Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Kāpēc cenas visstraujāk kāpj Latvijā?. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 1.11.2005., Nr. 173 https://www.vestnesis.lv/ta/id/120294

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Attīstības paradoksi un ētika

Vēl šajā numurā

01.11.2005., Nr. 173

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Kāpēc cenas visstraujāk kāpj Latvijā?

Lai gan Latvija, Lietuva un Igaunija tagad attīstās diezgan līdzīgi un inflāciju visās trīs Baltijas valstīs ietekmē būtībā vieni un tie paši faktori, Latvijā cenu pieaugums septembrī bija daudz straujāks nekā kaimiņvalstīs, sasniedzot 7,2%, kamēr Lietuvā cenas cēlās tikai par 2,6%, bet Igaunijā – par 4,9%. Rodas pamatots jautājums – kāpēc?

Cenas septembrī salīdzinājumā ar augustu, mūsu valstī palielinājās par 1,5%, veidojot lielāko pieaugumu kopš 1997.gada. Visspēcīgāk inflāciju ietekmēja degvielas sadārdzinājums, turklāt līdz ar rudens sezonas iestāšanos būtiski cēlās apģērbu un apavu cenas, pieauga arī maksa par izglītību un ēdināšanas pakalpojumiem.
Viens no faktoriem, ar ko skaidrojama augstā inflācija mūsu valstī, ir tas, ka Latvijā kopš 2000.gada bijis nepamatoti zems inflācijas līmenis salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm, uzskata a/s “SEB Latvijas Unibanka” Tirgus un nozaru analīzes pārvaldes vadītājs Andris Vilks. Viņaprāt, politiķi, populistisku apsvērumu vadīti, nav laikus pieņēmuši lēmumus par gāzes, elektrības, apkures tarifu paaugstināšanu. Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) Latvija ir spiesta šos tarifus celt atbilstoši ES direktīvu prasībām, bet tas savukārt veicina cenu kāpumu.

TABLE.JPG (22361 bytes)

Kraso inflācijas rādītāju atšķirību Baltijas valstīs A.Vilks skaidro ar straujāku ekonomikas izaugsmi un konkurences trūkumu dažādos Latvijas tirgus segmentos – pārtikas un degvielas tirgū, pakalpojumu jomā. Daudzas pazīmes liecina, ka Latvijā, ļoti iespējams, tomēr pastāv uzņēmumu vienošanās par cenām. Redzot, ka nekas netiek darīts, lai to novērstu, tirgotāji un ražotāji turpina celt cenas. Lietuvā, piemēram, atšķirībā no Latvijas ir daudz lielāka konkurence pārtikas tirgū. Ar to arī skaidrojams, kāpēc lietuvieši tik enerģiski un viegli ienāk mūsu pārtikas tirgū.
Arī a/s “Hansabanka” vecākā analītiķe Liene Kūle kā vienu no straujā cenu kāpuma iemesliem Latvijā min konkurences trūkumu atsevišķos tirgus sektoros. Konkurences trūkumu gan ir ļoti grūti pierādīt, tomēr pat tad, ja starp atsevišķiem uzņēmumiem nepastāv korporatīva vienošanās, konkurence Latvijā vērtējama kā ļoti vāja. Arī L.Kūle norāda, ka Latvijā atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas kopējo inflācijas līmeni vairāk ietekmē ievērojamais pārtikas cenu pieaugums, arī vispārējais cenu līmenis mūsu valstī ir augstāks.
Inflācijas kāpumu Latvijā izraisījis arī tā dēvētais pieprasījuma puses faktors, jo Latvijas straujākā izaugsme salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm veicinājusi salīdzinoši straujāku iedzīvotāju pirktspējas pieaugumu.
Nozīmīgs inflāciju veicinošs faktors ir arī ēnu ekonomikas salīdzinoši lielais īpatsvars Latvijā, kur par lielajiem nedeklarētajiem ieņēmumiem liecina neadekvāti dārgie pirkumi, uzsver A.Vilks. Cenu kāpumu ietekmējusi arī lata vēlā piesaiste Eiropas vienotajai valūtai.
Prognozējot inflācijas turpmākās tendences, bankas “Nord/LB Latvija” Makroekonomiskās analīzes grupas speciāliste Olga Ertuganova norāda, ka pieauguma tempi šogad acīmredzot būtiski nesamazināsies un vidējā gada inflācija Latvijā būs pat augstāka nekā pagājušajā gadā, kad tā bija 6,2%. Savukārt 2006.gada rādītājs, viņasprāt, varētu pārsniegt 5%.
Tik strauja cenu celšanās varētu traucēt Baltijas valstīm ieviest eiro atbilstoši plānam, turklāt Latvijai ir vismazākās izredzes līdz 2008.gadam samazināt inflāciju līdz nepieciešamajiem 2% – 2,5%. Tomēr analītiķe neuzskata, ka eiro ieviešanas atlikšana uz neilgu laiku varētu ietekmēt valsts ekonomisko attīstību. Viņasprāt, tas ir dabiski, ka ekonomiski visstraujāk augošajā Eiropas valstī inflācija ir ievērojami augstāka nekā vidēji Eiropas Savienībā.

Gita Kronberga, “LV”
gita.kronberga@vestnesis.lv

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!