Būtiski pilnveidos vēlēšanu procesu

Vakar Saeima nodeva izskatīšanai komisijās Ministru kabineta sēdē akceptēto likumprojektu paketi: grozījumus likumā par Centrālo vēlēšanu komisiju (CVK), grozījumus Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā un grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā. Grozījumi tapuši Tieslietu ministrijas darba grupā,
un tos rosināja vairāki iemesli.

Arnis Cimdars Foto: Normunds Mežiņš, A.F.I.

Pašmāju un citu valstu rūgtā pieredze

CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars “LV” atzina, ka viens no iemesliem bija precizēt vēlēšanu rezultātu apstrīdēšanas iespējamību un kārtību. Šā gada pieredze ar balsu pirkšanu Jūrmalas domes un Rēzeknes domes vēlēšanu laikā likusi izvērtēt pašreiz spēkā esošo likumu strīdīgās normas. Domājot par risinājumu, darba grupa atzina, ka nav nozīmes atcelt vēlēšanu rezultātus tais gadījumos, kad iecirkņa komisijas spēkos nav iespēju neko mainīt. Svarīgi ir nepieļaut notikušo vēlēšanu sabotēšanu, tādējādi nesodot tos, kas situāciju izraisījuši, bet liekot izjust sekas pārējiem. Tas nozīmē, ka pēc vēlēšanām varēs apstrīdēt tikai vēlēšanu komisijas lēmumus par balsu skaitīšanu, nevis par balsu pirkšanu, par ko tiks veikta kriminālizmeklēšana. Tiek piedāvāts kandidātu saraksta iesniedzējiem un deputātu kandidātiem iecirkņa komisijas protokolu par rezultātu apstiprināšanu apstrīdēt trīs darbdienu laikā CVK, nevis Administratīvajā tiesā. Precīzāk noteikta kārtība, kad vietējai vēlēšanu komisijai jāpieņem lēmums kandidātu saraksta reģistrācijai un kad tā jānoraida. Tāpat precizēta kandidātu svītrošanas no reģistrētiem kandidātu sarakstiem apstrīdēšana, pirmām kārtām to darot CVK un neapmierinātības gadījumā sekojoši pārsūdzot CVK lēmumu tiesā. “Dažas tiesu lietas notikušas, apejot CVK kā pirmo institūciju, kas koordinē vietējo vēlēšanu komisiju darbību. Nepiedaloties tiesas procesā, CVK nevar apstrīdēt tiesas lēmumu. Taču CVK ir institūcija, kas nodrošina, lai visā valstī vienveidīgi lietotu vēlēšanu likumus un instrukcijas.”
Sīki reglamentēta arī jaunievēlētās domes (padomes) pirmās sēdes sasaukšana tais gadījumos, kad tiek apstrīdēti un pārsūdzēti vēlēšanu rezultāti. Ierosināts vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam jaunievēlētos deputātus uz pirmo domes (padomes) sēdi uzaicināt ne agrāk kā 10 dienas un ne vēlāk kā 20 dienas pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas. Bet jaunais pašvaldības domes priekšsēdētājs būs jāievēlē desmit dienu laikā, lai pārāk ilgi nenovilcinātu jaunievēlētās domes darba sākšanu. Savukārt, ja notikusi tiesvedība un stājas spēkā tiesas spriedums, kā arī nav grozīts vēlēšanu komisijas lēmums par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu, vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs uzaicina jaunievēlētos deputātus uz pirmo domes sēdi 10 dienu laikā pēc tiesas sprieduma pasludināšanas dienas. Bet atkārtotu vēlēšanu sarīkošanas gadījumā līdz balsošanas rezultātu spēkā stāšanās dienai pašvaldības darbu nodrošina esošā vietējā vara. Atkārtotā balsošanā tiesības kandidēt ir tikai tiem kandidātiem, kuri bija reģistrēti attiecīgajās domes vēlēšanās un kuru rezultātus atcēla.
Līdzīgi grozījumi par kārtību kandidātu saraksta reģistrēšanā, deputātu kandidātu svītrošanu un atjaunošanu sarakstā, kā arī vēlēšanu rezultātu apstrīdēšanas kārtību ir piedāvāti arī Saeimas vēlēšanu likumā. Atšķirība ir tā, ka CVK lēmumu par apstrīdēto iecirkņa komisijas balsu skaitīšanas protokolu triju darbdienu laikā no tā pieņemšanas var pārsūdzēt Augstākajā tiesā. Augstākā tiesā lietu izskata un nolēmumu pieņem septiņu dienu laikā.
Likumprojektos ietverta citās valstīs novērotā negatīvā pieredze, lai nepieļautu vēlēšanu rezultātu ietekmēšanu. Ir precizēta kārtība, kā jārīkojas, ja vēlēšanu komisija kā iepriekšējās varas veidota institūcija mēģina iespaidot vēlētāju izvēli, piemēram, iztaujājot vēlētājus par balsošanas izvēli, atteikšanos reģistrēt vēlētāju sarakstos.
A.Cimdars norāda, ka visām pretenzijām par vēlēšanu norisi un pārkāpumiem jābūt izteiktām vēlēšanu dienā.

Pirms izlemj, ļoti jāpārdomā

A.Cimdars norāda, ka viņu kā CVK priekšsēdētāju satrauc piedāvātie grozījumi likumā par CVK. Vēlme šo likumu pakārtot Valsts pārvaldes iekārtas likumam CVK liedzot juridiskās personas statusu, nav pietiekami pārrunāta un izvērtētas sekas. “ Nedrīkst šo institūciju pakļaut populistiskiem lēmumiem, padarot CVK par kādas valsts struktūras sastāvdaļu un tādējādi pakļaujot politiskam regulējumam. Patlaban CVK ir publisko tiesību subjekts, kura darbību regulē CVK likums un Saeimas lēmums par CVK priekšsēdētāja ievēlēšanu. CVK locekļi ir politiski virzītas un apstiprinātas personas. Manuprāt, racionālākais risinājums būtu iekļaut CVK Satversmē.”

Zaida Kalniņa, “LV”

zaida.kalnina@vestnesis.lv