Globalizācija: kā drauds vai kā iespēja

Eiropai no globalizācijas skavām izvairīties nav iespējams, taču jāuzmanās, lai Vecā pasaule netaptu tajās nožņaugta. Tā īsi var raksturot uzņēmēju ieskatus par jauno stāvokli pasaules ekonomikā, kad sevi kā spēcīgu konkurentu Eiropai līdztekus tradicionālajai sāncensei ASV piesaka dinamiskā Āzija.
Kā uzsvēra gan UNICE ģenerālsekretārs Filips de Buks, gan Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Hosē Manuels Barrozu, Eiropas Savienībai (ES) ir jādomā, kā konkurēt, nevis jācenšas izvairīties no sāncensības, patvērumu meklējot protekcionismā.
ES nav iespējams konkurēt ar Ķīnas un Indijas darba algām. Skaidrs, ka Eiropa nevar samazināt darbaspēka izmaksas. Vienīgā izeja – sniegt pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību, konkurēt ar inovācijām. Tādēļ ES galvenais uzsvars savā attīstībā jāliek uz izglītības kvalitāti, zinātnes un pētniecības attīstību.
Viens no būtiskākajiem uzstādījumiem – augstskolas ir jātuvina biznesam, tā vajadzībām. Diemžēl, kā atzina F.de Buks, Eiropai atšķirībā no ASV vēl joprojām neizdodas savest kopā zinātnieku ar ražotāju. Mums ir lieliski zinātnieki, kuri veikuši nozīmīgus pētījumus un atklājumus, taču tie nepārtop inovācijās. Vēl joprojām patentu skaita ziņā Eiropa krietni atpaliek no ASV. Līdztekus ES jādomā, kā aizsargāt savu intelektuālo īpašumu, jo nereti to piesavinās Āzijas valstis. F. de Buks arī minēja, ka līdz šim globalizācijas priekšrocības prasmīgi izmanto ASV un Dānija, kas gūst peļņu no katra uzņēmēju uz Indiju pārvietotā dolāra. Diemžēl ES lielās valstis to zaudē. Jo ekonomika un darba tirgus nav pietiekami fleksibli un nespēj pielāgoties pārmaiņām.
H.M.Barrozu kā neapšaubāmus ES tautsaimniecības līderus visā pasaulē minēja mašīnbūves, ķīmijas un inženiermehānikas nozares. Tajā pašā laikā Eiropas Komisijas priekšsēdētājs atzina, ka pārsvarā ES resursi ir koncentrēti sektoros ar vidēji augstu pievienoto vērtību, vidēji augstām tehnoloģijām un vidēji augsti kvalificētu darbaspēku. Situācijai ir krasi jāmainās arī, piemēram, tekstilrūpniecības nozarē. Ar šo problēmu pašlaik sastopas Lielbritānija, kuras ziemeļu daļā tradicionāli bijis attīstīts šis sektors. Taču nupat kļūst grūti konkurēt ar daudz lētākajiem Ķīnas tekstilizstrādājumiem, kas pārpludina Eiropas tirgu. Darba devēju viedoklis – ilgtermiņā situāciju glābs nevis importa kvotas Ķīnai, bet gan nozares pārveide.
Viens no galvenajiem ES izaicinājumiem ir kļūt par pievilcīgu vietu investīcijām. Taču tas iespējams, vienīgi liberalizējot darba tirgu, padarot to elastīgāku, veicinot uzņēmējdarbības attīstību. H.M.Barrozu arī pauda, ka Rietumeiropai neizdosies izvairīties no sociālās sistēmas modernizācijas, uzsvaru liekot uz nodarbinātību. Tā nav tikai ES birokrātu iegriba mistiskas konkurētspējas paaugstināšanai, to diktē straujā Eiropas novecošanās. Vistiešākajā veidā ar to saskaras Francija, kuras sociālās apdrošināšanas budžetā radies 14 miljardu eiro deficīts.
Jau tagad skaidrs, ka nepieciešamās ekonomiskās reformas, pāreja uz produktu ar augstu pievienoto vērtību ražošanu ļoti sāpīgi skars strādniekus ar zemu kvalifikāciju. Tādi ir lielākā daļa no 20 miljoniem ES bezdarbnieku. Tādēļ Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar ideju izveidot Globālās pielāgošanās fondu (Global adjustment fund), lai palīdzētu sarast ar jaunajām darba tirgus prasībām tiem cilvēkiem, kuri pašlaik vēl to nevar, jo neatbilst viņu kvalifikācija un ir zema konkurētspēja.
Konferencē daudz tika runāts arī par to, cik vienlīdzīga šobrīd ir konkurence globālajā pasaulē. Eiropas darba devēji uzskata, ka viskrasāk nevienlīdzība izpaužas valstu atšķirīgajā attieksmē pret vides ilgtspējību. Ja ES uzņēmēji iegulda lielus līdzekļus videi draudzīgas ražošanas nodrošināšanā, kas krietni sadārdzina produkcijas izmaksas, tad par ekoloģiju daudz nerūpējas Āzijas valstis. Tika atgādināts, ka arī ASV negrasās ratificēt Kioto protokolu. Tāpat, piemēram, Ķīnas straujā izaugsme sasniegta, lielā mērā balstoties uz darbinieku tiesību neievērošanu, nenoniecinot arī bērnu darbu.
Konferencē vairāk tika runāts par ES globālajā pasaulē, mazāk par pretrunām ES iekšienē. Īpaša diskusija neizraisījās arī par Latvijai tik būtisko Pakalpojumu direktīvu, lai gan oficiālā UNICE nostāja ir kopējs atbalsts pakalpojumu tirgus liberalizācijai.

Uzziņai:

UNICE – Eiropas Darba devēju konfederācija. Tā apvieno 39 darba devēju konfederācijas no 33 valstīm, pārstāvot 11 miljonus uzņēmumu. UNICE prezidents ir Ernests Antuāns Seijērs.

Rūta Kesnere, “LV”
ruta.kesnere@vestnesis.lv