Par topošo ES metālrūpniecības politiku

Ražotāji izjūt spiedienu attiecībā uz piekļuvi izejvielām metālu ražošanai. Visu veidu metālu cenas ir sasniegušas rekordaugstu līmeni, ko izraisījis pieaugošais pieprasījums valstīs ar strauji augošu ekonomiku. Tā kā metāli ir svarīgi izejmateriāli daudzām ES ražojošās rūpniecības nozarēm (autotransports, kosmiskā aviācija, ķīmijas rūpniecība, elektriskās un mehāniskās ierīces utt.) un celtniecības sektoriem, šīs attīstības tendences rada problēmas ES uzņēmējsabiedrībām. Pamatojoties uz Eiropas Komisijas nesen veikto metālrūpniecības strukturālo izmaiņu un galveno tendenču analīzi, Komisija ir paredzējusi pieņemt paziņojumu, ar ko ierosinās politiskus pasākumus, lai ES metālrūpniecība varētu pielāgoties jaunajām tendencēm. Lai sagatavotu paziņojumu, Eiropas Komisija pirmdien, 18.septembrī, uzsāka apspriešanos ar ieinteresētajām personām, lai apkopotu piezīmes, viedokļus un ierosinājumus par turpmākajām politikas iespējām atkritumu saimniecības, enerģētikas, tirdzniecības un pētniecības jomā.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Ginters Ferhoigens, kas atbildīgs par uzņēmējdarbības un rūpniecības politiku, teica: “ES metālrūpniecība ir nozīmīga gan kā patstāvīga rūpniecības nozare, gan arī tai ir svarīga nozīme ražojošajā rūpniecībā vispār. Mums jāuzlabo tās piekļuve izejmateriāliem saistībā ar godīgu starptautisku konkurenci un stabilu, finansiāli pieņemamu enerģiju.”

Eiropas Komisijas veiktā analīze rāda, ka izejmateriāli un enerģija ir svarīgākie ES metālrūpniecības konkurētspējas faktori. Atkarībā no konkrētās apakšnozares enerģijas un izejmateriālu cenas veido aptuveni 50–90% no tīro metālu ražošanas izmaksām.

Jaunās konkurences problēmas un strukturālās izmaiņas ir acīm redzamas. Izņemot Čīli (varš) un Krieviju (niķelis), Ķīna ir kļuvusi par lielāko metālu ražotāju un lielāko ES konkurentu pasaules metālu izejmateriālu tirgū. Attiecībā uz metālu patēriņu ES 2004.gadā joprojām bija lielākā alumīnija, vara, svina un niķeļa patērētāja. Tomēr Ķīna joprojām progresē un jau ir lielākā tērauda un cinka patērētāja.

Apspriešanas procesā Eiropas Komisija arī vēlas uzzināt ieinteresēto personu viedokli par šādiem jautājumiem:

– kā atbalstīt projektēšanas standartu izstrādi, lai veicinātu metālu otrreizējo pārstrādi;

– kā, ņemot vērā jauno REACH programmu, labāk sagatavot tehniskās vadlīnijas attiecībā uz metālu sakausējumiem;

– kā ātra un pilnīga enerģijas tirgus liberalizācija var ietekmēt nozares konkurētspēju;

– kā pasaules mērogā nodrošināt godīgu konkurenci gan metālu ražošanā, gan to tirdzniecībā.

2003.gadā ES metālu nozares apgrozījums bija 227miljardi eiro un 14855 uzņēmumos strādāja 1,06 miljoni cilvēku. Tajā pašā gadā ES metālrūpniecība salīdzinājumā ar visu ES rūpniecību veidoja 3,9% no tās apgrozījuma, 0,7% no uzņēmumu skaita un 3,2% no visiem ES rūpniecībā strādājošajiem.