
Pēdējais laiks skursteņslauķiem
Rudenī, iestājoties apkures sezonai, strauji pieaug ugunsgrēku un tajos bojāgājušo cilvēku skaits.Foto: Elmārs Rudzītis, A.F.I. |
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Zinātniskās
pētniecības pārvalde veikusi pētījumu par cilvēku bojāeju ugunsgrēkos.
Konstatēts, ka visvairāk cilvēku zaudē dzīvību rudenī un ziemā. Piemēram, vidēji
ik gadus augustā iet bojā astoņi cilvēki, bet septembrī – 18, oktobrī – 21,
novembrī – 26, bet vistraģiskākais ir decembris, kad ik gadus ugunsnelaimēs iet
bojā vidēji 46 cilvēki.
Iestājoties aukstākam un tumšākam laikam, cilvēki biežāk uzturas
telpās. Tādēļ vairāk ugunsgrēku izceļas no neuzmanīgas smēķēšanas, bez
uzraudzības atstātajām svecēm telpu apgaismošanai, nestandarta elektroierīču
lietošanas. Savukārt dārza mājiņās cilvēki nereti paši iebūvē nedrošas pagaidu
apsildīšanas ierīces. Ziemā tur iemitinās bezpajumtnieki, kuri lieto krāsniņas,
izmanto sveces, izmet nenodzēstus izsmēķus, izraisot ugunsgrēkus, kuros bieži vien
paši iet bojā. Apkures sezonas laikā visizplatītākie ugunsgrēku iemesli ir
nepiemērota kurināmā lietošana, krāšņu pārkurināšana, neuzmanība, ekspluatējot
malkas plītis un krāsnis, šķidrā kurināmā ierīces, kā arī kurtuvju un dūmvadu
nepareiza izbūve un bojājumi, siltumierīču atstāšana bez uzraudzības.
Ugunsgrēkos, kas izcēlušies apkures sistēmu dēļ, pērn astoņos mēnešos gāja
bojā 13 cilvēki (visa gada laikā 20), bet šogad – jau 24, no tiem skaitā četri
bērni.
Šā gada astoņos mēnešos no apkures sistēmām izcēlušies jau 560 ugunsgrēki.
Šogad pilnībā nodegušas jau 113 ēkas, nodarot tiešos materiālos zaudējumus
274 000 latu vērtībā.
Speciālisti atgādina, ka pirms apkures sezonas sākuma namsaimniekiem jāparūpējas par
apkures ierīču drošību, jāiztīra dūmvadi un ventilācijas kanāli.
Skursteņslaucītājam arī jāuztic dūmvadu tehniskā stāvokļa pārbaude reizi trijos
gados.
Ja namsaimnieks apkures iekārtu maina pret cita tipa (cita kurināmā) iekārtu,
jāaicina skursteņslaucītājs, lai pārbauda dūmvadu (dūmkanālu) un ventilācijas
kanālu, nosakot to atbilstību jaunās iekārtas pievienošanai. Šajā ziņā nereti
grēko īrnieki, kuri, vēloties labiekārtot mājokli, izbūvē kamīnus vai taupības
krāsniņas, pirms tam nepārliecinoties, vai dūmvads ir piemērots un spēs izturēt
jauno papildu slodzi.
Pēc VUGD informācijas