interneta pieslēgumu, lai ātri piekļūtu augstas kvalitātes informācijas saturam. Tomēr starp dalībvalstīm joprojām ir ievērojamas atšķirības.

“Eiropa nupat skolās sāk plūkt platjoslas izmantošanas augļus, turklāt skola ir vieta, kur tiek likti pamati zināšanās balstītai sabiedrībai,” teica komisāre Vivjēna Redinga, kas atbild par informācijas sabiedrības un mediju jautājumiem. “Es sveicu tās ES valstis, kurās, pateicoties efektīvai ES noteikumu īstenošanai, tiek veicināta konkurence platjoslas pakalpojumu izmantošanas un infrastruktūras jomā, jo tādējādi tiek radīts stimuls attiecīgajām izglītības sistēmām. Platjoslas interneta pieejamība varētu kļūt par vienu no efektīvākajiem dzinējspēkiem gan tautsaimniecībai, gan sociālai konkurētspējai.”

Sacīto papildina Jans Figels – Eiropas komisārs izglītības, apmācības, kultūras un valodu daudzveidības jautājumos: “Digitālo iespēju pārzināšana ir viena no astoņām prasmēm, kas tika minētas Komisijas pagājušā gada ieteikumos, uzsverot šā jautājuma milzīgo nozīmi Eiropas izglītības un apmācības sistēmu modernizēšanā. Pēc aptaujas rezultātu publiskošanas Komisija mudina valstis, kuras atpaliek minētajā jomā, padarīt darbu efektīvāku – jaunās paaudzes interesēs.”

Aptauja, kuras rezultātus Komisija publiskojusi pagājušā nedēļā, liecina, ka 96% visu skolu Eiropā ir pieejams internets un ka 67% jau ir platjoslas pieslēgums. Tomēr platjoslas iespēju izmantošana Eiropā ievērojami atšķiras: Skandināvijas valstīs, Nīderlandē, Igaunijā un Maltā tās izmanto gandrīz 90% skolu, bet Grieķijā, Polijā, Kiprā un Lietuvā – mazāk par 35% skolu. ASV 2003.gadā platjoslas savienojums bija 95% valsts sektora skolu.

Eiropā platjoslas pārklājums skolās mēdz būt līdzīgs platjoslas pieejamībai valstī kopumā. Tomēr Igaunijā, Maltā, Slovēnijā un Spānijā platjoslas pieejamība skolās jau šobrīd ir krietni augstāka nekā vispārējais attiecīgo pakalpojumu pieejamības līmenis valstī kopumā.

Aptaujā netika konstatētas ievērojamas atšķirības interneta pārklājuma ziņā starp skolām, kas atrodas mazapdzīvotos rajonos un pilsētās. Tomēr skolās, kas atrodas blīvi apdzīvotos rajonos, platjoslas pieslēgums ir sastopams biežāk nekā mazapdzīvotās vietās. Tas saistīts ar platjoslas infrastruktūras trūkumu, nevis ar IST izmantošanas tendencēm.

To skolēnu skaits, kas kopīgi izmanto vienu datoru ar interneta pieslēgumu, ir robežās no 3,8–5,5 Dānijā, Apvienotajā Karalistē un Luksemburgā līdz pat 19 Latvijā, Lietuvā, Polijā, Portugālē un Grieķijā; tādēļ Eiropā vidēji šis rādītājs ir 10 (salīdzinājumam ASV 2003.gadā – tikai 4).

Vairāk nekā 90% skolotāju izmanto datoru vai internetu nodarbību sagatavošanai. 74% izmanto tos kā mācību palīglīdzekļus, lai gan arī šis rādītājs ievērojami atšķiras: Apvienotajā Karalistē – 96%, Dānijā – 95%, bet Grieķijā – 36%, Latvijā – 35%. Vairāk nekā 80% respondentu uzskata, ka skolēni ir motivētāki un uzmanīgāki, ja klasē tiek izmantots dators un internets, un ka tiem ir ievērojamas priekšrocības mācību procesā. Svarīgākais iemesls, kāpēc IST netiek izmantotas, ir datoru trūkums – tā uzskata 50% skolotāju. Savukārt 24% domā, ka interneta izmantošana viņu priekšmetā nav piemērota. 75% no visiem aptaujātajiem skolotājiem uzskata, ka tehniskais atbalsts un apkalpošanas jautājumi skolās ir jāuzlabo. Mazāk nekā pusei skolu ir noslēgti līgumi ar pakalpojumu sniedzējiem par apkalpošanu. Tomēr valstīs, kur IST ir vairāk integrētas mācīšanas metodēs, vairumam skolu ir līgums. Šajā ziņā visaugstākie rādītāji ir Apvienotajā Karalistē (89 %) un Nīderlandē (69 %).

29.septembrī publicētais Komisijas pētījums “Benchmarking Access and Use of ICT in European Schools 2006” (IST pieejamība un izmantošana Eiropas skolās 2006. gadā – salīdzinošs vērtējums) tika veikts 2006.gada pavasarī visās 25 ES dalībvalstīs, Norvēģijā un Islandē, un tajā ietilpst divas aptaujas: skolu aptauja, kurā tika iesaistīti vairāk nekā 10 000 skolu direktori, un aptauja par IST izmantošanu, kurā piedalījās vairāk nekā 20 000 dažādu mācību priekšmetu skolotāju.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā
Preses un informācijas nodaļa