
Vitebskas pilsētas kapu senākajā daļā atdusas Raiņa māte Dārta
Pliekšāne. Viņa uz šo pilsētu atbrauca tālajā 1898.gadā, lai apmestos uz dzīvi
pie savas jaunākās meitas Doras, kas jau bija precējusies ar pagaidu izsūtījumā
nometināto Pēteri Stučku. Par to laiku ir saglabājies maz dokumentālu liecību.
Rainis dzīvoja izsūtījumā Pleskavā, un no sarakstes ar māsu var secināt, ka mātei
1899.gada janvārī pasliktinājies veselības stāvoklis un tikusi paralizēta ķermeņa
kreisā puse. Aprīlī Rainis saņēmis sēru vēsti. Mātes pavadīšanā pēdējā
gaitā dzejnieks nevarēja piedalīties, jo viņam bija aizliegts izbraukt no Pleskavas.
Dora vēstulē apraksta, ka māmiņa aizgājusi klusi, klusi un bez mokām un paglabāta
ļoti skaisti. Kapa vietu Raiņa mātei, kā vēstulē raksta Dora, izvēlējies Pēteris
Stučka.
Vitebskas vecajos Semjonovas kapos pie piemiņas akmens Raiņa mātei 8.oktobra rītā
pulcējās kupls ļaužu pulciņš. Skanēja Raiņa vārsmas baltkrievu valodā, tika
godināta māte, kas zemei jau atdevusi savus bērnus un vīru, tika cildināts latviešu
sievietes darba tikums un dvēseles dāsnums. Piemiņas akmens pakājē dega svecītes, un
ziedu klāsts bija dziļas cieņas apliecinājums mātei, kas devusi dzīvību Dzejniekam.
Atceres brīdī piedalījās Latvijas konsule Baltkrievijā Imanta Vingre, Daugavpils
Kultūras centra vadītāja Ināra Mukāne, rakstnieks Roalds Dobrovenskis, Inese
Bērziņa no Raiņa mājas Berķenelē, Gaida Jablovska un Valentīna Leitāne no
Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja, Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB)
delegācija un Vitebskas sabiedriskie darbinieki, rakstnieki un dzejnieki.
Svētki turpinājās Vitebskas Valsts universitātē, kur atklāja Latvijas Nacionālās
bibliotēkas sagatavoto izstādi “Latviešu plakāta simtgade”.
Vitebskas pilsētas Majakovska vārdā nosauktajā Kultūras namā, kur notika svētku
centrālais pasākums, tika atklāta Literatūras muzeja izveidotā izstāde “Rainis un
Baltkrievija”. Tajā var iepazīties ar Raiņa dzeju un dramaturģiju baltkrievu valodā
un plašu materiālu klastu par baltkrievu un latviešu kultūras sakariem.
Latvijas konsule Imanta Vingre, rakstnieks Roalds Dobrovenskis un dzejnieks Sergejs
Paņizņiks izteica kopīgu pārliecību, ka Daugava, kas plūst no Vitebskas līdz
Rīgai, līdzi nes nepieciešamību ieklausīties Raiņa atziņās, jo viņa paustās
idejas un domas ir aktuālas arī mūsdienu kultūras procesos. Svētkus kuplināja
uzvedums “Spīdi, saulīte, spīdi!”, ko režisores Līgas Balodes vadībā bija
sagatavojuši Vitebskas svētdienas skolas audzēkņi un Daugavpils bērni. Tikšanās ar
radošo inteliģenci, kultūras un muzeju darbiniekiem turpinājās I.Repina muižā
Zdravņevo. Zvaigžņotajā naktī skanēja krievu romances Roalda Dobrovenska
priekšnesumā un kopīgi dziedātās latviešu tautasdziesmas.
Ar savu atsaucību un finansiālo atbalstu šos divu tautu kultūras svētkus palīdzēja
sarīkot Valsts kultūrkapitāla fonds, Baltkrievijas vēstniecība Latvijā, Latvijas
konsulāts Vitebskā un Vitebskas pilsētas Kultūras un izglītības pārvalde.
Gaida Jablovska,
Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja direktora vietniece
|
|
Piemiņas akmens Raiņa mātei Dārtai Pliekšānei Vitebskā Foto: Roalds Dobrovenskis |