Sliktie ceļi un komunikācijas

Valkas rajona Kārķu pagasta padomes priekšsēdētājs Aivars Cekuls atzīmē, ka Kārķu pagasts atrodas rajona un valsts nomalē. Šis apstāklis traucē attīstīties gan saimnieciskajai darbībai, gan tūrismam. A.Cekuls uzsver, ka vispārēja valsts un arī Kārķu pagasta pašvaldības problēma ir sliktie ceļi. Kārķu pašvaldības teritorijā nav asfaltētu ceļu uz valsts un rajona centriem. Iedzīvotājiem savās dzīves vietās nav pieejams internets.
Arī Madonas rajona Sarkaņu pagasta padomes priekšsēdētājs Andris Simtnieks uzsver, ka pašvaldībā atsevišķi ceļa posmi ir kritiskā stāvoklī, tāpat ūdensapgādes, kanalizācijas un attīrīšanas sistēmas, kā arī siltumapgādes sistēma atsevišķos ciematos. Risinājums būtu valsts investīciju programmas un ES struktūrfondu finansējuma piesaiste pēc projektu izstrādes, bet diemžēl šis process ir sarežģīts un visām minētajām pozīcijām vēl nav atvērtas sadaļas.
Liepājas rajona Dunikas pagasta padomes priekšsēdētājs Andis Rolis atzīmē, ka ceļi ir katastrofālā stāvoklī un Dunikas pašvaldība ir viena no retajām, uz kuru neved asfaltēts ceļš. Sliktie ceļi traucē attīstīties uzņēmējdarbībai. A.Rolis raksta: “Arī runas par pagastu apvienošanu iedzīvotājiem nevieš cerīgas noskaņas, jo pēc valdības modeļa mums draud nomales statuss.”
Ceļu sakārtošana nenoliedzami veicinātu pašvaldību apvienošanos. Vairāki pašvaldību vadītāji uzskata, ka pašvaldību apvienošanās būtu vēlama tikai pēc tam, kad tas būs noticis.

Pagastu skolas

Gulbenes rajona Daukstu pagasta padomes priekšsēdētāja Sandra Dubļinska kā lielāko problēmu min pagasta skolu. Tā atrodas ģeogrāfiski neizdevīgā vietā. Daudz līdzekļu prasa skolas un skolēnu pārvadāšanai paredzētā autobusa uzturēšana, kā arī savstarpējie norēķini ar kaimiņu pašvaldībām par skolēnu izglītošanu. Pēc S.Dubļinskas domām, šo jautājumu administratīvi teritoriālā reforma nevar atrisināt. Un reformas rezultātā skolas pastāvēšana var tikt apdraudēta. Vēl padomes priekšsēdētāja uzsver, ka savā pašvaldībā visas grūtības jāpārvar pašiem. Ja būtu lielāks budžets, būtu straujāka attīstība.
Vairāki pašvaldību vadītāji ir noraizējušies par mazo skolu likvidēšanu un grūtībām skolu kapitālremontu veikšanā līdzekļu trūkuma dēļ.

Pārāk daudz pārskatu

Kādas lielas pašvaldības vadītājs bija neapmierināts ar to, ka pašvaldībām bez oficiāli apstiprinātiem statistikas un grāmatvedības pārskatiem tiek piesūtītas visdažādākās anketas un formas no privātuzņēmumiem, nevalstiskām organizācijām, maģistrantiem un doktorantiem. Lai uz tām visām atbildētu, jārada speciāla štata vienība. Arī Liepājas rajona Cīravas pagasta padomes priekšsēdētājs Artis Čanders atzīmē, ka dažādu institūciju prasības pēc atskaitēm ir pārspīlētas. Mūsuprāt, šādas vienreizējas aptaujas būtu jāsaskaņo ar CSP un atbildīgo ministriju, līdzīgi kā tas tiek darīts, ieviešot jaunus statistikas pārskatus.
Atbildēt uz oficiāli saskaņotu aptauju jautājumiem būtu pašvaldību darbinieku pienākums, bet par to, vai atbildēt vai neatbildēt uz privātu organizāciju un privātpersonu anketām, kuras nav saskaņotas minētajā kārtībā, vajadzētu izlemt pašiem, vadoties no tā, cik kvalificēti ir uzdotie jautājumi, kāda autoritāte anketas izplatītājam un vai anketēšanas rezultāti varētu dot kādu labumu pašvaldībām un sabiedrībai kopumā.

Augsts bezdarba līmenis

Limbažu rajona Pāles pagasta padomes priekšsēdētāja Vita Amerika raksta, ka pagastā ir augsts bezdarba līmenis, ir arī nereģistrētie bezdarbnieki. Jāpiebilst, ka augsts bezdarba līmenis ir arī daudzās citās vietējās pašvaldībās. 2005.gada jūlijā vidējais reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā bija 7,8%. Visaugstākais tas bija Ludzas rajonā – 28,0%, Rēzeknes rajonā – 26,2% un Balvu rajonā – 23,8%. Atsevišķos pagastos tas tuvojas pat 40%. Nodarbinātības palielināšanai un bezdarba līmeņa samazināšanai cerīga šķiet ES struktūrfondu nacionālā programma “Darba tirgus pētījumi”. Tā ietverta Labklājības ministrijas pētījumu projektā izstrādāšanai un īstenošanai laikā no 2005. līdz 2007.gadam.

Tas vēl nav viss

Jēkabpils rajona Rubenes pagasta padomes priekšsēdētājs Edvīns Meņķis uzskata, ka pašvaldību apvienošanās būtu lietderīga tikai pēc ceļu un citas infrastruktūras attīstīšanas, juridisko formalitāšu vienkāršošanas, veselības aprūpes sistēmas sakārtošanas. E.Meņķis uzsver, ka grūti prognozēt valdības nostāju pret mazajām lauku skolām, tās var likvidēt. Līdz ar to strādājošo skaits pagastā samazināsies. E.Meņķi neapmierina tas, ka valstī nav izstrādāta noteikta valsts investīciju sadales sistēma. Pašreizējā kārtība un prakse lielākajai daļai pašvaldību nav pieņemama. Pašvaldības kvalitatīvu darbību traucē nemitīgā likumu un citu tiesisko dokumentu maiņa.
Valkas rajona Launkalnes pagasta padomes priekšsēdētājs Māris Lazdiņš kā pašvaldības galvenās problēmas min grūtības nodrošināt iedzīvotāju kvalitatīvu medicīnisko aprūpi, ko pašvaldība nevar ietekmēt, un sarežģītu iepirkuma procedūru, kas noteikta pašvaldībām.
Sedas pilsētas domes priekšsēdētājas vietnieci Irinu Andrejevu uztrauc iedzīvotāju zemā maksātspēja, inflācija un nelielais uzņēmumu skaits pilsētā.
Rojas pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Žoluds ir norūpējies par biežajiem grozījumiem likumos, piemēram, jautājumā par aizsargjoslas interpretāciju 300 m attālumā, kas ievērojami sarežģī teritoriālo plānojumu un izmaiņas tajā.
Bauskas rajona Codes pagasta padomes priekšsēdētājs Andris Āboliņš atzīmē, ka teritorijas attīstības jautājumu atrisināšanu bieži traucē tas, ka valdības un ministriju ierēdņi nepārzina vietējos apstākļus, kā arī lēmumu novilcināšana.
Gulbenes rajona Lejasciema pagasta padomes priekšsēdētājs Dainis Švika atzīmē, ka ir grūti (gandrīz neiespējami) saņemt informāciju par pagastā reģistrēto, bet citur (piemēram, Rīgā) strādājošo iedzīvotāju ienākuma nodokļu samaksas apjomiem. Kā otru īpašu problēmu D.Švika min to, ka laikam neiespējami, bet vajadzētu mēģināt apturēt straujo birokrātijas uzvaras gājienu visos iespējamajos virzienos.
Daži vietējo pašvaldību vadītāji uzsver: lai sekmīgi īstenotu administratīvi teritoriālo reformu, nepieciešams lielāks valsts atbalsts. Tāpēc ļoti savlaicīgs ir Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas priekšlikums par grozījumiem Administratīvi teritoriālās reformas likumā, paredzot, ka par katru bijušo pagasta un pilsētas pašvaldību, kas veido jaunizveidoto novada pašvaldību, pēdējā saņem no valsts budžeta vienreizējus finanšu līdzekļus 100 000 latu apmērā novada infrastruktūras attīstībai. Tām novadu pašvaldībām, kuras radušās, vietējām pašvaldībām apvienojoties līdz grozījumu pieņemšanai Saeimā, piešķir 50 000 latus par katru novadā iekļauto pagastu un pilsētu.
Liepājas rajona Grobiņas pagasta padomes priekšsēdētāja vietnieks Modris Ekšteins kā galvenās uzskata mājokļu un sociālo dzīvokļu problēmas, enerģētikas jautājumu, kurināmā nodrošināšanu un pasažieru pārvadāšanu.
Valkas rajona Grundzāles pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Kuprišs kā nopietnu draudu min jauniešu tieksmi pēc alkoholiskajiem dzērieniem un ierosina katrā skolā veidot cerību pulciņus, kā tas bijis Latvijas pirmās brīvvalsts laikā.
Vairāki pašvaldību vadītāji sūdzas, ka trūkst augsti kvalificētu speciālistu (ekonomistu, juristu, teritorijas plānotāju u.c.). Pašvaldību vadītāji izjūt arī savu deputātu nepietiekamu kompetenci vairākās jomās. Arī iedzīvotājiem ir sliktas zināšanas par pašvaldību darbību un līdz ar to zema aktivitāte pašvaldības pasākumos.
Jau minētais Cīravas pagasta padomes priekšsēdētājs Artis Čanders atzīmē:
• jaunatnes un arī pārējo iedzīvotāju pastiprinātu “aizplūšanu no laukiem”;
• nav valsts izstrādāta lauku attīstības politika, kura reāli tiktu īstenota.
Vita Amerika domā, ka Pāles pagastā vajadzētu uzcelt sporta halli un iegādāties autobusu skolēnu pārvadāšanai, bet līdzekļu tam nepietiek.

Īpašas situācijas

Smiltenes pilsētas domes izpilddirektors Uldis Rudzītis uzskata, ka grūtības rada Smiltenes sevišķā situācija. Vidzemes attīstības plāna koncepcijā Smiltene ir noteikta kā līdzvērtīgs attīstības centrs esošajiem rajonu centriem. Smiltene jau tagad faktiski ir plašas apkārtnes lielākais uzņēmējdarbības, izglītības, kultūras, sporta un iedzīvotāju koncentrācijas centrs. Pilsētas infrastruktūru un pašvaldības pakalpojumus izmanto arī apkārtējo pagastu iedzīvotāji. Taču pagastu pašvaldības nevēlas labprātīgi piedalīties daļējā pilsētas domes izdevumu segšanā. Pēc U.Rudzīša domām centrālajām pārvaldes institūcijām būtu jānosaka savstarpējo maksājumu statuss par pakalpojumiem (līdzīgi kā tas ir par mācībām skolās ārpus pašvaldības teritorijas robežām).
Respektējot U.Rudzīša uzskatu, jāatzīst, ka to vērts apspriest, jo noteikti būs arī pretēji viedokļi. Kā nekā daudzi Latvijas iedzīvotāji izmanto dažādus pakalpojumus valsts galvaspilsētā – Rīgā. Ja gribētu būt konsekventi, tad atbilstoši šim priekšlikumam pašvaldībām ārpus Rīgas arī vajadzētu noteikt kādus maksājumus Rīgai. Tas veicinātu vēl lielāku teritoriālo noslāņošanos, kuru visādi cenšamies ierobežot un samazināt.
Gulbenes rajona Litenes pagasta padomes priekšsēdētājs Gunārs Ciglis raksta par viņiem ļoti specifisku problēmu, kuru vajadzētu risināt ministriju līmenī. Runa ir par aizgādņu iecelšanu rīcībnespējīgiem no sociālās aprūpes centra, kurš atrodas Litenē. Centrā atrodas aprūpējamie no visas Latvijas, un daudziem no tiem nav radinieku. Potenciālie aizgādņi par pienākumu pildīšanu vēlas atlīdzību, bet naudas šim nolūkam pašvaldībai nav.
Rīgas pilsētas izpilddirektors Ēriks Škapars uzsver: “Galvenā problēma ir neskaidrās lēmējvaras un izpildvaras attiecības. Šo problēmu varētu atrisināt, veicot izmaiņas Rīgas domes nolikumā, strikti atdalot izpildvaru no lēmējvaras. Otra problēma ir, ka ļoti daudzi faktiskie Rīgas iedzīvotāji savas dzīvesvietas deklarē ārpus Rīgas, kas samazina Rīgas pilsētas pašvaldības nodokļu ieņēmumus. Risinājums šeit varētu būt, piešķirot papildu atvieglojumus un kompensācijas iedzīvotājiem, kas deklarējuši sevi Rīgā.” Domājams, ka šādiem priekšlikumiem piekrīt arī citu lielo pilsētu pašvaldību vadītāji.
Rīgas rajona Vangažu pilsētas pašvaldības vadītājs Vilmārs Lucāns kā galveno problēmu min, ka pilsētai pietrūkst teritorijas tālākai attīstībai un ierosina daļu no apkārtējo pagastu teritorijas pievienot Vangažu pilsētai, ņemot vērā, ka šo pagastu iedzīvotāji jau šobrīd izmanto pilsētas infrastruktūru. Mūsuprāt, pilsētas teritorijas paplašināšana nebūtu veicama ar komandu no augšas, tā jāveic demokrātiskā ceļā, pilsētas domei vienojoties ar pagastu pašvaldību padomēm.
Pašvaldību galveno problēmu un grūtību apzināšana un analīze, pēc mūsu domām, sekmēs to pārvarēšanu. Cerības vieš Gulbenes rajona Lizuma pagasta padomes priekšsēdētāja Alda Stroda optimistiskais noskaņojums, uzsverot, ka par problēmām nav jāsūdzas – tās ir jārisina.
Arī Elejas pagasta padomes priekšsēdētājs Imants Striška esošo situāciju uztver pozitīvi un atzīmē, ka pašvaldībai īpašu problēmu nav – ir vietas, kur ir krietni sliktāk. Ir gan vēlēšanās, lai būtu vairāk naudas.

Pētījuma tālākceļš

Līdz šim aplūkojām pašvaldību vadītāju pārdomas, viedokļus un kritiku, kas izteikta brīvā stāstījumā. To lasīt ir visinteresantāk. Taču šādas atbildes nevar apstrādāt statistiski. Tikai ekspertīzes ceļā var izdalīt visbiežāk dzirdētos viedokļus. Tādēļ aptaujas anketā bija ietverti arī 26 viennozīmīgi formulēti jautājumi, uz kuriem varēja atbildēt ar “jā”, “nē”, “pietiek”, “nepietiek”, “labāk”, “sliktāk” u.tml., ievelkot atbilstošā rūtiņā krustiņu.
Pašreiz Latvijas Statistikas institūtā pabeidz šo atbilžu izstrādi, iegūstot skaitliskus vērtējumus tabulu veidā. Tradicionāli uzskata, ka šādi dati vispamatotāk atklāj vairākuma viedokli un ir visreprezentatīvākie.
Taču ievilkt krustiņus anketas rūtiņās ir daudz vieglāk nekā patstāvīgi izvērtēt savas grūtības, izdalīt galvenās un tās formulēt rakstiski.

Prof. Oļģerts Krastiņš,

prof. Edvīns Vanags