
Foto: EPA/A.F.I. |
Pirmā reize, kad cilvēks saslima ar putnu infekcijas slimību – putnu gripu, reģistrēta 1997.gadā. Pēdējos divos gados uzskaitīti 116 laboratoriski apstiprināti putnu gripas gadījumi cilvēkiem. 60 no tiem beigušies ar slimnieku nāvi. Taču pagaidām nav noticis no vīrusu izplatības viedokļa bīstamākais – cilvēka organismā iekļuvušais putnu gripas vīruss nav spējis nonākt pie cita cilvēka. Visi ar putnu gripu saslimušie inficējušies no putniem, tie pārsvarā bijuši putnu fermu strādnieki, turklāt nevis kopēji, bet kāvēji. Kā paskaidroja SVA Virusoloģijas laboratorijas vadītāja Vaira Īrisa Kalniņa, vīrusi nepārtraukti mainās, un tāpēc var rasties arī vīruss, kas spēj ceļot no cilvēka uz cilvēku, saglabājot putnu gripas postošās īpašības. Tieši šāda jauna agresīva vīrusa rašanās var izraisīt gripas pandēmiju, no kuras šobrīd baidās visa pasaule.
Kāpēc baidās?
Jauna vīrusa izplatība līdz pandēmijas apmēriem ir iespējama galvenokārt divu iemeslu pēc – cilvēkiem pret šo vīrusu nav izstrādājušās antivielas, un nav arī vakcīnas, kas spētu pasargāt no saslimšanas. Latvijas sabiedrības veselības speciālisti apstiprina pasaules vīrusu pētnieku atzīto – vakcīna pret jaunu vīrusu tirgū var parādīties ne agrāk kā gadu pēc šā vīrusa identificēšanas. Kā norāda V.Ī.Kalniņa, Latvijā jaunā vakcīna varētu parādīties vēl vēlāk.
Ko darīt?
Pirmkārt, vakcinēties pret gripu. Turklāt darīt to katru gadu, jo
katru gadu atbilstoši Pasaules veselības organizācijas rekomendācijām tiek
izstrādāta jauna gripas vakcīna, ņemot vērā gaidāmā gripas vīrusa veidu.
Gripas vīrusi mainās, taču to struktūra un antigēnu formula paliek
tā pati. Tas nozīmē, ka, regulāri vakcinējoties ar katras sezonas aktuālo gripas
vakcīnu, cilvēks krāj antivielas. Tās arī jaunam un līdz šim organismam
nepazīstamam vīrusam neļaus darboties ar pilnu spēku.
Otrkārt, ievērot vienkāršus drošības noteikumus, dodoties uz putnu gripas skartajām
valstīm. Tas nozīmē – izvairīties no tiešiem kontaktiem ar putniem, neapmeklēt
putnu fermas, audzētavas utt. Nelietot uzturā putnu gaļu un olas, galējas
nepieciešamības gadījumā ēst tikai stipri termiski apstrādātus produktus. Un,
protams, vakcinēties ar aktuālo sezonas gripas vakcīnu. Ļoti svarīgi ir raudzīties,
lai mēs ar saviem ceļojumiem neapdraudētu mūsu putnus. Iespēja pašiem saslimt ir
ļoti niecīga.
Treškārt, nekrist panikā. Putnu gripas pandēmija pašlaik vēl ir tikai teorētiska
iespējamība.
Kuru vakcīnu? Varbūt remantadīnu?
Pēc SVA informācijas, šajā sezonā Latvijā pieejamas trīs gripas
vakcīnas – Beļģijā, Francijā un Nīderlandē ražotas potes. Visas ar vienādu
sastāvu un piemērotas sezonas aktuālās gripas apkarošanai. Lai arī gripas
aktivitātes laiks parasti ir no janvāra līdz martam, optimālākais vakcinācijas
brīdis ir tieši tagad.
Vai gripas gadījumā mūs glābs remantadīns? Kā atzina
V.Ī.Kalniņa, remantadīns ir ļoti efektīvs pretvīrusu preparāts, taču šobrīd
zināms, ka sezonas aktuālā gripa ir rezistenta pret remantadīnu. Kā preparāts
darbosies putnu gripas gadījumā, pateikt vēl nevar.
Uzziņai:
* Pandēmija ir ļoti plaša saslimšana, kas aptver valstis,
kontinentus, pat visu pasauli;
* gripas pandēmijas reģistrētas 1918., 1957. un 1968.gadā. Pēdējās pandēmijas
gripas vīrusa formas pasaulē cirkulē vēl šobrīd.
Liena Pilsētniece, “LV”
liena.pilsetniece@vestnesis.lv