Šodien Lielbritānijas pilsētā Hemptonkortā neformālā sanāksmē pulcējas Eiropas Savienības (ES) valstu premjeri, arī Latvijas Ministru prezidents Aigars Kalvītis, lai sagatavotu augsni lēmuma pieņemšanai par ES 2007.–2014.gada finanšu perspektīvu. Latvija uzskata, ka vienošanās jāpanāk Lielbritānijas prezidentūras vadībā līdz gada beigām, jo mūsu valstij būtu izdevīgi pēc iespējas drīzāk sākt gatavoties ES fondu apgūšanai.
Valdību vadītāji šīsdienas sanāksmē apspriežas par globalizācijas izaicinājumiem, ES ekonomiskajām reformām un sociālo sistēmu modernizāciju, ES lomu pasaulē un iedzīvotāju drošību. Sanāksmes mērķis ir panākt “sapratnes gaisotni” starp valstu līderiem pirms decembrī paredzētās ES Padomes.
No sanāksmē valdošā toņa būs atkarīgs, vai līdz gada beigām valstis spēs vienoties par ES budžetu, tā vakar preses konferencē atzina premjers Aigars Kalvītis. “Ja šī sanāksme nedos gaismu tuneļa galā, tad būs grūti līdz decembrim šos kompromisus panākt.” Pēc viņa teiktā, šodien nav gaidāmi “formāli secinājumi, bet gan atklāta diskusija par Eiropas nākotni”.
A.Kalvītis cer izmantot sanāksmi, lai runātu par Latvijai nozīmīgajiem konkurētspējas un pakalpojumu tirgus liberalizācijas jautājumiem. Premjers uzskata, ka eiropiešiem vairāk jādomā par ekonomikas atvērtību, konkurētspējas palielināšanu un sadarbību, kas vērsta “vairāk uz cīņu pasaules tirgos, nevis uz iekšēju protekcionoismu un šķēršļu radīšanu dažādās sfērās”.
Ar konkurētspējas celšanu saistīts arī jautājums par ieguldījumu Eiropas zinātnē un inovācijās. Valstu vadītāji nespēs apiet arī Eiropai stratēģiski svarīgo enerģētikas jomu. Pēc premjera teiktā, šis jautājums “būs aktuāls Eiropai nākamajās desmitgadēs”. Viņš arī neizslēdza iespēju, ka sanāksmē varētu pievērsties Krievijas un Vācijas plāniem izbūvēt gāzes vadu Baltijas jūrā. Eiropai vajadzētu rast vienotu enerģētikas politiku, lai nebūtu tā, ka “tiek veidoti lieli divpusēji enerģētikas projekti, kuros nav iesaistītas visas attiecīgā ES reģiona valstis”.
Pirmdien, 25.oktobrī, Islandē Baltijas un Ziemeļvalstu valdību vadītāju tikšanās reizē atspoguļojās šo valstu līderu līdzīgā izpratne par attiecību veidošanu ar Krieviju. ES politikai pret Krieviju jābūt vienotai, uzsver ES ziemeļu reģiona valstu vadītāji.
Līdzīgā kārtā Baltijas un Ziemeļvalstu premjeri ir vienisprātis, ka kompromisu par ES finanšu perspektīvu vajadzētu rast decembrī.
2007.–2013.gada budžetā Eiropas Komisija (EK) iecerējusi vairāk līdzekļu veltīt ekonomikas izaugsmei un jaunu darba vietu radīšanai. Šim mērķim plānots piešķirt līdz pat vienai trešdaļai no budžeta apjoma. Līdzekļus piešķirs arī pētniecībai un ES vienotās ārpolitikas attīstīšanai. Daļa naudas tiks ieguldīta lauksaimniecības reformu pabeigšanā. No budžeta nepieņemšanas visvairāk cietīs ES nabadzīgākie reģioni, norāda EK.
Kā “Latvijas Vēstnesim” pastāstīja Ārlietu ministrijas ES departamenta direktors Normunds Popens, Latvijai būtiskākā ES finanšu perspektīvas daļa saistās ar kohēzijas fondiem, proti, līdzekļiem, kas tiktu ieguldīti reģionālajā un lauku attīstībā, infrastruktūras uzlabošanā, uzņēmējdarbības vides sekmēšanā. Luksemburgas prezidentūras laikā tika nolemts mainīt metodi, ar kuru tiek aprēķinātas valstīm piešķiramās kohēzijas summas – tika iecerēts ņemt vērā katras valsts individuālos izaugsmes tempus. Tā kā Latvijas iekšzemes kopprodukta pieaugums ir daudz straujāks nekā citās ES valstīs, Latvija varētu cerēt uz “biezāku aploksni” minētajā budžeta sektorā. Latvija virzīs Luksemburgas budžeta aprēķina iniciatīvu, vienlaikus paužot gatavību kompromisam citās budžeta sadaļās (lauksaimniecība, zinātne, iekšlietas, tieslietas u.c.). Pēc N.Popena teiktā, šodien Hemptonkortā finanšu perspektīvu nepārrunā detalizēti, taču valdību vadītājiem jāspēj dot “kopīgu politisku signālu par apņemšanos finanšu perspektīvas jautājumu noslēgt decembrī”.

Sannija Jauce, “LV”
sannija.jauce@vestnesis.lv