
XVI.
Turpinājums. Sākums – “LV”, 07.06.2005., 17.06.2005., 01.07.2005., 13.07.2005., 19.07.2005., 26.07.2005., 02.08.2005., 09.08.2005., 16.08.2005., 24.08.2005., 30.08.2005., 06.09.2005., 13.09.2005., 20.09.2005., 27.09.2005.
Jautājums: Kā ir mainījies eiro/USD
kurss pēc Francijas un Nīderlandes 2005.gada maija nogales un jūnija sākuma
referendumiem?
Atbilde: Lai izprastu šā kursa izmaiņas, īsi raksturosim mūsdienu pasaules
valūtu tirgu. Šodienas būtiska īpatnība ir tā, ka pasaules valūtas tirgu aptvērusi
globalizācija. Valūtas biržas un ap 100 lielbanku, kur galvenokārt
atkarībā no piedāvājuma un pieprasījuma apmēra notiek valūtu apmaiņa, nav
izolētas vienības atsevišķu valstu teritorijā. Zemeslode ir it kā apjozta ar valūtu
sakariem, ar nemitīgām valūtu plūsmām. Pirksta spiediens ļauj ar interneta
palīdzību miljardus ASV dolāru, eiro, jenu, citas brīvi konvertējamās valūtas
dematerializētā formā pārskaitīt uz jebkuru valūtas biržu vai banku dīlinga centru
pasaulē. Pieņemsim, ka Čikāgas valūtas biržā pēkšņi radies liels dolāru
pieprasījums pie to mērena piedāvājuma. Dolāra kurss strauji pieaugs. Bet tas būs
īslaicīgs efekts. Valūtu spekulanti un brokeri visā pasaulē nekavējoties uzzinās
par dolāra kursa kāpumu Čikāgā un zibens ātrumā reaģēs, palielinot dolāru
piedāvājumu; rezultātā dolāra kurss pazemināsies un treknais spekulācijas kumoss
ātri vien saruks. Būs arī ieguvēji, jo, kas pirmais brauc, tas pirmais maļ. Šodien
tikai 14% pasaules valūtas maiņas operāciju ir saistītas ar ārējās tirdzniecības
apkalpošanu; toties 86% ir īpašs biznesa–spekulācijas veids. Globalizācija plus
spekulācija ir valūtas tirgus kungs un ķeizars. Tie bija spekulanti, kas vispirms
savtīgi reaģēja uz ES konstitūcijas ratifikācijas izgāšanos. Situācija bija reti
izdevīga, lai īstenotu spekulantu “lāča” stratēģiju: pārdot dārgāk, pirkt
lētāk. 2005.gada janvārī eiro/USD kurss līdzinājās 1,36 ar jaušamu
paaugstināšanas perspektīvu. Ekspertu vairākums jau sen pūta vienā stabulē,
prognozējot minētā kursa celšanos līdz 1,4, pat 1,5. Jūnijā bija eiro kursa
straujš kritums – 1 eiro noslīdēja līdz 1,20 pret ASV dolāru. Līdz šim valūtu
tirgum bija darīšana ar USD nepārprotamu vājumu, ko noteica divi galvenie faktori:
pirmkārt, augošais valsts budžeta deficīts, otrkārt, negatīva gan tirdzniecības,
gan maksājuma bilance. Referendumu rezultāti Francijā un Nīderlandē situāciju
mainīja; konstitucionālā krīze Eiropas Savienībā radīja jaunu gaisotni Eiropas
integrācijas procesos, kas mazināja ES kopējās valūtas pievilcību, eiro
novājinājās. Tas bija politisks un nebūt ne ekonomisks fenomens, ko nekavējoties
izmantoja valūtu dižspekulanti. Patiešām ASV dolāra polā itin nekas ekonomiski
nemainījās – valsts budžeta iztrūkums nebūt nesamazinājās, maksājuma bilances
deficīts nesaruka, vienīgi Federālā rezervju sistēma bija nesen pacēlusi aizdevu
procenta likmi līdz 3,0% (+0,25%). Arī eiro polā ekonomikas frontē nekas
nesagrozījās uz slikto pusi. Tāds ekonomisks status quo. Bet eiro
novājinājās, rezultātā ASV dolārs pieņēmās spēkā. Bez spekulantu ātrās
reakcijas tas būtu neiespējami.
Jauna situācija valūtu tirgū priecina eiro zonas eksportieru sirdi: viņu eksportpreču
pozīcijas cenu konkurencē nostiprinās; ASV eksportieru sejas kļuvušas drūmākas:
lētā dolāra priekšrocības cenu konkurencē kļuvušas vājākas. Interesants fakts:
Dienvidkorejas automobiļu koncerns, kas savas automašīnas sīvā sāncensībā līdz
šim pārdeva par ASV dolāriem, tagad prasa samaksu eiro. Iemesls prozaisks: var brīvāk
manipulēt ar cenu atlaidēm.
Jautājums: Vai var droši apgalvot, ka 2008.gada 1.janvārī Latvija
tiks uzņemta EMS un pāries no lata uz eiro?
Atbilde: Pašlaik nav garantijas, ka Latvija minētajā laikā spēs iekļauties
visos EMS uzņemšanas kritērijos. Vislielākās šaubas izraisa jautājums, vai Latvija
nodrošinās nepieciešamo zemo inflācijas līmeni. Pašreizējās prognozes šajā jomā
Latvijai nav labvēlīgas. EMS dalībvalstis un ECB ir deklarējusi, ka neuzņems Eiropas
Monetārajā savienībā valsti, kas nav izpildījusi Māstrihtas kritērijus – eiro
stabilitātes nosacījumus.
Jāievēro vēl viens apstāklis: situācija Eiropas Savienībā. Ja nebūs īstenotas
reformas, kas nostiprinātu integrāciju Eiropā, EMS dalībvalstis varbūt uzskatīs, ka
nav lietderīgi paplašināt eiro zonu. Bet tā ir tikai hipotēze.
Noslēdzot rakstu sēriju par lata nomaiņu ar eiro, atzīmēsim, ka Latvijai kā
pilntiesīgai ES loceklei ir visas iespējas īstenot tādu ekonomisku politiku, kas
veicinātu tautsaimniecības augšupeju, dzīves līmeņa kāpinājumu. Lata nomaiņa ar
eiro sekmētu šo vēlamo procesu. No mums ir atkarīgs, vai šis brīdis atnāks agrāk
vai vēlāk.
Jautājums: Kāda ir eiro zonas valstu līdzšinējā pieredze
inflācijas jomā?
Atbilde: Patēriņa cenu kāpums eiro zonas 12 valstīs aizvadītajos trijos gados
bija iegrožots un visumā mērens; par nopietniem inflācijas draudiem nenākas runāt.
Ieskatu problēmā sniedz tabula, kas sastādīta pēc ECB aprēķiniem.
Patēriņa cenu pārmaiņas 2004.gada decembrī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada
decembri, procentos:
Eiro zonas |
Patēriņa
cenu |
Austrija |
2,5 |
Beļģija |
1,9 |
Francija |
2,2 |
Grieķija |
3,1 |
Itālija |
2,4 |
Īrija |
2,4 |
Luksemburga |
3,5 |
Nīderlande |
1,2 |
Portugāle |
2,6 |
Somija |
0,1 |
Spānija |
3,3 |
Vācija |
2,2 |
Ja Latvijā pērn decembrī patēriņa cenu pieaugums līdzinātos Luksemburgas augstajiem
rādītājiem, mēs varētu būt gaužām apmierināti (Latvijā – 7,3%).
Būtu maldīgi apgalvot, ka patēriņa cenu mērenais pieaugums eiro zonas valstīs ir
nepārprotams eiro apgrozības nopelns. Lielbritānijā minētais rādītājs sasniedza
1,6 procentus, Dānijā – 1,0 procentu, Zviedrijā – 0,9 procentus. Noteicošā ir
situācija valstī, ekonomiskās politikas antiinflācijas ievirze. Eiro apgrozība ir
spējīga sekmēt pozitīvu rezultātu.
Georgs Lībermanis,
LU Dr.h.c., Latvijas valsts emeritētais zinātnieks