Par ES kopējo ārpolitiku un iekšējās drošības politiku

Eiropas Parlaments (EP) savā 2.februārī pieņemtajā ziņojumā atbalstījis Padomes viedokli, ka ES nākotnes kopējai ārpolitikai un drošības politikai (KĀDP) jānosaka tādas prioritātes, kas ļautu ES gūt pasaulē nozīmīgu lomu. Parlaments norāda, ka īpaša uzmanība jāpievērš Vidusjūras reģionam, mieram, visiem drošības aspektiem un terorisma apkarošanas turpināšanai, kā arī atbruņošanās un masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanas politikai – šīm ir jābūt KĀDP prioritātēm Eiropā arī 2006. gadā. Ziņojumā iekļauts arī teksts, ka Eiropas Parlaments sagaida draudzīgu un taisnīgu risinājumu robežjautājumam ar Latviju un Igauniju. “Diemžēl dokuments vienlaikus norāda, ka Eiropai ir pārāk daudz nopietnu vēl nenovērstu trūkumu un problēmu, kas traucē Eiropai īstenot sekmīgu kopējo ārpolitiku un drošības politiku,” uzsver EP Drošības un aizsardzības apakškomitejas deputāts no Latvijas Ģirts Valdis Kristovskis. Viens no šādiem trūkumiem – Eiropas institucionālais vājums.

Uzstājoties debatēs, kuras atklāja augstais komisārs ES kopējās ārpolitikas un drošības politikas jautājumos Havjers Solana un komisāre Benita Ferēro-Valdnere, Ģ.V.Kristovskis norādīja uz “atklātākas, efektīvākas un atbildīgākas ES kopējās ārpolitikas un drošības politikas nepieciešamību. Drošība kļūst visaptveroša, tāpēc Eiropai jārēķinās ar pienācīgu ārējās, drošības un aizsardzības politikas un pasākumu koordināciju. Drošība tikai palielinātos, ja Širaka paziņojumi par iespējamu masu iznīcināšanas ieroču izmantošanu vai Solanas teiktais par terorismu vai enerģētiku nepārsteigtu Eiropas Parlamentu nesagatavotu”.

Diemžēl līdzšinējā pieredze liecinot, ka ne vienmēr koordinēta un pietiekama ir Eiropas augstākā līmeņa institūciju sadarbība. Ģ.V.Kristovskis norādīja: “Eiropas pilsoņu izpratne un ievērojamais atbalsts uzliek Eiropas Parlamentam pienākumu – palielināt savu institucionālo ietekmi, uzlabot dialogu starp EP un Padomi. Šādā veidā tiktu nodrošināta redzama parlamentārā līdzdalība un kontrole.”

Parlaments vēlas vairāk tikt iesaistīts lēmumu pieņemšanā attiecībā uz kopējo ārējo un drošības politiku, tāpēc pieprasa Padomei ar to būtiskos jautājumos apspriesties, nevis tikai informēt Parlamentu.

2.februārī apstiprinātais ir Parlamenta ikgadējs ziņojums par ES kopējās ārpolitikas un drošības politikas galvenajiem aspektiem un pamatvirzienu izvēli, tostarp finansiālo ietekmi uz Eiropas Kopienu vispārējo budžetu.

Ziņojumā iekļauts teksts, ka Eiropas Parlaments sagaida “draudzīgu un taisnīgu” risinājumu robežjautājumam ar Latviju un Igauniju, miera procesa uzsākšanu Čečenijā, kā arī aicina samazināt Krievijas bruņojuma apjomu Kaļiņingradas apgabalā.

Ziņojumā izvērtētas ES partnerattiecības ar Krieviju, un tās tiek komentētas kā “vairāk pragmatiskas, nevis stratēģiskas”, jo balstās uz ekonomikas interešu, nevis cilvēktiesību, ievērošanas un tiesiskuma principu iedzīvināšanas prioritātēm.

Parlaments aicina atjaunināt ES drošības stratēģiju, saglabājot tās civilo/militāro dubultpieeju. Ziņojumā teikts, ka, atjaunojot šo stratēģiju, īpaša uzmanība ir jāvelta “ES pieaugošajai atkarībai no enerģijas un citiem stratēģiski nozīmīgiem resursiem, kas tiek piegādāti no valstīm un reģioniem, kuros stāvoklis kļūst arvien nestabilāks”, galvenokārt ar to domājot Krieviju.

Iveta Bojāre, EP Nāciju Eiropas grupas preses administratore