Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Saeima
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Saeimas pieņemtos un Valsts prezidenta izsludinātos likumus. Likumi stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Saeimas pieņemtos vispārējas nozīmes lēmumus. Lēmumi stājas spēkā to pieņemšanas brīdī;
  • Saeimas sēžu stenogrammas un rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem;
  • Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju galaziņojumus;
  • vispārējas nozīmes informāciju.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
2000. gada 14. decembra Atkritumu apsaimniekošanas likums. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 29.12.2000., Nr. 473/476 https://www.vestnesis.lv/ta/id/14012-atkritumu-apsaimniekosanas-likums

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Decision No …. Of The Association Council Amending Protocol 3 Of The Europe Agreement With Latvia Concerning The Definition Of The Concept Of "Originating Products" And Methods Of Administrative Cooperation

Vēl šajā numurā

29.12.2000., Nr. 473/476

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: likums

Pieņemts: 14.12.2000.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Saeima ir pieņēmusi

un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

Atkritumu apsaimniekošanas likums

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

1) atkritumi — jebkurš priekšmets vai viela, no kuras īpašnieks atbrīvojas, ir nolēmis vai spiests atbrīvoties un kura atbilst atkritumu klasifikatorā noteiktajām kategorijām;

2) atkritumu radītājs — fiziskā vai juridiskā persona, kuras darbība rada atkritumus vai kura veic atkritumu sajaukšanu vai citas darbības, kā rezultātā mainās atkritumu sastāvs un īpašības;

3) atkritumu pārstrādes objekts — ražošanas komplekss vai iekārta, ar kuras palīdzību tiek veikta atkritumu pārstrāde;

4) atkritumu apsaimniekošana — atkritumu savākšana (tai skaitā atkritumu vākšana, šķirošana un sajaukšana, lai tos pārvadātu), uzglabāšana, pārkraušana, pārvadāšana, pārstrāde (tai skaitā atkritumu sadedzināšana) un apglabāšana, šo darbību pārraudzība, kā arī atkritumu apglabāšanas vietu ierīkošana un pārstrādes objektu uzturēšana un aprūpe pēc to slēgšanas;

5) atkritumu poligons — speciāli ierīkota un aprīkota atkritumu apglabāšanas vieta, kurā tiek nodrošināti normatīvajos aktos noteiktie vides aizsardzības pasākumi;

6) izgāztuve — atkritumu apglabāšanas vieta, kas neatbilst poligona prasībām.

2.pants. Šā likuma mērķis ir noteikt atkritumu apsaimniekošanas kārtību, lai aizsargātu cilvēku dzīvību un veselību, vidi, kā arī personu mantu.

3.pants. Šis likums neattiecas uz:

1) gāzveida emisijām atmosfērā;

2) radioaktīvajiem atkritumiem;

3) dzīvnieku līķiem, kā arī kūtsmēsliem un citām dabiskas izcelsmes vielām, kuras rodas vai tiek izmantotas lauksaimniecībā;

4) notekūdeņiem, izņemot šķidros atkritumus;

5) sprāgstvielām;

6) atkritumiem, kas radušies derīgo izrakteņu izpētes, ieguves, apstrādes un uzglabāšanas procesos.

4.pants. Atkritumus iedala šādi:

1) bīstamie atkritumi — atkritumi, kuriem piemīt viena vai vairākas īpašības, kas padara tos bīstamus cilvēku dzīvībai un veselībai, videi, kā arī personu mantai, un kuri atbilst atkritumu klasifikatorā noteiktajām bīstamo atkritumu kategorijām;

2) sadzīves atkritumi — visi pārējie atkritumi, kuri netiek klasificēti kā bīstamie atkritumi.

5.pants. (1) Atkritumu apsaimniekošana veicama tā, lai netiktu apdraudēta cilvēku dzīvība un veselība, kā arī personu manta.

(2) Atkritumu apsaimniekošana nedrīkst negatīvi ietekmēt vidi, tai skaitā:

1) radīt apdraudējumu ūdeņiem, gaisam, augsnei, kā arī florai un faunai;

2) radīt traucējošus trokšņus vai smakas;

3) nelabvēlīgi ietekmēt ainavas un īpaši aizsargājamās teritorijas;

4) piesārņot un piegružot vidi.

6.pants. Organizējot, plānojot un veicot atkritumu apsaimniekošanu, jāievēro šādas prasības (turpmāk minētajā prioritārajā secībā):

1) jānovērš atkritumu rašanās cēloņi, tai skaitā jāattīsta tīrās tehnoloģijas;

2) jāsamazina atkritumu daudzums (apjoms) un bīstamība;

3) atkritumi jāpārstrādā, jāiegūst atkārtoti izmantojami materiāli un enerģija;

4) atkritumi jāapglabā tā, lai netiktu apdraudēta cilvēku dzīvība un veselība, vide, kā arī personu manta;

5) jāslēdz izgāztuves saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas plāniem, kā arī jānodrošina slēgto izgāztuvju un poligonu rekultivācija.

II nodaļa. Valsts un pašvaldību

institūciju kompetence

7.pants. Ministru kabinets:

1) apstiprina atkritumu, tai skaitā bīstamo atkritumu, apsaimniekošanas valsts plānu;

2) apstiprina jaunu bīstamo atkritumu pārstrādes objektu un poligonu izvietojumu;

3) nosaka atkritumu klasifikatoru un īpašības, kuras padara atkritumus bīstamus;

4) nosaka bīstamo atkritumu uzskaites, identifikācijas, uzglabāšanas, iepakošanas, marķēšanas un pārvadājumu uzskaites kārtību;

5) nosaka atkritumu poligonu ierīkošanai, atkritumu poligonu un izgāztuvju apsaimniekošanai un šo poligonu un izgāztuvju slēgšanai un rekultivācijai izvirzāmās prasības;

6) nosaka kārtību, kādā tiek nodrošināti līdzekļi atkritumu poligonu un izgāztuvju slēgšanai;

7) nosaka kārtību, kādā apsaimniekojami atsevišķu veidu atkritumi, kuru apsaimniekošanai to bīstamības vai citu īpašību dēļ ir izvirzāmas īpašas prasības, arī naftas produktu atkritumi, polihlorētos bifenilus un polihlorētos terfenilus saturoši atkritumi, bīstamas vielas saturošas baterijas un akumulatori, titāna dioksīda rūpniecības atkritumi un azbesta atkritumi;

8) nosaka atkritumu, tai skaitā bīstamo atkritumu, sadedzināšanai un atkritumu sadedzināšanas iekārtu darbībai izvirzāmās prasības;

9) nosaka atkritumu pārstrādes un apglabāšanas veidus.

8.pants. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija vai tās pilnvarota institūcija:

1) izstrādā atkritumu, tai skaitā bīstamo atkritumu, apsaimniekošanas valsts plānu;

2) koordinē atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna īstenošanu;

3) sagatavo normatīvo aktu projektus atkritumu apsaimniekošanas jomā;

4) apkopo informāciju par atkritumu apsaimniekošanu;

5) koordinē un organizē bīstamo atkritumu apsaimniekošanu saskaņā ar šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem;

6) organizē bīstamo atkritumu pārstrādes objektu un poligonu ierīkošanu un apsaimniekošanu;

7) koordinē sadzīves atkritumu poligonu ierīkošanu.

9.pants. Pagastu un pilsētu pašvaldības savā administratīvajā teritorijā:

1) organizē sadzīves atkritumu apsaimniekošanu;

2) pieņem lēmumus par jaunu sadzīves atkritumu pārstrādes objektu un poligonu izvietošanu;

3) izdod saistošus noteikumus, kas reglamentē sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, kā arī kārtību, kādā veicami maksājumi par šo atkritumu apsaimniekošanu;

4) pieņem lēmumus par jaunu bīstamo atkritumu pārstrādes objektu un poligonu izvietošanu.

III nodaļa. Atkritumu

apsaimniekošanas plāni

10.pants. (1) Atkritumu apsaimniekošanas plānos iekļauj informāciju par:

1) atkritumu apsaimniekošanas stāvokli, raksturojot radīto, savākto (šķiroti un nešķiroti), pārstrādāto un apglabāto atkritumu veidus, to sastāvu, daudzumu un izcelsmi;

2) noteikto prasību (prioritārajā secībā) ievērošanu plānotajā atkritumu apsaimniekošanas turpmākajā attīstībā, norādot katras darbības apjomu (attiecīgo atkritumu veidu, daudzumu un izcelsmi) un tās realizēšanai paredzēto laiku;

3) plānoto darbību realizēšanai nepieciešamajām aktivitātēm;

4) plānoto darbību realizēšanai nepieciešamajiem objektiem (jaunceļamajiem, rekonstruējamiem, esošajiem) un to tehnisko aprīkojumu;

5) institūcijām, kas ir atbildīgas par attiecīgo plānoto atkritumu apsaimniekošanas darbību realizāciju;

6) aprēķinātajām izmaksām un finansēšanas avotiem plānoto darbību realizēšanai;

7) atkritumu apsaimniekošanas uzlabošanas iespējām.

(2) Pašvaldības organizē sadzīves atkritumu apsaimniekošanas plānu izstrādāšanu savām administratīvajām teritorijām un apstiprina tos. Vairākas pašvaldības var izstrādāt kopīgus sadzīves atkritumu apsaimniekošanas plānus.

IV nodaļa. Atkritumu

apsaimniekošanas atļaujas

11.pants. (1) Reģionālā vides pārvalde, informējot pilsētas domi (pagasta padomi), kuras administratīvajā teritorijā ir paredzēts veikt atkritumu apsaimniekošanas darbības, pirms attiecīgo darbību veikšanas izsniedz šādas atkritumu apsaimniekošanas atļaujas:

1) atļaujas atkritumu pārstrādei;

2) atļaujas atkritumu apglabāšanai;

3) atļaujas atkritumu savākšanai, uzglabāšanai un pārkraušanai.

(2) Reģionālā vides pārvalde atbilstoši bīstamo atkritumu pārvadājuma galamērķim izsniedz atļaujas bīstamo atkritumu pārvadāšanai savā pārraudzībā esošajās teritorijās un informē par to attiecīgo pilsētas domi (pagasta padomi).

(3) Ministru kabinets nosaka atkritumu apsaimniekošanas atļauju izsniegšanas, pagarināšanas un anulēšanas kārtību, atkritumu apsaimniekošanas atļaujās izvirzāmās prasības un apstiprina atkritumu apsaimniekošanas atļauju veidlapas.

V nodaļa. Atkritumu radītāju, īpašnieku

un to personu pienākumi, kuras veic

atkritumu apsaimniekošanu

12.pants. Atkritumu savākšana, uzkrāšana, uzglabāšana, apglabāšana vai pārstrāde ir atļauta tikai tam paredzētajās vietās.

13.pants. (1) Sadzīves atkritumu radītājs vai īpašnieks:

1) piedalās pašvaldības organizētajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanā, ievērojot pašvaldības izdotos saistošos noteikumus;

2) sedz sadzīves atkritumu apsaimniekošanas izmaksas.

(2) Par atkritumu īpašnieku uzskatāma persona, kura atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

1) ir atkritumu radītāja;

2) ir fiziskā vai juridiskā persona, kuras īpašumā atrodas atkritumi.

14.pants. (1) Bīstamo atkritumu radītājs vai īpašnieks:

1) atdala bīstamos atkritumus no citu veidu atkritumiem;

2) uzglabā bīstamos atkritumus tā, lai tie neapdraudētu cilvēku dzīvību un veselību, vidi, kā arī personu mantu;

3) nogādā bīstamos atkritumus speciāli aprīkotās bīstamo atkritumu savākšanas vietās vai slēdz līgumu par bīstamo atkritumu apsaimniekošanu ar personu, kura veic bīstamo atkritumu apsaimniekošanu un ir saņēmusi atļauju veikt bīstamo atkritumu apsaimniekošanu;

4) sedz bīstamo atkritumu apsaimniekošanas izmaksas.

(2) Juridiskās personas, kuras bīstamos atkritumus uzglabā ilgāk par 12 mēnešiem, saņem atļauju bīstamo atkritumu uzglabāšanai un veic šā panta trešās daļas 3.punktā minētās darbības.

(3) Persona, kura veic bīstamo atkritumu apsaimniekošanu:

1) saņem atļauju bīstamo atkritumu savākšanai, uzglabāšanai, pārkraušanai, pārstrādei un apglabāšanai;

2) saņem atļauju bīstamo atkritumu pārvadāšanai;

3) nodrošina bīstamo atkritumu uzskaiti, iepakošanu, marķēšanu un identifikāciju;

4) organizē speciāli aprīkotas bīstamo atkritumu savākšanas vietas.

15.pants. Persona, kura nodarbojas ar sadzīves atkritumu apsaimniekošanu:

1) saņem atļauju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

2) slēdz līgumus ar tām pašvaldībām, kuru administratīvajā teritorijā tiek veiktas attiecīgās darbības.

16.pants. Ir aizliegts sajaukt bīstamos atkritumus, kas atbilst dažādām bīstamo atkritumu kategorijām, kā arī sajaukt bīstamos atkritumus ar sadzīves atkritumiem.

17.pants. Sadzīves atkritumi, kuri netiek pārstrādāti, apglabājami sadzīves atkritumu poligonā vai izgāztuvē, kur ir atļauts apglabāt atkritumus.

18.pants. Sadzīves atkritumu poligonu izveidošanu un apsaimniekošanu organizē pašvaldības, kuru administratīvajā teritorijā savāktie sadzīves atkritumi apglabājami attiecīgajā poligonā, kopīgi ar tām pašvaldībām, kuru administratīvajā teritorijā atrodas atkritumu poligoni vai ir plānota atkritumu poligonu izveidošana.

19.pants. Atkritumu poligona, izgāztuves vai pārstrādes objekta īpašnieks vai apsaimniekotājs:

1) pirms darbības uzsākšanas saņem atļauju atkritumu apglabāšanai vai atkritumu pārstrādei;

2) apsaimnieko atkritumu poligonu, izgāztuvi vai atkritumu pārstrādes objektu saskaņā ar atkritumu apglabāšanas vai atkritumu pārstrādes atļaujā minētajām prasībām, šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem;

3) veic vai finansē atkritumu poligona vai izgāztuves slēgšanas vai atkritumu pārstrādes objekta darbības izbeigšanas pasākumus;

4) sedz izdevumus, kas saistīti ar atkritumu poligona vai izgāztuves slēgšanu vai atkritumu pārstrādes objekta darbības izbeigšanu.

20.pants. Personas, kuras nodarbojas ar atkritumu apsaimniekošanu:

1) veic apsaimniekoto atkritumu daudzuma (apjoma), veidu, izcelsmes, savākšanas biežuma, pārvadāšanas, pārstrādes un apglabāšanas veidu, pārstrādes un apglabāšanas vietu uzskaiti, reizi gadā iesniedz apkopoto informāciju Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai vai tās pilnvarotai institūcijai, kā arī attiecīgajai pašvaldībai un uzglabā šos materiālus trīs gadus;

2) pēc pieprasījuma sniedz informāciju par atkritumu apsaimniekošanu valsts institūcijām, pašvaldībām un sabiedrībai;

3) pēc bīstamo atkritumu iepriekšējā īpašnieka pieprasījuma sniedz izziņu par attiecīgo atkritumu savākšanu, uzglabāšanu, pārkraušanu un pārvadāšanu, pārstrādi un apglabāšanu.

VI nodaļa. Maksa par atkritumu

apsaimniekošanu

21.pants. (1) Maksu par bīstamo atkritumu savākšanu, uzglabāšanu, pārkraušanu, pārvadāšanu un pārstrādi, kā arī par sadzīves atkritumu pārstrādi nosaka, atkritumu radītājam vai īpašniekam vienojoties ar atkritumu apsaimniekotāju.

(2) Maksa par bīstamo atkritumu apglabāšanu tiek reglamentēta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

22.pants. Maksa par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, izņemot pārstrādi, tiek reglamentēta likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" noteiktajā kārtībā.

VII nodaļa. Atkritumu

pārrobežu pārvadājumi

23.pants. (1) Bīstamo atkritumu eksportēšana pārstrādei vai apglabāšanai uz valstīm, kuras pievienojušās 1989.gada 22.marta Bāzeles konvencijai par kontroli pār kaitīgo atkritumu robežšķērsojošo transportēšanu un to aizvākšanu, ir atļauta, ievērojot minētajā konvencijā noteikto procedūru.

(2) Valsts teritorijā ir aizliegts ievest jebkādus atkritumus apglabāšanai vai ilgstošai uzglabāšanai.

(3) Bīstamos atkritumus pārstrādei ir atļauts ievest tikai tad, ja valsts teritorijā darbojas bīstamo atkritumu pārstrādes iekārtas, kuru īpašnieks saņēmis atļauju attiecīgo bīstamo atkritumu pārstrādei un kurām ir atbilstoša jauda.

(4) Atļauju Ministru kabineta noteikto bīstamo un sadzīves atkritumu ievešanai pārstrādei valsts teritorijā izsniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

(5) Atkritumu eksporta, importa un tranzīta kārtību regulē Ministru kabineta noteikumi, kas reglamentē arī šā panta ceturtajā daļā minēto atļauju izsniegšanas, pagarināšanas un anulēšanas kārtību.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par sadzīves atkritumiem" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 23.nr.) un likums "Par bīstamajiem atkritumiem" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 14./15.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 3.nr.).

2. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne vēlāk kā līdz 2002.gada 1.janvārim ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 1996.gada 17.septembra noteikumi nr.353 "Kārtība, kādā noformējami dokumenti darbībām ar bīstamajiem atkritumiem";

2) Ministru kabineta 1997.gada 12.augusta noteikumi nr.298 "Noteikumi par bīstamo atkritumu klasifikāciju un bīstamības kritērijiem";

3) Ministru kabineta 2000.gada 8.februāra noteikumi nr.56 "Sadzīves atkritumu poligonu ierīkošanas, apsaimniekošanas un slēgšanas noteikumi";

4) Ministru kabineta 1999.gada 9.februāra noteikumi nr.39 "Sadzīves atkritumu klasificēšanas noteikumi";

5) Ministru kabineta 1999.gada 8.jūnija noteikumi nr.205 "Noteikumi par fizisko un juridisko personu reģistrāciju, kuras veic sadzīves atkritumu savākšanu, uzglabāšanu, apstrādi, pārkraušanu vai pārvadāšanu".

3. Atļaujas, kas izsniegtas, pamatojoties uz likumu "Par sadzīves atkritumiem" un "Par bīstamajiem atkritumiem" prasībām, ir spēkā līdz to termiņa beigām.

4. Šā likuma 11.panta pirmā daļa, 14.panta otrā daļa un trešās daļas 1.punkts, 15.panta 1.punkts un 19.panta 1.punkts neattiecas uz personu, kas veic atkritumu apsaimniekošanu, ja tā visām iekārtām, kurās tiek veikta atkritumu apsaimniekošana, ir saņēmusi atļaujas likumā par piesārņojumu noteiktajā kārtībā.

5. Šā likuma 7.panta 1.punkts stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī.

6. Ministru kabinets līdz 2002.gada 1.janvārim pieņem šā likuma 7.panta 3., 5. un 9.punktā, 11.panta trešajā daļā un 15.panta 1.punktā minētos Ministru kabineta noteikumus, bet līdz 2003.gada 1.janvārim — šā likuma 7.panta 4., 6.un 7.punktā, 21.panta otrajā daļā un 23.panta piektajā daļā minētos Ministru kabineta noteikumus, kā arī apstiprina šā likuma 7.panta 2.punktā minēto objektu un poligonu izvietojumu.

7. Ministru kabinets līdz 2001.gada 1.jūlijam pieņem šā likuma 7.panta 8.punktā minētos Ministru kabineta noteikumus attiecībā uz bīstamo atkritumu sadedzināšanu, bet līdz 2003.gada 1.janvārim — attiecībā uz visu atkritumu sadedzināšanu.

8. Šā likuma 14.panta pirmās daļas 3.punkts stājas spēkā 2004.gada 1.janvārī.

Likums stājas spēkā 2001.gada 1.martā.

Likums Saeimā pieņemts 2000.gada 14.decembrī.

 

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2000.gada 29.decembrī

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!

"latvijas vēstneša" lietotāju aptauja

Cienījamais Vestnesis.lv lietotāj!


Aicinām Jūs izteikt viedokli par vietnes - oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" - saturu, ērtumu un pilnveides iespējām.


Aptauja ilgs līdz 25. oktobrim