Priekšstati par statistiku

Nav nesvarīgi, kāda bijusi ZZS motivācija rosināt saglabāt veco kārtību. CVK pārstāve Kristīne Bērziņa “LV” stāsta, ka Latvijas vēlēšanu kārtība ar vēlētāju sarakstiem un pasu spiedogiem ir unikāla, jo nevienā citā Eiropas valstī tādas nav. ZZS uzskata, ka vēlētāja piesaiste konkrētam vēlēšanu iecirknim varētu ietekmēt vēlētāju aktivitāti. Pēc politiķu domām, ja neļauj cilvēkam brīvi izvēlēties balsošanas vietu, viņš labprātāk izlems uz vēlēšanām neiet. Statistika par vēlētāju aktivitāti Eiroparlamenta un pašvaldību vēlēšanās apliecina balsotāju skaita kritumu (Eiroparlamenta vēlēšanās – 41,34%; 2005.gada pašvaldību vēlēšanās – 52,85%; 8 Saeimas vēlēšanās – 71,51%). Tas ļauj apgalvot, ka cilvēki uz vēlēšanām neiet, protestējot pret jauno sistēmu. “Politiķi mēģina izteikt pieņēmumu, taču pētījumi liecina, ka vēlētāju aktivitāte samazinās ne tikai Latvijā, un būtiskākais iemesls ir politiskās intereses trūkums,” skaidro K.Bērziņa. Salīdzinot vēlētāju aktivitāti Latvijā un citviet Eiropā, pie mums tā ir salīdzinoši augsta. Pastāv hipotēze, ka piedalīšanos vēlēšanās nosaka arī tas, cik sociāli labvēlīga un ekonomiski attīstīta ir konkrētā valsts. Jo lielākas problēmas, jo aktīvāki ir vēlētāji.

Sistēmu izvērtējums

CVK kā vēlēšanu organizatori deputātiem ir sagatavojuši abu sistēmu izvērtējumu. Par vecās sistēmas priekšrocību uzskata tās ērtumu. Vēlētājiem ir brīva izvēle, kur balsot. Reģistrējot tos vēlēšanu dienā, ir atvieglota balsošana vēlētāja dzīvesvietā un vēlēšanu rezultātus var apkopot ātrāk. Ir iespēja atteikties no iepriekšējās balsošanas. Tajā pašā laikā pases spiedogi jau no sistēmas pirmsākumiem ir izraisījuši daudzu vēlētāju neapmierinātību. Spiedogs ievērojami sarežģī ārvalstīs dzīvojošo vēlētāju iespējas piedalīties vēlēšanās. Viņiem vai nu jādodas balsot uz kādu no konsulātos izveidotajiem vēlēšanu iecirkņiem, vai, reģistrējoties balsošanai pa pastu, vēlēšanu organizatoriem jāsūta pase.
Savukārt vēlētāju reģistrs ir obligāti nepieciešams pašvaldību vēlēšanās, jo Latvijā vairs nav ieraksta personas pasē par viņa dzīvesvietu. Konkrētās pašvaldības domi ir tiesības ievēlēt tiem, kam ir saistība ar šo teritoriju. Eiroparlamenta vēlēšanās – reģistrs dod iespēju Latvijas vēlētājiem balsot citā Eiropas Savienības dalībvalstī, bet citu ES dalībvalstu pilsoņiem – Latvijā.
Atsakoties no vēlētāju reģistra Saeimas vēlēšanās un tautas nobalsošanā, jārēķinās, ka var būt gadījumi, kad reizē ar pašvaldību vai Eiroparlamenta vēlēšanām notiek tautas nobalsošana. Šādā gadījumā vēlētāji būtu jāreģistrē pēc abām sistēmām.

Universāls risinājums – e-reģistrs

Lai atrisinātu šīs pretrunas, vienlaikus ļaujot vēlētājam izvēlēties, kurā iecirknī balsot, CVK uzskata, ka Latvijā līdz 9. Saeimas vēlēšanām jāievieš elektroniskā vēlētāju reģistrācija. Visos vēlēšanu iecirkņos būtu elektronisks vēlētāju reģistrs, kurā katrs vēlētājs ir piereģistrēts kopējā tīklā. Tas neļautu vienam vēlētājam nobalsot vairākkārt un nebūtu vajadzīgi arī pasu spiedogi.
Centrālā vēlēšanu komisija sola informāciju par elektroniska reģistra izmaksām apkopot līdz oktobra vidum. Nepieciešamie priekšnoteikumi, lai ieviestu e-balsošanas sistēmu, ir e-paraksts, drošības sistēma un politisks atbalsts.

Zaida Kalniņa, “LV”
zaida.kalnina@vestnesis.lv