
Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” |
Turpinājums. Sākums – “LV”, 23.09.2005.
Latvijas Ārlietu ministrijas sagatavotā tabula uzskatāmi parāda
mūsu valsts relatīvi ilgo mūžu – tikai piektā daļa no valstīm, ar kurām Latvijai
tagad ir nodibinātas diplomātiskās attiecības, pastāvēja pirms vairāk nekā
astoņiem gadu desmitiem, kad jaunā Latvijas valsts piedzīvoja starptautiskās
atzīšanas vilni.
Šī tabula rāda arī Latvijas valstiskuma saglabāšanas konsekvenci – jo dažas
valstis vai valstiskie veidojumi, ar kurām Latvija nodibināja diplomātiskās
attiecības pagājušā gadsimta divdesmitajos gados, vairs nepastāv vai arī
realizējušas savu suverenitāti citā valstiskā formā. Piemēram, 1926.gada
7.septembrī Latvija nodibināja diplomātiskās attiecības ar Serbu, Horvātu un
Slovēņu Karalisti. Turpmākajos gados, īpaši pēc Otrā pasaules kara, Serbija,
Horvātija un Slovēnija piedzīvoja sarežģītus vēstures līkločus, līdzīgi
Latvijai tiecoties pēc savas nacionālās valsts un labvēlīgā vēsturiskā situācijā
īstenojot šo mērķi. Slovēnija Latvijas neatkarību atzina jau 1991.gada 29.augustā
un pēc mēneša, 30.septembrī, mūsu valstis nodibināja diplomātiskās attiecības.
1992.gada 14.februārī Latvija diplomātiskās attiecības nodibināja arī ar suverēno
Horvātiju, un šonedēļ Latvijas Valsts prezidentei savu akreditācijas rakstu iesniedza
Horvātijas vēstnieks Svjetlans Berkovičs (skat. “LV” A 28.09.2005., B 29.09.2005.).
Šajā zīmīgajā sarakstā atrodami arī pamācoši – vēsturiskā kontekstā –
valstisku veidojumu sabrukšanas fakti. Tā 1991.gada 6.septembrī Latvijas valstisko
neatkarību bija spiesta atzīt un 15.oktobrī diplomātiskās attiecības nodibināt
tobrīd jau politiskā agonijā nonākusī PSRS, kas tā paša gada beigās pārstāja
eksistēt.
Jānis Ūdris, “LV”
Diplomātisko attiecību nodibināšana un atjaunošana (20.01.2005.) (valstis nosauktas alfabēta kārtībā)
Materiāls veidots, izmantojot LR Ārlietu ministrijas arhīva sadarbībā ar Latvijas arhīvistu biedrību un Latvijas Valsts vēstures arhīvu sagatavoto krājumu “Dokumenti par Latvijas valsts starptautisko atzīšanu, neatkarības atjaunošanu un diplomātiskajiem sakariem. 1918.–1998.”, NORDIK, 1999.
1
Latvijas valsts atzīšanas datumi no 1921.gada līdz 1928.gadam nozīmē arī diplomātisko attiecību uzsākšanas datumu.2
27.08.1991. Beļģija pievienojās Eiropas Kopienas deklarācijai par Baltijas valstu neatkarību. 23.08.1991. Beļģijas Karalistes Ārlietu ministrijas preses paziņojumā par Baltijas valstu atzīšanu teikts, ka Beļģijai nav no jauna jāpārskata Baltijas valstu atzīšanas jautājums, jo tas iekļaujas šo valstu divdesmito gadu atzīšanas aktu pārmantojamībā, tāpēc diplomātiskās attiecības var tikt atjaunotas visdrīzākajā laikā.3 27.08.1991. Dānija pievienojās Eiropas Kopienas deklarācijai par Baltijas valstu neatkarību. 18.03.1991. Kopenhāgenas Kopīgajā protokolā par sadarbību starp Dānijas Karalisti un Latvijas Republiku tika vēlreiz apstiprināta 07.02.1921. pasludinātā Latvijas valsts atzīšana, kā arī paziņots, ka Dānija un Latvija labvēlīgā situācijā meklēs iespējas atjaunot diplomātiskās attiecības.
* Iezīmētas (un kopējā skaitā nav ieskaitītas) tās valstis vai valstiskie veidojumi, ar kurām Latvijai ir bijušas diplomātiskās attiecības. Pašlaik šīs valstis vairs nepastāv, ir sadalījušās vai tām nav tiešu turpinātāju.
Turpinājums sekos