Trešdien, 26.oktobrī, atbildot uz Lielbritānijas premjerministra Tonija Blēra uzrunu, Eiropas Parlamenta deputātiem bija iespēja paust, ko viņi sagaida no Eiropadomes neformālās sanāksmes 27.oktobrī Hemptonkortā ES prezidentvalsts Lielbritānijas rīkotās tikšanās laikā. Tajā dalībvalstu vadītāji apspriedīs šajā pusgadā izvirzītos ES mērķus: līdzsvaru ES starp sociālo taisnīgumu un konkurenci globalizācijas kontekstā, ES ietekmi pasaulē un ES iedzīvotāju drošību.
Pirms četriem mēnešiem, uzstājoties Eiropas Parlamentā, Lielbritānijas premjerministrs Tonijs Blērs deputātiem izklāstīja Lielbritānijas prezidentūras mērķus. 26.oktobrī T.Blērs sniedza pārskatu par paveikto un informēja par rezultātiem, ko prezidentūra cer panākt līdz gada beigām: vienošanos dalībvalstu starpā par Eiropas ekonomisko virzību, prioritārajām politiskajām jomām un ES finanšu plānu nākamajiem septiņiem gadiem.
27.oktobra neformālajā sanāksmē T.Blērs vēlas panākt dalībvalstu vienošanos par Eiropas Savienības atbildi uz izaicinājumiem, ko izvirza globalizācija. Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu par šo jautājumu prezidentūrai iesniedzis darba dokumentu. Lielbritānijas prezidentūra uzsver šādas ES prioritātes: pētniecība un tehnoloģiju attīstība; kopēja enerģētikas politika; augstākā izglītība; ar migrāciju saistīto problēmu risinājums; līdzsvars starp darbu un ģimenes dzīvi ES iedzīvotājiem un t.s. ES “globalizācijas fonds”. Ar šā fonda līdzekļiem ES jāatbalsta ES iedzīvotāji, viņiem saskaroties ar reformām un nozaru restrukturizāciju saistītajām grūtībām.
Vairums deputātu uzstājoties mudināja Padomi līdz šā gada beigām panākt vienošanos par finanšu perspektīvu: bez budžeta un vienošanās, kā izmantot līdzekļus, jebkuras prioritātes paliks tukši vārdi.
Hanss Gerts Peterings (Vācija) uzsvēra Eiropas Savienības uzdevumu ar vienotu nostāju uzstāties Pasaules tirdzniecības organizācijā – tieši šajā organizācijā valstis risina globalizācijas problēmas. Viņš arī aicināja visas ar to saistītās iestādes uztvert globalizāciju ne tikai kā problēmu, bet kā iespēju.
Martins Šulcs (Vācija) pievērsa T.Blēra uzmanību pašlaik aktuālajām diskusijām par Eiropas sociālo modeli — tas vienmēr ES gājis roku rokā ar tehnoloģiju un ekonomikas attīstību. Atsaucoties uz komisāra Č.Makkrīvija uzstāšanos 25.oktobrī EP debatēs par “Laval” lietu, M.Šulcs brīdināja, ka tagad šis sociālais modelis ir apdraudēts: Komisija gatavojas dot priekšroku iekšējam tirgum, nevis iedzīvotāju labklājībai.
Greiems R.Votsons (Lielbritānija) atbalstīja T.Blēra izteikto domu, ka ES nevarēs attīstīties, ja tā nemainīsies. Deputāts atgādināja, ka 90% Eiropas kopprodukta rada valstis, kurās sociālās izmaksas ir nesamērīgi augstas. ES sabiedrības novecošanās dēļ šādu politiku turpināt nedrīkst.
Atsaucoties uz T.Blēra teikto, ka enerģētika ir viena no sešām ES nākotnes prioritātēm, Monika Frasoni (Itālija) atgādināja, ka enerģētikas politika bija iekļauta Konstitucionālā līguma projektā, un pārmeta, ka prezidentūra negatavojas Konstitūciju apspriest samitā.
Fransiss Vērss (Francija) Lielbritānijai pārmeta tās nespēju pašu valstī tikt galā ar sociālajām problēmām un tendenci savas smagākās problēmas slēpt aiz augstajiem nodarbinātības rādītājiem. Eiroskeptiķu pārstāvis Naidžels Pols Farads (Lielbritānija) kritizēja Komisiju, nosodot, ka tās solījumi par labāku likumdošanu un tiesību aktu skaita samazināšanu ir tikai tukši solījumi.
Braiens Krolbijs (Īrija) aicināja ES nebaidīties no izmaiņām un pārskatīt 2002.gadā pieņemto vienošanos par kopējo lauksaimniecības politiku. Viņš aicināja ES turīgākās dalībvalstis būt solidārām attiecībā pret jaunajām dalībvalstīm un reģioniem, kur vajadzīgi ieguldījumi infrastruktūrās.