Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Irbene pie Ventspils klausījās Visuma balsīs. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 9.12.1999., Nr. 408/409 https://www.vestnesis.lv/ta/id/14487

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

"Izglītībā tiks turpināti visi būtiskie darbi"

Vēl šajā numurā

09.12.1999., Nr. 408/409

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Irbene pie Ventspils klausījās Visuma balsīs

Dr.sc.ing.Edgars Bervalds, — "Latvijas Vēstnesim"

1999.gada 10.novembrī 22h00m pēc pasaules laika (pusnaktī pēc Latvijas laika) Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra 32 metru radioteleskops Irbenē tika pavērsts pret vienu no tālākajiem līdz šim zināmajiem kosmiskā radiostarojuma avotiem — kvazāru 3C84, lai sekotu tam nepārtraukti turpmākās 14 stundas un 45 minūtes, pierakstot magnētiskajās lentēs radiostarojuma intensitātes izmaiņas ar ļoti augstu laika fiksācijas precizitāti. Tieši šis brīdis nozīmēja to, ka Ventspils RT-32 sācis savu pirmo novērojumu ciklu Eirāzijas ļoti garas bāzes radiointerferometra sistēmā kopā ar vēl 11 citiem radioteleskopiem Indijā, Itālijā, Krievijā, Ķīnā, Polijā un Ukrainā (skat.zīmējumu). Tas bija kārtējais starptautiskā projekta "Zemo frekvenču (327 MGz) Saules sīkstruktūras radiostarojuma pētījumi un kosmiskā radiointerferometra "Radioastron" sagatavošana" posms, cikla ietvaros tika veikti vēl divi novērojumu seansi, katrs ilga 14 stundas un 30 minūtes. Kopējais 53 stundas un 45 minūtes garais eksperimenta maratons, kurā novēroja 13 kosmiskā radiostarojuma avotus (kvazārus, radiogalaktikas un arī Sauli), beidzās 14.novembrī 06h30m pēc Latvijas laika.

Sekmīgi veiktais pirmais novērojumu cikls ar RT-32 interferometrijas režīmā savā būtībā ir mazs solītis Zemes–Visuma interferometra tapšanā, izmantojot orbitālo antenu "Radioastron", bet vienlaikus liels lēciens mūsu varēšanas apliecinājumā līdzdarboties globālos starptautiskos projektos.

Ņemot vērā pakāpenības un pēctecības principus zinātnē, var teikt, ka ar šo eksperimentu ir īstenota Latvijas Zinātņu akadēmijas bijušās Radioastrofizikas observatorijas dibinātāja Jāņa Ikaunieka piecdesmito gadu beigās pieteiktā un sešdesmito gadu sākumā iedzīvināt sāktā iecere — izveidot Latvijā radiointerferometru kā vienu no daudzsološākajām (gan toreiz, gan tagad) Visuma izpētes sistēmām. Tiesa, ir noticis ievērojams laika pārtēriņš — gandrīz 40 gadu. Toties to ar uzviju atsver jau veiktā interferometra tehniskie dotumi un līdz ar to tā zinātniskās iespējas. Salīdzinot ar toreiz Baldones Riekstukalnā uzbūvēt plānoto 2x2 km krustveida interferometru, kur ietilptu 3 paraboliskās 30 metru antenas, šogad novērojumu seansā piedalījās 11 paraboliskās antenas ar diametriem no 14 līdz 70 metriem un cilindriskais paraboloīds (500x30 m), kas kopā 102 reizes palielināja kopējo uztveršanas virsmu laukumu un līdz ar to sistēmas jūtību. Vēl iespaidīgāks ir aptuveni 104 reižu palielinājies maksimālais attālums starp antenām (toreiz — 2 km, šoreiz — attālums starp Ventspili un Šanhaju), kas proporcionāls sistēmas izšķirtspējai.

Pirmo novērojumu ciklu ar RT-32, tam darbojoties ļoti garas bāzes radiointerferometra sistēmā, īstenoja:

* Zigurds Sīka, Dmitrijs Bezrukovs, Valērijs Bezrukovs, Vladimirs Bondarenko — antenas uzvadīšanas un sekošanas sistēmu darbība datorvadības režīmā;

* Guntis Ozoliņš, Gaļina Rakitko — informāciju uztverošās un reģistrējošās aparatūras darbības nodrošinājums;

* Juris Žagars, Valdis Lapoška — globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS) signāla nodrošinājums;

* Boriss Rjabovs, Ivars Šmelds — uztvertās informācijas pieraksta nodrošinājums un operatīva kontrole.

VLBI COPY.JPG (39996 BYTES)

Edmunds Auziņš visu novērojumu laiku nodrošināja nepārtrauktu elektroapgādi, bet Vita Auziņa - kafijas aparāta darbību un sviestmaizīšu ražošanu.

Novērojumu laikā kritiskās situācijās tehnisko palīdzību sniedza Rīgas Tehniskās universitātes Radioelektronikas institūts (Guntars Balodis), SIA ARDI (Imants Tukleris) un SIA TORR (Sergejs Kasjaņenko).

Novērojumu sagatavošanas periodā Māris Ābele izgatavoja oriģinālu antenas spoguļa virsmas apstarotāju, bet Māra Paupere veica novērojamo objektu koordinātu aprēķinus.

Paldies visiem!

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!