ATSAUCĒ IETVERT:
Kā latu nomainīs eiro. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 26.10.2005., Nr. 170 https://www.vestnesis.lv/ta/id/119828
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Kā latu nomainīs eiro
Jautājumi un atbildes
XIX.
Nobeigums. Sākums – “LV”, 07.06.2005., 17.06.2005., 01.07.2005., 13.07.2005., 19.07.2005., 26.07.2005., 02.08.2005., 09.08.2005., 16.08.2005., 24.08.2005., 30.08.2005., 06.09.2005., 13.09.2005., 20.09.2005., 27.09.2005., 04.10.2005., 11.10.2005., 12.10.2005.
Jautājums: Vai eiro
apgrozības izraisītā inflācija nesatricināja EMS pamatus?
Atbilde: Nevar noliegt, ka vairumā eirozonas valstu pēdējos gados inflācija
pastiprinājās. Atkārtoti jānorāda ekonomikas teorijas atziņa, ka jāatšķir
pieprasījuma inflācija un izmaksu inflācija. Neviens eksperts nav pierādījis, ka ECB
ir pārmērīgi emitējusi eiro un tādējādi izraisījusi pieprasījuma inflāciju.
Speciāli jāpasvītro, ka emisijas jomā ECB sekmīgi tikusi galā ar saviem atbildīgiem
pienākumiem visās 12 valstīs. Izplatītais viedoklis par eiro kā inflācijas motoru ir
aplams pašā saknē. Inflācija eirozonas valstīs ir izmaksu inflācija, un attēlot eiro kā šīs inflācijas
grēkāzi būtu ekonomiskais analfabētisms. Tā nevar nopietni apgalvot, ka eiro ir
atbildīgs par naftas cenu augstlēkšanas rekordiem pasaules tirgū.
Saturīga informācija ir pārstāvēta tabulā. Tabula liecina: pirmkārt, patēriņa
cenu pieaugums dažādās valstīs ir visai atšķirīgs; tas liecina, ka katrai valstij
ir savi īpaši cenu izaugsmes cēloņi; otrkārt, visstraujāk cenas pieaugušas
Spānijā, Īrijā, Portugālē, vislēnāk – Beļģijā, Austrijā un Vācijā, kas
ļauj apgalvot, ka iezīmējusies patēriņa cenu izlīdzināšanas tendence; treškārt,
Spānijai ir visaugstākais darba apmaksas pieauguma rādītājs. Vācijā –
viszemākais, kas nozīmē, ka notiek ienākumu līmeņa tuvināšana; visumā šī
tendence ir pietiekami pretrunīga, jo septiņām valstīm vienības darba apmaksas temps
atpaliek no patēriņa cenu pieauguma tempa; ceturtkārt, cenu konkurencē Vācijai ir
nepārprotamas priekšrocības, jo septiņos gados vienības darba apmaksa gandrīz
neizmainījās. Jāpiekrīt viedoklim, ka pašreizējā Eiropas integrācijas krīze ir
nevis ES politisko institūciju, bet gan politiskās vadības krīze, kas neskāra Eiropas
Monetāro savienību.
Georgs Lībermanis,
LU Dr.h.c., Latvijas valsts emeritētais zinātnieks
Patēriņa cenu un vienības darba apmaksas pieaugums eirozonas valstīs
2005.gadā procentos pret 1998.gadu
Valsts |
Patēriņa |
Vienības
darba apmaksas |
Spānija |
23,8 |
37,9 |
Īrija |
28,1 |
21,6 |
Portugāle |
27,2 |
20,9 |
Itālija |
17,2 |
19,0 |
Luksemburga |
16,6 |
17,2 |
Francija |
13,1 |
17,0 |
Nīderlande |
19,9 |
16,7 |
Somija |
12,4 |
14,3 |
Grieķija |
24,7 |
13,0 |
Beļģija |
14,0 |
10,8 |
Austrija |
12,5 |
9,5 |
Vācija |
9,7 |
0,1 |