ATSAUCĒ IETVERT:
Bērnu un jauniešu kļūst mazāk. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 30.09.2005., Nr. 156 https://www.vestnesis.lv/ta/id/117846
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Bērnu un jauniešu kļūst mazāk
Lai arī šā gada pirmajos astoņos mēnešos
jaundzimušo skaits ir lielāks nekā pērnā gada minētajā laika periodā,
demogrāfiskā situācija valstī ir nelabvēlīga.
Tas izskaidrojams ar joprojām zemo dzimstību,
relatīvi augsto mirstību un migrācijas procesiem.
Iedzīvotāju skaits Latvijā kopš 1990.gada ir sarucis par 13,6%, tai skaitā īpaši strauji – par nepilnu trešdaļu – samazinājies bērnu un jauniešu skaits vecumā līdz deviņpadsmit gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Šī tendence novērojama visos valsts reģionos, bet īpaši izceļas Rīgas un Latgales reģioni. Relatīvi vairāk bērnu un jauniešu ir Vidzemes reģionā.
Galvenais jauno cilvēku skaita sarukšanas iemesls ir zemais dzimstības līmenis. Kopš 1987.gada, kad jaundzimušo pēckara periodā bija visvairāk, tas samazinājies divas reizes.
Pēdējos gados pieaudzis ārlaulībā dzimušo bērnu skaits. Piecpadsmit gadu laikā šādu bērnu īpatsvars pieaudzis vairāk nekā divas reizes. Sievietēm, kas jaunākas par deviņpadsmit gadiem, šī proporcija mainījusies vēl straujāk – no 26% 1990.gadā līdz pat 76% pērn. Tomēr tas neliecina par to, ka sievietes bērnus audzina vienas pašas.
Par ģimenes pieaugumu vecāki lemj ievērojami vēlāk, un to apliecina jaundzimušo māšu vidējais vecums, kas 2004.gadā bija 27,7 gadi (25,9 gadi pirms piecpadsmit gadiem). Sievietēm arī pirmais bērns dzimst vidēji par diviem gadiem vēlāk nekā agrāk.
Ar katru gadu samazinās agrīno laulību skaits. Pērn tikai 1,2% vīriešu un 6,1% sieviešu laulībā stājušies vecumā līdz divdesmit gadiem. Pirmajā laulībā vīrieši stājas vidēji 28, sievietes – 26 gadu vecumā.
CSP iegūtie dati parāda, ka Latvijā mirušo skaits pēdējos gados ir nedaudz samazinājies, turklāt bērnu un jauniešu miršanas gadījumi kopš deviņdesmito gadu sākuma samazinājušies līdz pat nepilnām trim reizēm. Jāatzīmē, ka bērnu un jauniešu grupā vairāk iet bojā piecpadsmit līdz deviņpadsmit gadus jauni cilvēki. Mazāk nekā puse jauniešu gājuši bojā transporta nelaimes gadījumos un piektā daļa ir izdarījuši pašnāvību. Būtiski ir atzīmēt, ka jaunieši pašnāvības izdara vidēji piecas līdz sešas reizes biežāk nekā jaunietes.
|
|
Iedzīvotāju skaits Latvijā kopš 1990.gada ir sarucis par 13,6%, tai skaitā īpaši strauji – par nepilnu trešdaļu – samazinājies bērnu un jauniešu skaits vecumā līdz deviņpadsmit gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Šī tendence novērojama visos valsts reģionos, bet īpaši izceļas Rīgas un Latgales reģioni. Relatīvi vairāk bērnu un jauniešu ir Vidzemes reģionā.
Galvenais jauno cilvēku skaita sarukšanas iemesls ir zemais dzimstības līmenis. Kopš 1987.gada, kad jaundzimušo pēckara periodā bija visvairāk, tas samazinājies divas reizes.
Pēdējos gados pieaudzis ārlaulībā dzimušo bērnu skaits. Piecpadsmit gadu laikā šādu bērnu īpatsvars pieaudzis vairāk nekā divas reizes. Sievietēm, kas jaunākas par deviņpadsmit gadiem, šī proporcija mainījusies vēl straujāk – no 26% 1990.gadā līdz pat 76% pērn. Tomēr tas neliecina par to, ka sievietes bērnus audzina vienas pašas.
Par ģimenes pieaugumu vecāki lemj ievērojami vēlāk, un to apliecina jaundzimušo māšu vidējais vecums, kas 2004.gadā bija 27,7 gadi (25,9 gadi pirms piecpadsmit gadiem). Sievietēm arī pirmais bērns dzimst vidēji par diviem gadiem vēlāk nekā agrāk.
Ar katru gadu samazinās agrīno laulību skaits. Pērn tikai 1,2% vīriešu un 6,1% sieviešu laulībā stājušies vecumā līdz divdesmit gadiem. Pirmajā laulībā vīrieši stājas vidēji 28, sievietes – 26 gadu vecumā.
CSP iegūtie dati parāda, ka Latvijā mirušo skaits pēdējos gados ir nedaudz samazinājies, turklāt bērnu un jauniešu miršanas gadījumi kopš deviņdesmito gadu sākuma samazinājušies līdz pat nepilnām trim reizēm. Jāatzīmē, ka bērnu un jauniešu grupā vairāk iet bojā piecpadsmit līdz deviņpadsmit gadus jauni cilvēki. Mazāk nekā puse jauniešu gājuši bojā transporta nelaimes gadījumos un piektā daļa ir izdarījuši pašnāvību. Būtiski ir atzīmēt, ka jaunieši pašnāvības izdara vidēji piecas līdz sešas reizes biežāk nekā jaunietes.
“LV” informācija