Par latviešu valodas mācīšanu bērniem un savstarpēji atzītas kvalifikācijas sistēmas izveidi

Īrijas pilsētā Korkā notiekošās Eiropas Parlamenta (EP) Nāciju Eiropas grupas (UEN) izbraukuma sēdes ietvaros Latvijas EP deputāti Guntars Krasts un Inese Vaidere tikušies ar Īrijas darba ministru Toniju Killīnu. Sarunā ar ministru deputāti īpaši uzsvēra nepieciešamību paātrināt savstarpēji atzītas kvalifikācijas sistēmas izveidi, kas ļautu iebraucējiem strādāt savai kvalifikācijai atbilstošu darbu. Deputāti arī aicināja Īrijas darba ministru vairāk uzmanības pievērst ar identitātes saglabāšanu saistītiem jautājumiem latviešu kopienā, no kuriem svarīgākais – ir atbalsts iespējai bērniem no Latvijas mācīties latviešu valodu.

“Darbaspēka kustība Eiropas Savienībā lielākoties ir īstermiņa. Tāpēc ir ļoti svarīgi šiem cilvēkiem nodrošināt iespēju nezaudēt savu identitāti, lai vēlāk nerastos apgrūtinājums atgriezties dzimtenē. Tieši šī iemesla dēļ atbalsts latviešu valodas saglabāšanai imigrējušo vecāku bērniem ir izšķirīgs,” uzsvēra I.Vaidere. Saprotot, ka latviešu viesstrādnieku bērnu vienā skolā varētu būt nepietiekamā skaitā, lai apvienotu atsevišķā klasē, deputāte pārrunāja iespēju sniegt Īrijas valdības atbalstu reģionālu svētdienas skolu izveidei. Kā norādīja I.Vaidere, bērnu straujā adaptācija jaunajā vidē ir viens no riskiem, kas var būt izšķirīgs, daļai cilvēku izlemjot par palikšanu Īrijā.

Tikšanās laikā vairākkārt uzsvērta imigrējušo strādnieku nozīme Īrijas ekonomiskās izaugsmes veicināšanai. Gandrīz 4% strādājošo Īrijā ir iebraucēji no jaunajām ES dalībvalstīm. Darbaspēka pieprasījums un relatīvi labais atalgojums ir daži no būtiskajiem iemesliem Īrijas pievilcībai. Taču vienlaikus būtiska problēma viesstrādniekiem ir iespēja strādāt atbilstoši profesijai.

“Arī ministrs atzina, ka viesstrādnieku prasmes un zināšanas netiek pilnībā izmantotas. Savstarpēji atzītas kvalifikācijas sistēmas trūkums ir viens no iemesliem, kas bieži vien liedz medmāsai vai skolotājai no Latvijas strādāt izvēlētajā profesijā, tā vietā paverot vienīgi apkalpotāju darba iespējas viesnīcās. Tāpēc šis ir viens no ātrāk risināmajiem jautājumiem,” uzsvēra G.Krasts. “Sistēma, kurā labas kvalifikācijas speciālists kļūst par krāsotāju Īrijā, mazina šo cilvēku iespējas nākotnē turpināt savu karjeru iegūtajā profesijā.”

Pēc Īrijas Nacionālās kvalifikācijas iestādes datiem, pēdējo triju gadu laikā astoņas reizes pieaudzis to viesstrādnieku skaits, kuri pieprasījuši savā valstī iegūtas kvalifikācijas atzīšanu. Arī izbraucēji no Latvijas ir to valstu vidū, kuri aizvien vairāk meklē iespējas strādāt profesijā.

Taču, kamēr Īrija rēķina ekonomisko ieguvumu no Latvijas, Lietuvas, Polijas un citiem viesstrādniekiem, Latvijas ekonomikai un citām nozarēm šī darbspējīgo cilvēku aizbraukšana rada negatīvas sekas, uzsver EP deputāti.

Iveta Bojāre, Eiropas Parlamenta Nāciju Eiropas grupas preses administratore