Piektdien, 21.oktobrī, Rīgā notika Baltijas asamblejas (BA) Sociālo lietu komitejas sēde, kurā tika spriests par Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) Sociālo, veselības un darba lietu komitejas rezolūcijas projektu “Par surogātmātes pakalpojumu atzīšanu un uzraudzību kā alternatīvu neauglībai” (AS/soc(2005) 9 revised 2).
Saeimas deputāts, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītājs Andris Bērziņš sēdes dalībniekus informēja, ka EPPA Sociālo, veselības un darba lietu komisijā ir sagatavots priekšlikums atzīt surogātmātes pakalpojumus kā alternatīvu neauglībai (surogasija ir vienošanās starp domātajiem vecākiem un surogātmāti par to, ka mākslīgās apaugļošanās ceļā surogātmātei iestāsies grūtniecība un pēc dzemdībām bērns tiks atdots domātajiem vecākiem adopcijai). Izskatot šo jautājumu, tika uzklausīti Tieslietu ministrijas, Bērnu un ģimenes lietu ministrijas pārstāvji, Rīgas Stradiņa universitātes speciālisti, kā arī Evaņģēliski luteriskās un Katoļu baznīcas pārstāvji, kuri pauda vienotu viedokli par to, ka šāds priekšlikums pagaidām nebūtu atbalstāms.
BA Sociālo lietu komiteja sagatavoja aicinājumu EPPA, kurā norādīts, ka šis jautājums ir ļoti sarežģīts un prasa zinātniski izpētīt ne tikai surogasijas tehnoloģijas un sievietes organismā notiekošos fizioloģiskos procesus, bet arī šo procesu īstermiņa un ilgtermiņa sekas un riskus. Ir nopietni jāanalizē tādu emocionālo faktoru kopums kā sievietes izjūtas grūtniecības laikā, tāpat arī nevienam nav zināms, kā šāda bērna atdošana/pārdošana ietekmē jauno dzīvību sievietes mātes ķermenī, jo viņas zemapziņā darbojas šis sarežģīto izjūtu kopums. Surogasija nav savienojama arī ar kristīgās pasaules uzskatu, ar cieņu pret cilvēku un cilvēka dzīvību, kā arī ar bērna kā cilvēka tiesību ievērošanu, jo tiek izmantota situācija, kad bērns nevar paust savu viedokli. Turklāt vēl nav rasta arī atbilde uz jautājumu, kā mātes dzemdētājas zaudējums ietekmēs bērna turpmāko fizioloģisko un psihisko attīstību. Aicinājumā norādīts, ka demokrātiskā un humānā sabiedrībā nav pieļaujama mērķa sasniegšana jebkuriem līdzekļiem, nemaz nerunājot par citu cilvēku izmantošanu savu vajadzību apmierināšanai. Tāpēc, ņemot vērā, ka saistībā ar surogasiju pastāv pārāk daudz neskaidru morālu, ētisku un juridisku aspektu, Eiropas Padomes dalībvalstīm ir tiesības šos jautājumus arī turpmāk atstāt tikai savā kompetencē. Aicinājumu Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Sociālo, veselības un darba lietu komitejai parakstījuši Baltijas asamblejas Latvijas, Lietuvas un Igaunijas delegāciju Sociālo lietu komiteju priekšsēdētāji. Sēdes dalībnieki bija vienisprātis, ka šis jautājums nav skatāms arī Baltijas asamblejas 24.sesijā, kas no 24. līdz 26.novembrim notiks Tallinā, Igaunijā.
BA Sociālo lietu komitejas dalībnieki izskatīja arī Latvijas delegācijas BA 24.sesijai sagatavoto rezolūcijas projektu par alkoholisma ierobežošanu. Tajā ierosināts pārskatīt akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem ar mērķi to izlīdzināt starp Baltijas un Ziemeļu padomes valstīm, kopīgi saskaņojot arī pasākumus cīņā ar nelegālā alkohola tirdzniecību. Rezolūcijas projekta autori aicina pievērst pastiprinātu uzmanību alkoholisko dzērienu lietošanas aizliegšanai skolēnu un pusaudžu vidū, šajā darbā iesaistot atbildīgās valsts institūcijas, nevalstiskās un reliģiskās organizācijas, kā arī sabiedrības pamatu – skolu un ģimeni. Savukārt Baltijas Ministru padomei BA Latvijas delegācija rekomendē katrā no Baltijas valstīm 1.jūniju vai 1.septembri noteikt par dienu bez alkohola. Diskutējot par iepriekšminēto, sēdes dalībnieki vienojās par rezolūcijas projekta galīgā varianta izstrādāšanu divu nedēļu laikā, iekļaujot tajā priekšlikumu noteikt īpašu dienu bez alkohola un rīkot atsevišķas kampaņas, kā arī par nepieciešamību veicināt pašvaldību aktivitāti alkoholisko dzērienu tirdzniecības regulēšanai.
Vēl BA Sociālo lietu komitejas dalībnieki apstiprināja 2006.gada darba plānu, kā arī pārrunāja citus aktuālus jautājumus.
Darba noslēgumā triju Baltijas valstu parlamentārieši apmeklēja centru pret vardarbību “Dardedze”, kur valdes priekšsēdētāja Agnese Megne un konsultatīvās daļas vadītāja Laila Balode īsumā pastāstīja par centra darbību. Sēdes dalībniekiem īsumā tika prezentēts projekts “Audzināsim drošus bērnus nedrošā pasaulē”, kurā uzskates materiālu, filmu un klipu veidā tiek runāts par dažādām ar vardarbību saistītām situācijām un bērnu rīcību tajās.