Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Igaunijas, Latvijas, Slovēnijas konverģences programmām. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 3.02.2006., Nr. 21 https://www.vestnesis.lv/ta/id/127308

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par ES kopējo ārpolitiku un iekšējās drošības politiku

Vēl šajā numurā

03.02.2006., Nr. 21

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par Igaunijas, Latvijas, Slovēnijas konverģences programmām

Atjaunotās konverģences programmu (saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu (kurā grozījumi izdarīti ar Regulu Nr.1055/2005) dalībvalstīm katru gadu jāiesniedz atjauninātas makroekonomiskās un budžeta prognozes. Šos atjauninājumus sauc par stabilitātes programmām, ja valsts ir pieņēmusi eiro, un konverģences programmām valstīm, kas to vēl nav pieņēmušas.), ko iesniedza Igaunija, Latvija un Slovēnija, kopš tās kļuva par Eiropas Savienības dalībvalstīm, atbilst Stabilitātes un izaugsmes paktam. Ar budžeta līdzsvaru, vismazāko parādu Eiropas Savienībā (ES) un zemiem ar vecumu saistītu izdevumu riskiem Igauniju var pasludināt par labas fiskālās politikas piemēru. Arī Latvijā kopumā ir apmierinoša situācija, bet budžeta korekcija par mazāk nekā pusi procentu punkta no iekšzemes kopprodukta (IKP) līdz 2008.gadam ir diezgan pieticīga, ja paredzēta ekonomikas izaugsme par vairāk nekā 7% attiecīgajā periodā, un būtu ieteicami lielāki centieni, ņemot vērā tās inflācijas līmeni un ārējās maksājumu bilances nestabilitāti. Arī Slovēnijai jātiecas uz ambiciozākiem budžeta mērķiem un jāturpina izmaiņas savā pensiju sistēmā, lai uzlabotu savu valsts finanšu ilgtermiņa ilgtspējību.

“Visas trīs šodien [1.februārī] pārbaudītās konverģences programmas atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta mērķiem. Bet, ņemot vērā šo trīs valstu lielo izaugsmi, īpaši Latvijas un Igaunijas gadījumā, būtu sagaidāmi ambiciozāki mērķi atbilstoši principam, ka apmierinošs budžeta stāvoklis tiek sasniegts un/vai uzturēts, lai varētu stāties pretī iespējamām problēmām mazāk pozitīvos ekonomiskā cikla periodos, un ņemot vērā ilgtermiņa tendences,” sacīja ekonomikas un finanšu lietu komisārs Hoakins Almunija.

Igaunija

Igaunija 2005.gada 1.decembrī iesniedza atjaunotu savas konverģences programmu par 2005. – 2009.gada periodu. Pamatojoties uz diezgan piesardzīgu makroekonomisko scenāriju un relatīvi optimistiskām inflācijas prognozēm 2006.gadam, programma ir vērsta uz nelielu budžeta pārpalikumu vai līdzsvaru visā periodā. Tomēr sākuma stāvoklis, iespējams, ir ievērojami labāks, nekā paredzēts programmā, jo 2005.gada budžeta pārpalikums, šķiet, ir novērtēts ievērojami par zemu.

Igaunija tiecas uz vidēja termiņa mērķi – budžeta līdzsvaru strukturālā izteiksmē (t.i., cikliski koriģēts, kā arī atskaitot vienreizējus pasākumus), kas faktiski ir augstāks, nekā tas nepieciešams saskaņā ar paktu.

Ņemot vērā to, ka budžeta rezultāti var būt ievērojami labāki, nekā prognozēts, pašreizējais budžeta stāvoklis šķiet pietiekams, lai izpildītu programmas vidējā termiņa mērķi programmas laikā. Tomēr, ņemot vērā daudz lielāka, nekā aplēsts, budžeta pārpalikuma iespēju 2005.gadā, 2006.gada mērķis par tikai nelielu budžeta pārpalikumu var būt saistīts ar procikliskuma risku labvēlīgos laikos.

Igaunijas kopējā parāda attiecība ir viszemākā ES (5% no IKP 2005.gadā), un tiek prognozēta tās tālāka samazināšanās. Igaunijai attiecībā uz valsts finanšu ilgtspējību varētu būt neliels risks prognozēto iedzīvotāju novecošanas budžeta izmaksu rezultātā.

Kopumā budžeta stāvokli var uzskatīt par stabilu un fiskālo stratēģiju – par labu fiskālās politikas piemēru, kas tiek vadīta saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu. Tomēr, ņemot vērā arī iespējami labāku rezultātu 2005.gadā, nekā aplēsts programmā, Igaunijai būtu jātiecas uz lielāku budžeta pārpalikumu 2006.gadā un nākamajos gados, lai turpinātu atbalstīt ārējā deficīta korekciju.

Latvija

Latvija 2005.gada 30.novembrī iesniedza atjaunotu savas konverģences programmu par 2005. – 2008.gada periodu. Pamatojoties uz ticamu makroekonomisko scenāriju, programma ir vērsta uz valsts budžeta deficīta mērenu samazināšanu – 1,5% no IKP 2005.gadā līdz 1,3% 2008.gadā. Sākuma stāvoklis, iespējams, ir daudz labāks, nekā paredzēts programmā, jo 2005.gada budžeta deficīts varētu būt novērtēts par augstu.

Programmā noteiktais vidējā termiņa mērķis budžeta stāvoklim ir deficīts “aptuveni 1% apmērā no IKP” strukturālā izteiksmē (t.i., cikliski koriģēts, kā arī atskaitot vienreizējus pasākumus), ko plānots sasniegt 2008.gadā. Programmas vidējā termiņa mērķis atbilst paktam, lai gan pašreizējā ekonomiskajā vidē, ņemot vērā arī riskus ilgtspējīgai konverģencei, būtu vēlams ierobežojošāks vidējā termiņa mērķis.

Budžeta rezultāti arī var izrādīties mazāk pozitīvi, nekā prognozēts programmā. Tādēļ budžeta stāvoklis programmā var nebūt pietiekams, lai sasniegtu programmas vidējā termiņa mērķi līdz programmas beigām.

Pielāgošanās temps programmas vidējā termiņa mērķim arī neatbilst nedz pakta kritērijam, nedz prasībai, ka pielāgojumam jābūt lielākam ekonomiski labvēlīgos laikos. Lai gan “nozīmīgākās strukturālās reformas” ar pārbaudāmu ietekmi uz valsts finanšu ilgtermiņa ilgtspējību (kas sastāv no notiekošās pensiju reformas un otrā pīlāra ieviešanas, aplēšot, ka neto izmaksas palielināsies no ¼% no IKP 2005.gadā līdz 1¼% 2008.gadā) attaisnotu īslaicīgu novirzi no pakta kritērija attiecībā uz pielāgošanu, vispārējai ekonomiskajai situācijai ir nepieciešama stingrāka konsolidācijas stratēģija, nekā plānots programmā. It īpaši iespējamā strukturālā pasliktināšanās 2006.gadā (uz ko netieši norāda 2006.gada mērķa saglabāšana, ja 2005.gada rezultāts ir ievērojami labāks, nekā prognozēts) radītu ievērojamu fiskālu atvieglojumu joprojām ļoti liela pieprasījuma spiediena un saistītu stabilitātes risku kontekstā.

Valsts parāda attiecība pret IKP ir ļoti zema (15% no IKP 2005.gadā). Attiecībā uz valsts finanšu stabilitāti šķiet, ka Latvija kā valsts ar novecojušu sabiedrību ir zema riska valsts attiecībā uz plānotajiem budžeta izdevumiem.

Kopumā Latvijai būtu ieteicams, arī ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt ilgtspējīgu konverģenci (tajā skaitā, samazinot ārējās maksājumu bilances nestabilitāti un ierobežojot inflāciju), apsvērt ambiciozāka budžeta stāvokļa sasniegšanu, nekā patlaban plānots, īpaši izvirzot programmā noteiktā vidējā termiņa mērķa sasniegšanu, uzturot to programmas laikā un izvairoties no procikliskas fiskālās politikas labvēlīgos laikos.

Slovēnija

Slovēnija iesniedza jaunu savas konverģences programmas atjauninājumu par 2005. – 2008.gada periodu 2005.gada 8.decembrī. Pamatojoties uz ticamu makroekonomisko scenāriju, programmā paredzēta valsts budžeta deficīta pakāpeniska samazināšana no 1¾% no IKP 2005.gadā līdz 1% 2008.gadā.

Programmā noteiktais vidējā termiņa mērķis budžeta stāvoklim ir deficīts 1% apmērā no IKP strukturālā izteiksmē (t.i., cikliski koriģēts, kā arī atskaitot vienreizējus pasākumus), kas atbilst paktam. Programma tiecas sasniegt savu vidējā termiņa mērķi līdz 2008.gadam.

Ņemot vērā to, ka ar budžeta stāvokli saistītie riski ir kopumā līdzsvaroti, fiskālā stratēģija programmā šķiet pietiekama, lai nodrošinātu vidējā termiņa mērķa sasniegšanu 2008.gadā. Tomēr pielāgošanās programmas vidējā termiņa mērķim pilnībā neatbilst pakta kritērijam, jo paredzētais strukturālais uzlabojums ir tikai ¼% no IKP visā programmas laikā. Šajā ziņā īslaicīgā novirze no pielāgošanās, kas programmā pieprasīta, pamatojoties uz “nozīmīgākajām strukturālajām reformām”, lai palielinātu Slovēnijas ekonomikas konkurētspēju, ir apšaubāma, jo programma sniedz maz pierādījumu par to, ka reformām ir ievērojama pozitīva ietekme uz potenciālo izaugsmi un valsts finanšu ilgtermiņa ilgtspējību.

Lai gan parāds ir mazāks par 30% no IKP, tiek prognozēts, ka iedzīvotāju novecošanas budžeta izmaksas ievērojami palielināsies pēc 2020.gada, tā ka Slovēnijai ir liels risks attiecībā uz tās valsts finanšu ilgtermiņa ilgtspējību.

Kopumā Slovēnijai būtu ieteicams gūt straujāku progresu vidējā termiņa mērķa sasniegšanā, īpaši pārceļot pielāgošanās centienus uz programmas sākumu, un veikt turpmākus pasākumus, lai uzlabotu valsts finanšu ilgtermiņa ilgtspējību, īpaši attiecībā uz pensiju sistēmu.

Komisijas novērtējumi par konkrētām valstīm un pārskats par galvenajiem rādītājiem no katras programmas ir pieejams:

http://europa.eu.int/comm/economy_finance/about/activities/sgp/year/year20052006_en.htm.

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!