Eiropas Savienībā (ES) valda divkosīga attieksme pret iekšējā tirgus brīvību, jo atsevišķas valstis, piemēram, Latvija, jau sen ir atvērušas savu tirgu citām dalībvalstīm, turpretim dažas no ES vecbiedrēm īsteno protekcionismu. Šāda doma izskanēja vakar, 25.oktobrī, Eiropas Parlamentā (EP) notikušajās debatēs par latviešu būvfirmas “Laval” un Zviedrijas arodbiedrības strīdu. Kā “Latvijas Vēstnesi” informēja EP pārstāvniecība Rīgā, savu skatījumu “Laval” lietā parlamentam pauda Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu un Eiropas Savienības iekšējā tirgus komisārs Čārlijs Makkrīvijs, kurš oktobra sākumā, aizstāvēdams Latvijas uzņēmumu, izraisīja nepatiku Zviedrijas valdībā.
Pēc Ž.Barrozu teiktā, patlaban ir jāsagaida Eiropas Kopienu tiesas lēmums šai lietā. Pēc tam, kad EK pārsūtīs no Zviedrijas Darba tiesas saņemto pieprasījumu, EK sagatavos savu viedokli. EK prezidents gan paļaujas uz to, ka ir iespējams “samierināt ES iekšējā tirgus pamatbrīvības ar dalībvalstu dažādajiem sociālajiem modeļiem”.
“Attiecībā uz lietas saturu – mēs nekad neuzbruksim Skandināvijas sociālajam modelim,” sacīja Ž.Barrozu, vienlaikus tomēr piebilstot, ka ES vienmēr ievēros savus līgumus.
Kā skaidroja ES iekšējā tirgus komisārs Č.Makkrīvijs, Eiropas Kopienu tiesai jāizsver, vai Zviedrijas stingrā prasība Latvijas būvfirmai slēgt kolektīvo līgumu ar zviedru arodbiedrību atbilst ES iekšējā tirgus noteikumiem, direktīvai par darba ņēmēja norīkošanu darbā un diskriminācijas aizliegumam saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu. Uzsverot abu strīdā iesaistīto pušu vienlīdzību, Č.Makkrīvijs atgādināja, ka tieši EK uzdevums ir nodrošināt, lai dalībvalstis pilnībā un nediskriminējot ievērotu gan ES tiesību aktus sociālajā jomā, gan iekšējā tirgus noteikumus.
EP Nāciju Eiropas grupas deputāts Roberts Zīle izmantoja parlamenta platformu, lai norādītu uz ES dalībvalstu “divdomīgo” attieksmi pret Eiropas pamatvērtībām – brīvu darbaspēka, preču, kapitāla un pakalpojumu kustību. Pēc R.Zīles teiktā, Latvija jau pirms iestāšanās ES ievēroja minētās brīvības, turpretim dažas no “vecajām” dalībvalstīm atļaujas nodoties protekcionismam. “Daudzi no tiem, kuri šodien ir sašutuši par Latvijas strādniekiem maksāto zemāko samaksu, politiski parlamentā pārstāv arī tos, kuri savulaik un dažviet vēl tagad pelna virspeļņu manā zemē Latvijā, tāpat citās jaunajās dalībvalstīs, jo var nopirkt lētus īpašumus un uzņēmumu akcijas, jo var mūsu darba ņēmējiem maksāt desmit un vairāk reižu mazāk nekā savējiem par to pašu darbu. Kur tad bija sociālo modeļu aizstāvji?”
R.Zīle uzsvēra, ka tikai ES pamatbrīvībās balstītā konkurence “dos iespēju jauno dalībvalstu kompānijām un darbaspēkam nepalikt par mūžīgajiem nabagiem un šī konkurence arī būs vienīgā iespēja kaut cik saglabāt augstos sociālos standartus tā dēvētajās bagātajās dalībvalstīs”.
Eiropas Tautas partiju grupas vadītājs Hanss Gerts Peterings, aizstāvot iekšējā tirgus komisāra argumentus, uzsvēra, ka “visiem ir vienādas tiesības izmantot brīvības, ko piedāvā ES”.
Kā atzina EP Liberāļu grupas pārstāvis Greiems Vatsons, “Laval” lieta atspoguļo dažādos viedokļus par ES nākotnes ekonomisko modeli. Pēc deputāta domām, sekojot Zviedrijas protekcionistiskajai attieksnmei, ES nevarēs konkurēt ar Indiju un Ķīnu.
“Mēs šajā lietā neiesaistījāmies ar pārāk lielu cerību uzvarēt,” komentējot “Laval” lietā līdz šim notikušo, “Latvijas Vēstnesim” atzina ārlietu ministrs Artis Pabriks. “Mūsu uzdevums bija parādīt, ka mēs vairs neklusēsim, kad tiek aizskartas mūsu nacionālās vai mūsu pilsoņu intereses vai kad Eiropas dažādu direktīvu vai principu skaidrojums, mūsuprāt, ir nepareizs”. Pēc ministra teiktā, “Laval” lietā saskārušās “daudz un dažādas spēcīgas intereses”. Salīdzinādams “Laval” prāvu ar “pirmo bezdelīgu”, A.Pabriks pieļauj, ka tā “nelidos pārāk augstu, jo Eiropā ir dažādi lobiji, dažādi politiskie spēki un ne jau Latvijas lobijs ir tas spēcīgākais”. Ministrs ir pārliecināts, ka līdzīgas situācijas un prāvas būs arī turpmāk. Un secinājumi, kas tajās tiks panākti, “nebūs viennozīmīgi”.