ASV un Ķīnas salīdzinājums

1.tabulas aina sniedz atšķirīgas liecības. No vienas puses, ASV pārākums pār Ķīnu ir acīmredzams, it sevišķi, ja iekšzemes kopproduktu (IKP) attiecinām uz vienu iedzīvotāju: ASV šāds rādītājs līdzinās 40048 USD, Ķīnā – 1278 USD. Tas liecina, ka pašlaik pēc IKP lieluma uz vienu iedzīvotāju ASV apmēram 30 reižu apsteidz Ķīnu. Toties situācija eksportā ir pretēja. Ķīnas eksports uz ASV naudas izteiksmē ir 5,6 reizes lielāks nekā ASV eksports uz Ķīnu.
No nākotnes spēka samēra viedokļa visai nozīmīgs ir IKP izaugsmes tempu samērs: 2004.gadā Ķīna pēc šā rādītāja apsteidz ASV 2,3 reizes, bet 2005.gadā pēc prognozes – 2,6 reizes. Nav jābūt gaišreģim, lai apjēgtu, ka agri vai vēlu Ķīnas IKP atstums ASV no līdera pozīcijas no IKP pasaules rangā. Statistika ar savām metodēm vispārina praksi, bet patiesība ir visai konkrēta. Darbinieks, kas organizē globalizāciju Ņujorkas ostā, stāsta: “Katru nedēļu pienāk 24 kuģi no Honkongas un Šanhajas; pēc 18 stundām konteineri ar mobiliem telefoniem, ledusskapji un datori ir izkrauti un sāk savu ceļu uz amerikāņu veikalu plauktiem. Puse konteineru peld atpakaļ tukšā, bet par pilnajiem nav pamata priecāties; to krava ir makulatūra, ko ķīnieši pārstrādā iepakojuma materiālā, kuros viņi ievīsta vēl vairāk mobilo telefonu, ledusskapju, datoru jūras ceļojumam uz Ņujorku.” Makulatūra pret augsto tehnoloģiju produkciju – tāds jau šodien ir viens no ASV un Ķīnas sāncensības aspektiem.

Kur būs darbs mūsu bērniem?

ASV pārplūdina lētas preces “Made in China”. Vienlaikus amerikāņu uzņēmumi tiek pārcelti uz citām valstīm, vispirms uz Āzijas saimniecisko brīnumzemi Ķīnu. Pat lelle Bārbija masveidā tiek ražota viņpus Klusā okeāna. Sarūk darba vietu skaits ASV. Lūk, ko liecina ASV darba statistikas birojs (2.tabula).
Darba vietu samazinājuma cēlonis nav tikai un vienīgi lētais imports no Ķīnas; vaininieks ir arī neapturamais tehnikas progress, globalizācija, kas aptver arī citus Āzijas reģionus, Latīņameriku. ASV iedzīvotāji, ar bažām vērojot sāncensību ar Ķīnu, arvien biežāk jautā: kur būs darbs mūsu bērniem?

Aicinām izvērsties!

Ķīnas ārējās ekonomiskās politikas ievirzi jau kopš 1992.gada nosaka parole “Zou Chu Qu”, kas brīvā tulkojumā nozīmē “aicinām izvērsties”. Šī parole sevišķi aktuāla kļuva jaunākajā gadu tūkstotī. Pekina nemitīgi mudina savas firmas pirkt uzņēmumus ārzemēs, tai skaitā ASV. Tas dod iespēju vienlaikus noķert divus zaķus: gan gūt citu know-how, gan izmantot tirgū plaši pazīstamās svešu firmu zīmes. Izvirzīts ambiciozs uzdevums: līdz 2015.gadam 50 ķīniešu firmas iekļaut pasaules varenāko 500 globālo koncernu sarakstā, kā arī izveidot 500 vidējus un 5000 mazākus multinacionālus uzņēmumus. Tas nozīmē, ka Ķīnas vadība nebūt nevēlas iekarot pasaules tirgu vienīgi ar lētu preci, centieni sniedzas tālāk – ar rietumu valstu tehnoloģiju palīdzību kļūt par vadošu konkurētspējīgu spēku pasaules ekonomikā. Nacionālajai rūpniecībai – no automobiļu ražošanas, mobiliem telefoniem, datoriem, televizoriem līdz biotehnoloģijai – pakāpeniski jāierobežo ārzemju lieluzņēmumu loma Ķīnas tautsaimniecībā.
Vienlaikus izvirzīts arī cits atbildīgs uzdevums: Ķīnas investoriem jāpaplašina savas pozīcijas pārējā pasaulē. Tā nav abstrakta vēlme. Ķīnas ministrija sagatavoja speciālu katalogu ar norādījumiem saviem investoriem, kur ieteicams iesakņoties, ieguldot dāsni kapitālus. Katalogā minētas gandrīz 70 valstis un reģioni, nozares no elektronikas līdz iegūstošajai rūpniecībai (vara, dzelzsrūdas, naftas ieguve), kam jākļūst par Āzijas lielvalsts investīciju objektiem. Firmas, kas centīgi sekos šiem norādījumiem, saņems nepieciešamās varas orgānu atļaujas, vispusīgu atbalstu, plašu finansiālu palīdzību no valsts bankām.
Pastiprināta uzmanība tiek veltīta investīcijām ASV. Tiek pirkti uzņēmumi vai to daļas (to akciju iegāde fondu biržās) jebkurā nozarē, kam ir attīstības perspektīva. Arī pakalpojumu laukā Ķīnas bizness vēlas gūt savu tiesu tēvoča Sema valstībā. Attiecīgās investīcijas aptver loģistiku, telekomunikāciju nozari, finanses, programmnodrošinājumu. Kad apsviedīgiem ķīniešu menedžeriem izdevās nopirkt kādu IBM filiāli, ASV sacēlās sašutuma vētra. Kad Ķīnas enerģijas koncerns CNOOC grasījās nopirkt Kalifornijas naftas uzņēmumu “Unocal”, amerikāņu pacietības mērs bija pilns. “Tas nav parasts biznesa darījums. Bet valdības rīcība, ko finansē ar valsts lēto naudu,” brīdināja prominents eksperts, kad pirkšanas priekšlikumu apsprieda ASV Kongresa komisijā. “Ķīna vēlas ar savu stratēģiju sasniegt kundzību pār enerģijas tirgiem un stratēģisku pārākumu Klusā okeāna rietumu daļā,” kāds deputāts skaidroja situāciju saviem kolēģiem Pārstāvju palātā.
Politiķi bija gandrīz vienisprātis – ar 398 balsīm pret 15 konservatori un demokrāti protestēja pret amerikāņu naftas uzņēmuma pārdošanu Ķīnas Tautas Republikai. Ķīnieši pirkšanas pieteikumu bija spiesti atsaukt.
Turpinās Ķīnas tirdzniecības ekspansija ārējos tirgos. Nav brīnums, ka rietumvalstīs sāka apšaubīt teorijas senseno atziņu, ka brīvā tirdzniecība abiem partneriem – eksportētājiem un importētājiem – ik izdevīga. Kad šā gada pašā sākumā tika atcelta jebkāda ievedmuita Ķīnas tekstilijām un apģērbam, turpmākajos piecos mēnešos apģērba imports no Ķīnas uz ASV pieauga par 115 procentiem, tādu preču kā kokvilnas bikšu vai vilnas izstrādājumu ievedums palielinājās pat par 1400 procentiem. Pašmāju ražotāji apvaino valdību, ka tā sekmē ASV rūpniecības izpārdošanu un grauj godīgas konkurences nosacījumus globalizētajā pasaulē; brīvās tirdzniecības vietā pret lielo Ķīnu nepieciešams protekcionisms. Šai ziņā enerģiski rīkojās Eiropas Savienība; šovasar tika izsludināts embargo Ķīnas tekstiliju un apģērba ievešanai Eiropas kopējā tirgū. Saprotams, sekoja šo preču lieltirgotāju un mazumtirgotāju protesti.

Dolārs un juaņa

Par ASV dolāra (USD) vājumu pasaules valūtas tirgū sarakstīts visai daudz. Ir detalizētas analīzes sējumu sējumi. Visi eksperti ir vienisprātis: krasi negatīva ASV ārējās tirdzniecības bilance dolāru gremdē. Bet importa būtiskais pārsvars pār eksportu lielā mērā saistās ar Ķīnas ekspansiju ASV tirgū. Rezultātā Ķīnā sakrājas lielas USD rezerves (3.tabula).
USD kurss pret jenu pasaules valūtas tirgū ir brīvi peldošs, svārstās atkarībā no šo valūtu pieprasījuma un piedāvājuma samēra. Pretēji tam ASV dolāra kurss pret juaņu ilgāku laiku bija stabils: 1 USD = 8,24 juaņas. No vienas puses, šāds zems juaņas kurss sekmēja Ķīnas eksportu, tā panākumus asajā cenu konkurencē. No otras puses, šis visumā stabilais kurss, ko nodrošināja Ķīnas Centrālā banka, balstīja ASV dolāru, atbrīvoja ārējās tirdzniecības operācijas no valūtas kursa izmaiņu riska. Šogad situācija daļēji mainījusies. Nemainīgais apmaiņas kurss USD/juaņa beidza pastāvēt. Nekavējoties juaņas kurss pret ASV dolāru nedaudz pazeminājās. Ķīnas eksporta cenas mazliet cēlās, tomēr neapdraudot šīs valsts lēto preču konkurētspēju.
Palika lieli USD krājumi Ķīnas Centrālajā bankā. Un tas ir drauds ASV dolāram. Pietiek Pekinas vadītājiem norādīt savai Centrālajai bankai pārdot USD – un pasaules valūtas tirgus var tikt pārpludināts ar dolāriem; sekas ASV valūtai būtu visai bēdīgas. Citiem vārdiem, Ķīnas virsaišiem ir bīstama spiediena svira pret ASV ekonomiskās varenības visnozīmīgāko elementu – dolāru.
ASV un Ķīnas mierīgā ekonomiskā sāncensība ir process ar daudzām šķautnēm. Skaidrs ir viens: Ķīna te vienā, te otrā šīs sāncensības izpausmē gūst uzvaras. Tendence ir acīmredzama: Ķīna varen nopūlas, lai perspektīvā apsteigtu ASV un to nomainītu kā pasaules ekonomikas līdere. Kad tas notiks? Vieni prognozis

ASV un Ķīnas sāncensības izejas pozīcijas 2004.gadā

Darba vietu samazinājums ASV Izmaiņas 2005.gadā, salīdzinot ar 1995.gadu, procentos

Šajā pašā laikā nodarbināto skaits pakalpojumu sektorā pieaudzis par 22 procentiem.

Valūtas rezerves (miljardi dolāru, 2005.g. aprīlī)

Georgs Lībermanis,
LU Dr.h.c., Latvijas valsts emeritētais zinātnieksa