Ir vērojami lieli zaudējumi jūru bioloģiskajā daudzveidībā bīstamu vielu, pārlieku liela barības vielu daudzuma, rūpnieciskās zvejas vai klimata pārmaiņu dēļ. Arvien krājas liecības par jūras vides apstākļu pasliktināšanos, norādot uz iespējami neatgriezeniskām pārmaiņām, piemēram, atsevišķu zivju krājumu samazināšanās Eiropā vai eitrofikācijas ietekme uz Baltijas jūras vidi.
Pašreiz notiekošā jūras vides apstākļu pasliktināšanās un ar to saistītā ekoloģiskā kapitāla samazināšanās apdraud labklājības un nodarbinātības iespēju radīšanu, ko dotu Eiropas okeāni un jūras, piemēram, zivsaimniecības un tūrisma nozarē.
Lai novērstu šādu situāciju, Eiropas Komisija ir izstrādājusi integrētas politikas pamatu, kā palīdzēt tikt galā ar jūras vidi apdraudošo negatīvo ietekmi un spiedienu. Tā nosaka skaidras un izpildāmas pamatnostādnes labu vides apstākļu sasniegšanai visās ES jūras teritorijās līdz 2021.gadam. Stratēģija ir izklāstīta paziņojumā, ko papildina priekšlikums direktīvas pieņemšanai un stratēģijas attīstību atbalstoša analīze, kas ietverta klātpievienotajā ietekmes novērtējumā. Stratēģija tālāk attīstīs līdzšinējos sasniegumus Eiropas jūru aizsardzības jomā visos vadības līmeņos.

ES dalībvalstis dalās atbildībā par vairākām dažādām jūras teritorijām, un katrai no tām ir atšķirīgas vides iezīmes (Baltijas jūra, Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļa, Vidusjūra). Lai ievērotu reģionālās atšķirības, Eiropas Komisijas priekšlikumā paredzēti kopīgi mērķi un metodes, taču tās ir jāievieš piejūras reģionu līmenī. Tas nozīmē, ka dalībvalstis, kurām ir kopīga jūras teritorija, būs atbildīgas par ciešu sadarbību, lai izstrādātu plānus, kuriem to attiecīgajos jūras ūdeņos jānodrošina labas vides statuss. Šajos plānos jāiekļauj sīki izstrādāts vides novērtējums, kurā noteikts, ko konkrētas reģionālās jūras kontekstā nozīmē labas vides statusa sasniegšana. Tiem arī jāsatur konkrēti vides mērķi un uzraudzības programmas. ES līmenī netiks noteikti nekādi īpaši mērķi, taču plānus pārbaudīs un apstiprinās Eiropas Komisija.
ES dalībvalstīm un ārpus ES esošām valstīm ir kopīgas jūras teritorijas, tāpēc, lai sasniegtu labas vides statusu, nāksies cieši sadarboties ar šīm trešajām valstīm. Dalībvalstis mudinās strādāt jau esošo reģionālo jūras konvenciju ietvaros, piemēram, OSPAR konvencija (Ziemeļjūra un Ziemeļatlantija), HELCOM konvencija (Baltijas jūra), kuru darbībā iegūta plaša jūras vides aizsardzības pieredze. Katra dalībvalsts izstrādā rentablu pasākumu programmu, kā panākt labas vides statusu jūras videi. Pirms jebkāda jauna pasākuma ieviešanas vajadzēs iesniegt tā ietekmes novērtējumu, ieskaitot sīki izstrādātu izmaksu un ieguvumu analīzi. Valstu programmas apstiprinās Eiropas Komisija.

Jūras stratēģija ir viena no septiņām tematiskajām stratēģijām, kuras Eiropas Komisijai jāiesniedz saskaņā ar ES Sesto Vides rīcības programmu (6EAP). Citas stratēģijas ir saistītas ar gaisa piesārņojumu, atkritumu novēršanu un pārstrādi, ilgtspējīgu resursu izmantošanu, augsnēm, pesticīdiem un pilsētu attīstību. Gaisa piesārņojuma stratēģija tika publiskota 2005.gada 21.septembrī http://europa.eu.int/comm/environment/water/marine.htm.
Pārējās stratēģijas jāiesniedz dažu nākamo mēnešu laikā. Tematiskās stratēģijas ir jauns pavērsiens lēmumu pieņemšanā. Tās balstās uz plašiem pētījumiem un konsultācijām ar ieinteresētajām personām, izvirzītās problēmas tās aplūko vienoti, ņemot vērā atbilstošās saites ar citām problēmām un politikas jomām, turklāt tām jāveicina labāka reglamentējošas sistēmas izveide.