XVI.

Jautājums: Kā ir mainījies eiro/USD kurss pēc Francijas un Nīderlandes 2005.gada maija nogales un jūnija sākuma referendumiem?
Atbilde: Lai izprastu šā kursa izmaiņas, īsi raksturosim mūsdienu pasaules valūtu tirgu. Šodienas būtiska īpatnība ir tā, ka pasaules valūtas tirgu aptvērusi globalizācija. Valūtas biržas un ap 100 lielbanku, kur galvenokārt atkarībā no piedāvājuma un pieprasījuma apmēra notiek valūtu apmaiņa, nav izolētas vienības atsevišķu valstu teritorijā. Zemeslode ir it kā apjozta ar valūtu sakariem, ar nemitīgām valūtu plūsmām. Pirksta spiediens ļauj ar interneta palīdzību miljardus ASV dolāru, eiro, jenu, citas brīvi konvertējamās valūtas dematerializētā formā pārskaitīt uz jebkuru valūtas biržu vai banku dīlinga centru pasaulē. Pieņemsim, ka Čikāgas valūtas biržā pēkšņi radies liels dolāru pieprasījums pie to mērena piedāvājuma. Dolāra kurss strauji pieaugs. Bet tas būs īslaicīgs efekts. Valūtu spekulanti un brokeri visā pasaulē nekavējoties uzzinās par dolāra kursa kāpumu Čikāgā un zibens ātrumā reaģēs, palielinot dolāru piedāvājumu; rezultātā dolāra kurss pazemināsies un treknais spekulācijas kumoss ātri vien saruks. Būs arī ieguvēji, jo, kas pirmais brauc, tas pirmais maļ. Šodien tikai 14% pasaules valūtas maiņas operāciju ir saistītas ar ārējās tirdzniecības apkalpošanu; toties 86% ir īpašs biznesa–spekulācijas veids. Globalizācija plus spekulācija ir valūtas tirgus kungs un ķeizars. Tie bija spekulanti, kas vispirms savtīgi reaģēja uz ES konstitūcijas ratifikācijas izgāšanos. Situācija bija reti izdevīga, lai īstenotu spekulantu “lāča” stratēģiju: pārdot dārgāk, pirkt lētāk. 2005.gada janvārī eiro/USD kurss līdzinājās 1,36 ar jaušamu paaugstināšanas perspektīvu. Ekspertu vairākums jau sen pūta vienā stabulē, prognozējot minētā kursa celšanos līdz 1,4, pat 1,5. Jūnijā bija eiro kursa straujš kritums – 1 eiro noslīdēja līdz 1,20 pret ASV dolāru. Līdz šim valūtu tirgum bija darīšana ar USD nepārprotamu vājumu, ko noteica divi galvenie faktori: pirmkārt, augošais valsts budžeta deficīts, otrkārt, negatīva gan tirdzniecības, gan maksājuma bilance. Referendumu rezultāti Francijā un Nīderlandē situāciju mainīja; konstitucionālā krīze Eiropas Savienībā radīja jaunu gaisotni Eiropas integrācijas procesos, kas mazināja ES kopējās valūtas pievilcību, eiro novājinājās. Tas bija politisks un nebūt ne ekonomisks fenomens, ko nekavējoties izmantoja valūtu dižspekulanti. Patiešām ASV dolāra polā itin nekas ekonomiski nemainījās – valsts budžeta iztrūkums nebūt nesamazinājās, maksājuma bilances deficīts nesaruka, vienīgi Federālā rezervju sistēma bija nesen pacēlusi aizdevu procenta likmi līdz 3,0% (+0,25%). Arī eiro polā ekonomikas frontē nekas nesagrozījās uz slikto pusi. Tāds ekonomisks status quo. Bet eiro novājinājās, rezultātā ASV dolārs pieņēmās spēkā. Bez spekulantu ātrās reakcijas tas būtu neiespējami.
Jauna situācija valūtu tirgū priecina eiro zonas eksportieru sirdi: viņu eksportpreču pozīcijas cenu konkurencē nostiprinās; ASV eksportieru sejas kļuvušas drūmākas: lētā dolāra priekšrocības cenu konkurencē kļuvušas vājākas. Interesants fakts: Dienvidkorejas automobiļu koncerns, kas savas automašīnas sīvā sāncensībā līdz šim pārdeva par ASV dolāriem, tagad prasa samaksu eiro. Iemesls prozaisks: var brīvāk manipulēt ar cenu atlaidēm.

Jautājums: Vai var droši apgalvot, ka 2008.gada 1.janvārī Latvija tiks uzņemta EMS un pāries no lata uz eiro?
Atbilde: Pašlaik nav garantijas, ka Latvija minētajā laikā spēs iekļauties visos EMS uzņemšanas kritērijos. Vislielākās šaubas izraisa jautājums, vai Latvija nodrošinās nepieciešamo zemo inflācijas līmeni. Pašreizējās prognozes šajā jomā Latvijai nav labvēlīgas. EMS dalībvalstis un ECB ir deklarējusi, ka neuzņems Eiropas Monetārajā savienībā valsti, kas nav izpildījusi Māstrihtas kritērijus – eiro stabilitātes nosacījumus.
Jāievēro vēl viens apstāklis: situācija Eiropas Savienībā. Ja nebūs īstenotas reformas, kas nostiprinātu integrāciju Eiropā, EMS dalībvalstis varbūt uzskatīs, ka nav lietderīgi paplašināt eiro zonu. Bet tā ir tikai hipotēze.
Noslēdzot rakstu sēriju par lata nomaiņu ar eiro, atzīmēsim, ka Latvijai kā pilntiesīgai ES loceklei ir visas iespējas īstenot tādu ekonomisku politiku, kas veicinātu tautsaimniecības augšupeju, dzīves līmeņa kāpinājumu. Lata nomaiņa ar eiro sekmētu šo vēlamo procesu. No mums ir atkarīgs, vai šis brīdis atnāks agrāk vai vēlāk.

Jautājums: Kāda ir eiro zonas valstu līdzšinējā pieredze inflācijas jomā?
Atbilde: Patēriņa cenu kāpums eiro zonas 12 valstīs aizvadītajos trijos gados bija iegrožots un visumā mērens; par nopietniem inflācijas draudiem nenākas runāt. Ieskatu problēmā sniedz tabula, kas sastādīta pēc ECB aprēķiniem.
Patēriņa cenu pārmaiņas 2004.gada decembrī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada decembri, procentos:

Georgs Lībermanis,
LU Dr.h.c., Latvijas valsts emeritētais zinātnieks