Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Izglītībā tiks turpināti visi būtiskie darbi". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 9.12.1999., Nr. 408/409 https://www.vestnesis.lv/ta/id/14470

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas demogrāfiskās attīstības prognozes: 1998. - 2025.gads

Vēl šajā numurā

09.12.1999., Nr. 408/409

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

"Izglītībā tiks turpināti visi būtiskie darbi"

Ministru prezidents Andris Šķēle no vakardienas, 8. decembra, ir uzņēmies pildīt arī izglītības un zinātnes ministra pienākumus

I.JPG (29453 BYTES) Līdzšinējā izglītības un zinātnes ministre Silva Golde (attēlā pa kreisi) paziņojumu par demisiju iesniedza jau 17.novembrī, bet Ministru prezidents to pieņēma tikai 23.novembrī un lūdza S.Goldi turpināt darbu līdz 2000.gada valsts budžeta projekta izskatīšanai Saeimā.

Vakar Ministru prezidents un vienlaikus izglītības un zinātnes ministra pienākumu izpildītājs A.Šķēle tikās ar ministrijas vadību, lai pārrunātu izglītības sistēmai svarīgu norišu īstenošanas gaitu, tajā skaitā arī paveikto izglītības attīstības programmas izstrādē turpmākajiem četriem gadiem. Stundu garajā sarunā tikušas apspriestas arī problēmas, kas saistītas ar Latvijas Universitātes un Latvijas Medicīnas akadēmijas reorganizāciju, ar Rīgas Aviācijas universitātes likvidāciju, citi ar augstāko izglītību saistīti jautājumi. A.Šķēle pateicies par darbu iepriekšējai izglītības un zinātnes ministrei un uzsvēris, ka S.Goldes darbības laikā sākts risināt sasāpējušus jautājumus, kas bijis jādara jau sen. Izglītības un zinātnes ministra pienākumu izpildītājs pauda apņēmību līdz jauna ministra apstiprināšanai mērķtiecīgi turpināt īstenot uzsākto. Saistībā ar aktuālo pedagogu darba samaksas paaugstināšanas reformu A.Šķēle uzsvēris, ka skolotāju algu palielināšanai jānotiek "sinhroni ar reformām izglītības sistēmā".

Pēc tikšanās ar ministrijas vadību, kurā piedalījās arī S.Golde, A.Šķēle atbildēja uz žurnālistu jautājumiem. Vaicāts par svarīgākajiem iecerētajiem darbiem ministra pilnvaru veikšanas laikā, A.Šķēle norādīja, ka turpinās visus iesāktos darbus. "Saeima Izglītības likumā ir noteikusi, ka konkrētā laikā apstiprināšanai Ministru kabinetā iesniedzams izglītības reformu plāns, un svarīgs šī plāna komponents ir skolotāju darba samaksas palielināšanas projekts. Tas ir tas, ko es noteikti gribu turpināt, jo tik lielu un veiksmīgu iesākumu šī jautājuma risināšanā kā ministres S.Goldes laikā vienkārši nedrīkst pamest neturpinātu, pazaudēt ar vājāku darbu.

A.Šķēle norādīja, ka pildīs izglītības un zinātnes ministra pienākumus līdz jaunā ministra apstiprināšanai, kas varētu notikt laikā līdz Ziemassvētkiem. Par šo darbu viņš nekādu īpašu atalgojumu nesaņems. "Tā tas ir paredzēts likumdošanā, kas regulē Ministru kabineta darbu. Tāpat varu pateikt, ka ministriem nesanāks arī nekādas īpašas Ziemassvētku dāvanas, jo visi darba algu fonda limiti ir iztērēti." Vaicāts par Latvijas Universitātes un Latvijas Medicīnas akadēmijas reorganizācijas gaitu, A.Šķēle atbildēja, ka viņš ir gandarīts, jo process virzījies uz priekšu saskaņā ar iepriekš lemto Ministru kabinetā. Nākamajā otrdienā valdība balsos par reorganizācijas komisijas iesniegto augstskolu apvienošanas variantu. Ministru prezidents atzina, ka valdības iecerētais augstskolu apvienošanas projekts gūst arvien lielāku atbalstu. "Šis solis — izveidot vadošu augstskolu ar lielām struktūrvienībām, tādā veidā novēršot programmu dublēšanos, paaugstinot mācību procesa efektivitāti, koncentrējot vienkopus labākos speciālistus, tiek arvien vairāk atbalstīts." Viņš arī atzina, ka ir vēl virkne augstskolu, kuru darbs ir jāpārskata, un vispirmām kārtām tās ir pedagoģiskās augstskolas. "Tur ir vērojama gan programmu dublēšanās, gan līdzekļu pārtēriņi, kas neliecina par labu šai augstākās izglītības nozarei," paskaidroja A.Šķēle. Ministru prezidents un izglītības un zinātnes ministra pienākumu izpildītājs gan akcentēja to, ka augstskolu sakārtošana nav sasteidzams darbs un kopumā augstāko mācību iestāžu sakārtošana varētu būt trīs līdz četrus gadus ilgs process. "Te nav runa par kādu vienas dienas revolūciju, kur kāds atskries un kaut ko izdarīs, bet gan par to, kas nav darīts deviņus gadus."

Žurnālisti interesējās, kas tiks darīts, lai atrisinātu sasāpējušo jautājumu par Rīgas Aviācijas universitātes (RAU) darbiniekiem neizmaksātajām algām. A.Šķēle paskaidroja, ka līdzekļus šai vajadzībai mēģinās rast, pārdodot RAU nevajadzīgo mantu. Uz iebildi, ka RAU likvidatori jau tagad lēš, ka ar visu RAU kustamo un nekustamo īpašumu vērtību ir par maz, lai segtu visus parādus, kur nu vēl darba algu kavējumus, A.Šķēle atbildēja: "Tā ir taisnība, šobrīd šķiet, ka līdzekļu būs par maz, bet jāteic, ka konkrētais likvidators balstās uz tiem skaitļiem, kas ir ietverti augstskolas bilancē. Un es neesmu pārliecināts, ka vienas otras ēkas bilancē ietvertā vērtība atbilst tās reālajai tirgus cenai. Domāju, šis jautājums ir jāprecizē, tāpēc jau uzdots noskaidrot īpašumu tirgus cenu. Nevar zem likvidācijas lozunga tikt pieļauta valsts īpašumu izpārdošana lētāk par to tirgus vērtību."

Liena Pilsētniece, "LV" iekšlietu redaktore

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!