Fondā tiktu uzkrāti miljardiem eiro, ko varētu izmaksāt globalizācijas radīto zaudējumu skartām nozarēm vai reģioniem. Ar šā fonda līdzekļiem ES jāatbalsta pilsoņi, kuri saskartos ar reformu un nozaru restrukturizācijas izraisītajām grūtībām. Daļa līdzekļu tiktu paredzēti ES nabadzīgajiem reģioniem, lai veicinātu tajos ekonomisko izaugsmi. Savu ieceri Ž.M.Barrozu pagājušajā nedēļā izklāstīja vēstulē ES prezidējošās Lielbritānijas premjeram Tonijam Blēram un Eiropas Parlamenta prezidentam Žuzepam Bureljam.
Ž.M.Barrozu iniciatīva ir “apsveicama un laba”, taču šī iespēja ir jāizpēta pamatīgāk, “Latvijas Vēstnesim” savu viedokli pauda ārlietu ministrs Artis Pabriks. “Kā ideju mēs to varam apsvērt, taču, pirms sniegt tai valstisku atbalstu, mums precīzāk jāuzzina, kas šeit tiks ietverts,” viņš piezīmēja. Vēl nav zināms, vai šādu ideju var īstenot un kādā veidā. Jāredz arī, kā šāds fonds varētu palīdzēt Latvijai kā vienai no nabadzīgākajām ES valstīm. Turklāt jāievēro, ka globalizācijas fonda izveide varētu atstāt iespaidu uz vienošanos par ES nākotnes budžetu. A.Pabriks saskata saikni starp Barrozu ideju un nepieciešamību ES dalībvalstīm vienoties par finanšu perspektīvu. “Teorētiski tā varētu būt, jo parasti, kad runā par finanšu perspektīvu, tas ir ļoti cieši saistīts ar globalizācijas radītajām grūtībām,” viņš atzina, piebilstot, ka “globalizācijai ir gan pozitīvi, gan negatīvi, gan arī neitrāli aspekti”.
Pēc ministra domām, fonds nedrīkst tikt veidots un administrēts uz kohēzijas fondu rēķina. Latvijai kā ekonomiski strauji augošai valstij ir svarīgi saņemt no Eiropas atbilstošu līdzekļu apjomu infrastruktūras attīstībai, ko paredz tieši kohēzijai domātie līdzekļi. Vaicāts, vai šāds sociālais fonds neradītu finansiālu slogu dalībvalstīm, A.Pabriks atzīmēja, ka fondu var veidot dažādi, taču nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut, ka tā radīšanai tiktu palielināti nodokļi.
Vācijas jaunievēlētā kanclere Angela Merkele jau paudusi skepsi par globalizācijas fonda izveidošanu. Pēc viņas domām, neesot skaidrs, kurš varētu pretendēt uz līdzekļiem – par globalizācijas upuri var uzdoties jebkurš strukturāli vājš reģions.
Turpretim Lielbritānija un Francija ir apsveikušas “globalizācijas fonda” ideju. Nespēju vienoties par ES budžetu iezīmēja Lielbritānijas, Vācijas un Francijas interešu pretnostatījums. Lielbritānija vēlas piesaistīt vairāk naudas inovācijām kā konkurences dzinējspēkam, daļēji izmantojot lauksaimniecības subsīdijām domāto naudu, pret ko iebilst Francija. Briti par savas ES prezidentūras prioritātēm izvirzījuši pētniecību un moderno tehnoloģiju attīstību. Savukārt EK prezidenta mērķis ir panākt kompromisu starp Franciju un Lielbritāniju.
Vācijas sabiedrības uzmanību globalizācijas izaicinājumi pēdējā laikā skar itin bieži. Vācieši ar bažām raugās, kā globālās konkurences apstākļos uzņēmumi tiek slēgti vai arī pārvietojas uz Austrumu un Centrāleiropu vai Āziju lētāka darbaspēka meklējumos. Tomēr Vācija ar tās ievērojamo budžeta deficītu nevēlas ieguldīt vairāk naudas ES.
Pret globalizācijas fondu iebildušas arī dažas mazās ES valstis, to vidū Igaunija. Līdzīgā pozā nostājušās arī Skandināvijas valstis. Fonda veidošanas vietā šīs valstis aicina veikt pamatīgas ES strukturālās reformas un ātrāk pieņemt ES finanšu perspektīvu 2007.–2013.gadam. Virzīt valstis uz kompromisu par ES budžetu uzņēmusies Lielbritānijas prezidentūra, cerot to sasniegt decembra vidū paredzētā samitā Briselē. Prezidentūra paziņojusi, ka novembrī iepazīstinās ar jauniem priekšlikumiem budžeta kompromisam. Kā atzīst Eiropas lietu eksperti, vienošanās pamatā jābūt izdevumu samazināšanai, kas atvieglotu lielākos maksātājus ES budžetā, to vidū Lielbritāniju, Nīderlandi un Zviedriju. Vienlaikus valstu vadītājiem jābūt gataviem pārskatīt visus ES izdevumus, tai skaitā lauksaimniecībā.