Lieliskas maskēšanās spējas

Latvijā ik gadu tiek reģistrēti vairāk nekā 800 jauni ar C vīrushepatītu inficēti iedzīvotāju. Pēc Latvijas Donoru centra datiem, mūsu valstī ir ap 10 000 inficēto. Speciālisti brīdina, ka reģistrētā inficētība ir daudzkārt zemāka par patieso. Un tur arī slēpjas lielākie draudi – cilvēki nenojauš, ka ir inficēti, jo slimība ilgstoši sevi neatšifrē.
Pētnieki secinājuši, ka, piemēram, Rietumeiropā inficēti aptuveni trīs procenti (!). Pirms gadiem veiktā Latvijas infektologu un epidemiologu pētījuma dati sakrīt ar statistikas rādītājiem Rietumeiropā, proti, secināts, ka mūsu valstī varētu būt inficēti aptuveni trīs procenti jeb aptuveni 75 000 līdz 80 000 iedzīvotāju. Tātad Latvijā desmitiem tūkstošu cilvēku sadzīvo ar pagaidām tiem nemanāmo vīrusu. Tās ir aptuvenas aplēses, jo pēdējos desmit gados epidemioloģiskie pētījumi par šīs infekcijas izplatību mūsu valstī nav veikti.
Speciālisti, uzsverot savlaicīgas slimības diagnostikas nozīmi, mudina iedzīvotājus veikt analīzes C hepatīta vīrusa noteikšanai. Šajās dienās sākusies arī Hepatīta biedrības rīkotā akcija “C hepatīts sagrauj aknas nemanot. Sargi sevi – pārbaudi!”. Biedrības priekšsēdētāja Olita Mengote brīdina, ka ar šo vīrusu var būt inficēts jebkurš: “Bieži veselības pārbaudes veicam tikai tad, kad ir jau jūtamas veselības problēmas. C hepatīta gadījumā slimība tad jau būtu hroniska un pat neatgriezeniskā formā.”

Vīruss izliekas par šūnas draugu

1.oktobrī pasaule otro gadu atzīmēs Starptautisko C hepatīta dienu. Tās galvenais akcents – inficētajiem no slimības sākuma līdz iespējai pilnībā atgūt veselību laiks ir ierobežots, jo, tikai laikus diagnosticējot un uzsākot ārstēšanu, var to izārstēt.
“Tā ir sociāli ļoti bīstama slimība,” ir pārliecināts profesors A.Bļugers. Latvijā inficēto vidū ir ne mazums sieviešu reproduktīvā vecumā, grūtnieces (risks inficēt bērnu), jaunieši un darbspējīgi iedzīvotāji. Ļoti daudzi C hepatīta dēļ kļūst par invalīdiem. Mediķi uzsver, ka tas ir tiešs zaudējums ekonomikai un smags slogs veselības aprūpes sistēmai.
Ieskicējot C hepatīta vīrusa atklāšanas vēsturi, akadēmiķis min, ka tas ilgi palicis nezināms speciālistiem. Pat HIV vīruss atklāts agrāk.
Vīrusam ir ilgs inkubācijas periods. Turklāt tas neārda šūnas, bet lieliski ar tām sadzīvo. “Hepatīta noslēpums – cilvēka imūnsistēma pēc laika to atšifrē un sāk kauties ar vīrusu, taču diemžēl tā nostājas pret visu šūnu, izraisot slimību,” skaidro akadēmiķis.
“Turklāt hepatīts arī unikāli izplatās. Infekcija ir asinīs. Tādu infekciju ir daudz, bet tās visas parasti izplatās dabiskā ceļā, piemēram, tās pārnēsā kukaiņi. Savukārt C hepatīts apguvis mākslīgo izplatīšanās ceļu. Tā ir dabas atbilde medicīnas progresam. Cilvēce iemācījusies pārliet asinis, veikt sarežģītas operācijas, transplantēt orgānus utt., lai glābtu cilvēka veselību un dzīvību. Un daba atspēlējas,” stāsta A.Bļugers.

Asins drošība kā globāla prioritāte

Attīstītajās valstīs cilvēks iemācījies ierobežot infekcijas mākslīgās izplatīšanas ceļus – medicīnā noteikta augsta latiņa skrupulozai sterilitātei. Valsts asinsdonoru centra direktora Gita Ņemceva teic, ka Latvijā nav neviena pierādīta gadījuma, kad cilvēks ar C hepatītu būtu inficējies asins pārliešanas laikā.
A.Rūrāne, paužot PVO skatījumu par to, ko var darīt infekcijas izplatības ierobežošanai, uzsvēra, ka “jāgarantē maksimāla asins un to produktu drošība. Svarīga ir skrupuloza prasību izpilde visos etapos. Turklāt veselības aprūpes iestādēs jābūt maksimāli augstām drošības normām”. Vēl viens stūrakmens ir medicīnas darbinieku apmācība.
“Attīstītajās valstīs, par spīti dažādiem trūkumiem, mākslīgā izplatība sarūk un pieaug dabiskā, piemēram, dzimumkontaktu, īpaši homoseksuālu, ceļā, grūtnieces inficē bērnu. Inficēties var, cilvēka asinīm nonākot saskarē ar inficētām asinīm, tādēļ riski ir dažādi. Manikīrs, pedikīrs, pīrsingi, sīkas sadzīves traumas, skrāpējumi,” uzskaita A.Bļugers. Pēc viņa teiktā, aptuveni 30% inficēto nav skaidrs, kā tie varējuši inficēties. Profesors pieļauj, ka, iespējams, inficēšanās notikusi tieši sīku traumu vai brūcīšu dēļ.
Arī L.Vīksne uzsver, ka jaunieši mēdz inficēties tetovējoties vai taisot pīrsingu. Viņi parasti šādai iespējai nepiekrīt, jo uzskata, ka bijuši labā salonā vai pie laba speciālista. Jautāti par kvalitātes kritērijiem, inficētie kā pirmo min pakalpojuma dārdzību... Profesore uzsver – lai izkontrolētu, kā salonos tiek ievērotas higiēnas prasības, Sanitārās inspekcijas darbiniekiem katrā būtu jāpavada visa diena.

Vakcīna nedodas rokā

Vakcīnas pret C hepatīta vīrusu nav. A.Rūrāne uzsver, ka pasaulē turpinās intensīvi pētījumi, lai to atrastu. Tos atbalsta gan PVO, gan Eiropas Savienība.
Tomēr, pateicoties spīdošam medicīnas atklājumam, infekciju var efektīvi ārstēt, ja vien laikus diagnosticē. Kā izsacījies “Veselības centra 4” valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds, pagaidām neizdodas ierobežot C hepatīta izplatību, bet ir atcelts nāves spriedums, ko bija noteikusi šī vīrusinfekcija.
Jaunā terapija ir ļoti dārga. “Latvijā noticis milzīgs progress,” situāciju vērtē A.Bļugers, atgādinot, ka pirms pāris gadiem valsts nepiešķīra naudu jaunajiem medikamentiem. Šogad pirmo reizi iedalīti līdzekļi aptuveni 150 pacientu ārstēšanai. Tas ir tik daudz, cik bija nepieciešams, ir gandarīta L.Vīksna. Dārgā ārstēšanas terapija neder visiem. To nevar lietot pacienti, kam slimība ir progresējusi. Tāpat zāles netiek nodrošinātas tiem, kas tās nelieto regulāri, piemēram, no alkohola atkarīgajiem un narkomāniem. Jau nākamgad zāles būs iekļautas valsts kompensējamo medikamentu sarakstā. Tas ir apsveicams solis, priecājas mediķi. Valsts kompensēs 75% no izmaksām.
Speciālisti skaidro, ka labvēlīga vīrusa tipa ārstēšanai nepieciešami 5000 latu, savukārt nelabvēlīga vīrusa paveida ārstēšanas kurss izmaksā no 10 000 līdz 12 000 latiem. Tādēļ viņi bažījas, vai pacienti spēs nodrošināt 25% līdzmaksājumu, kas smagos gadījumos var būt 2500 līdz 3000 latu. Ar Latvijas iedzīvotāju vidējiem ienākumiem tas ir daudz, uzskata speciālisti. Mediķi rosina rast iespēju valsts līdzfinansējumu palielināt līdz 90 procentiem. Nākotnē valstij pilnībā būtu jāfinansē jaunie medikamenti, uzskata L.Vīksna un A.Bļugers.
Tomēr galvenais ir infekciju laikus atklāt, un veikt analīzes ir katra indivīda atbildība par savu veselību.

Fakti:

C hepatīts no citām infekcijām atšķiras ar divām būtiskām iezīmēm:
* 80% inficēto cilvēku slimība pāriet hroniskā formā. Turklāt trešdaļai no tiem laika gaitā attīstās aknu ciroze, bet dažiem procentiem inficēto – aknu vēzis;
* slimnieks pats pašizārstēties nevar, vienīgais efektīvais ierocis pret hronisko infekciju ir agrīna pretvīrusu terapija.