ATSAUCĒ IETVERT:
Ārlietu ministri spriež par reģionālo sadarbību. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 27.10.2005., Nr. 171 https://www.vestnesis.lv/ta/id/119971
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Ārlietu ministri spriež par reģionālo
sadarbību
Vakar, 26.oktobrī, Latvijā viesojās Beļģijas
ārlietu ministrs Karls de Guhts, kurš ar savu kolēģi Arti Pabriku apsprieda ne vien
Latvijas un Beļģijas divpusējās sadarbības jautājumus, bet galvenokārt Eiropas
Savienības (ES) aktuālās politiskās norises.
Kā vakar preses konferencē informēja
A.Pabriks, ministri pievērsās situācijai ES, kas izveidojusies pēc Francijas un
Nīderlandes “nē” konstitūcijai, kā arī apspriedās par ES budžetu un tālāku
paplašināšanos “gan Balkānu, gan austrumu virzienā”. K.de Guhts raksturoja sevi
kā paplašināšanas idejas patiesu atbalstītāju un atzina, ka pēc neizdošanās
pieņemt konstitūciju ES integrācijai vajadzētu vairāk “sniegties dziļumā”,
īpaši starp eirozonai piederošajām valstīm. Viņš arī atzina, ka patlaban nav
“gatavas alternatīvas” ES konstitucionālajam līgumam, tāpēc tajā iestrādātie
priekšlikumi nav vis atmetami, bet prasa arī turpmāku uzmanību.
A.Pabriks ieteica tuvākajā laikā rīkot kopīgu Baltijas, Ziemeļvalstu un Beniluksa valstu vadītāju tikšanos. “Mums jācenšas paplašināt mūsu reģionu intereses un kompetenci,” sacīja ministrs.
Arī tiekoties ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, Beļģijas ārlietu ministrs uzsvēra mazo un vidējo valstu sadarbības nepieciešamību ES integrācijas un nākotnes veidošanas sakarā. Kā informē Valsts prezidenta preses dienests, puses pauda ieinteresētību ciešākai sadarbībai starp Baltijas jūras reģiona valstīm. V.Vīķe-Freiberga un K.de Guhts apspriedās par Beļģijas prezidentūras prioritātēm Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā nākamā gada sākumā.
Beļgijas ārlietu ministrs uzsvēra vajadzību pēc tālākām ANO reformām, īpaši tādām, kas palīdzētu nostiprināt cilvēktiesību standartus pasaulē.
|
|
A.Pabriks ieteica tuvākajā laikā rīkot kopīgu Baltijas, Ziemeļvalstu un Beniluksa valstu vadītāju tikšanos. “Mums jācenšas paplašināt mūsu reģionu intereses un kompetenci,” sacīja ministrs.
Arī tiekoties ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, Beļģijas ārlietu ministrs uzsvēra mazo un vidējo valstu sadarbības nepieciešamību ES integrācijas un nākotnes veidošanas sakarā. Kā informē Valsts prezidenta preses dienests, puses pauda ieinteresētību ciešākai sadarbībai starp Baltijas jūras reģiona valstīm. V.Vīķe-Freiberga un K.de Guhts apspriedās par Beļģijas prezidentūras prioritātēm Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā nākamā gada sākumā.
Beļgijas ārlietu ministrs uzsvēra vajadzību pēc tālākām ANO reformām, īpaši tādām, kas palīdzētu nostiprināt cilvēktiesību standartus pasaulē.
“LV” informācija