Eiropai ir jāveido kopīgs kultūrpolitikas redzējums, kur kultūras produkti ir tiesīgi pretendēt uz politisku atbalstu, nevis nokļūt Eiropas Savienības (ES) preču un pakalpojumu tirgū, – pauda R.Butiljone. Eiropas kultūras industrijai jāspēj konkurēt ar ASV, vienotai, starpvalstu sadarbībā bāzētai Eiropas kinoindustrijai jāspēj konkurēt ar Amerikas kino. Ministrs uzsvēra sadarbības nozīmīgumu kultūrā. Kā R.Butiljones vizītes preses konferencē norādīja Latvijas kultūras ministre Helēna Demakova, arī Latvijai ir svarīga sabiedrības intelektualizācija. Ministri atzina: kultūra Eiropas politikā nav kāda mazāk svarīga nozare, bet gan to pārstāv “spēcīgi cilvēki, kas nevis prasa naudu, bet gan aizstāv vērtības”.
Tiekoties ar diskutēt aicinātajiem Latvijas inteliģences pārstāvjiem – Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktoru Andri Vilku, Latvijas Kultūras fonda direktoru Pēteri Bankovski, filosofiem Maiju Kūli, Māru Rubeni, Ilmāru Šlāpinu, kā arī rakstnieci Noru Ikstenu, žurnālisti Sarmīti Ēlerti un citiem, R.Butiljone norādīja uz katras tautas kultūras nozīmīgumu un kopīgo politisko pārstāvniecību, bez kā Eiropa būtu tikai brīvais tirgus, nevis valstu savienība ar kopīgām kultūras saknēm. Diskusijā apspriestas uzskatos daudzveidīgās Eiropas iespējas definēt universālas vērtības, arī saistībā ar plaši diskutablo ES konstitucionālo līgumu. Pašlaik Eiropa piedzīvo “ideoloģiju beigas, kad mēs vēlamies zināt, kas mēs esam,” teica ministrs.

Ir sadarbības iespējas

R.Butiljone īpaši uzsvēra savu ieinteresētību un Itālijas pieredzi pilsētu arheoloģijā, senatnes materiālo liecību aizsargāšanā. Ministrs atzina par iespējamu restaurēšanas mākslā pieredzes bagātās Itālijas palīdzību, atjaunojot kultūrvēsturiskos pieminekļus Latvijā un Rīgā, kuru viesis atzina par skaistu pilsētu. Savukārt H.Demakova akcentēja Itālijas augsto attīstību un pieredzi kultūras mantojuma saglabāšanas jomā. Pēc viņas domām, Latvija varētu izmantot Itālijas ekspertu prasmes un iemaņas arhitektūras un mākslas priekšmetu restaurācijā, kā arī dot iespēju mūsu valsts pārstāvjiem mācīties pie Itālijas kolēģiem.
R.Butiljone norādīja, ka labas sadarbības iespējas ir arī abu valstu jaunajiem māksliniekiem. Viņaprāt, Latvijas jaunie mākslinieki varētu izrādīt savus darbus Itālijā.

Izcils konservatīvais domātājs

R.Butiljone, kurš Latviju apmeklē pēc H.Demakovas uzaicinājuma, plašāk pazīstams kā ES tieslietu un iekšlietu komisāra amata kandidāts, kurš pērn tika izslēgts no sākotnējā komisijas sastāva, jo izpelnījās Eiropas Parlamenta kritiku saistībā ar saviem konservatīvajiem uzskatiem par homoseksuālismu, kuru nosauca par grēku, un sievietes it kā pakārtoto lomu sabiedrībā. Vizītē Latvijā, kur pašlaik parlamentā tiek izskatīti Satversmes grozījumi, kas aizliedz laulības viena dzimuma personu starpā, R.Butiljone minētos jautājumus komentēja atturīgi, norādot, ka tie ir katras valsts suverēnas izlemšanas kompetencē. Savukārt attiecībā uz aktuālo problēmu par islāma ietekmi un iespējamo Turcijas uzņemšanu ES Itālijas valdības pārstāvis norādīja: jāuztur dialogs ar mērenajiem musulmaņiem, bet ar radikālajiem jācīnās.
R.Butiljones vizītes programmā ir arī uzstāšanās ar lekciju “Jaunie kultūras izaicinājumi pēc ES paplašināšanas” Latvijas Universitātē un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja apmeklējums.
R.Butiljone, kā informē Kultūras ministrijā, ir daudzu grāmatu autors, izcils konservatīvas ievirzes domātājs, nelaiķa Romas pāvesta Jāņa Pāvila II draugs, padomdevējs un domubiedrs, viņš bijis pasniedzējs vairākās universitātēs.
Helēna Demakova Itālijas kultūras ministra vizīti atzīst par ļoti nozīmīgu. Latvijai kultūras jomā esot daudz ko mācīties no Itālijas, kur kultūras budžets ir lielākais Eiropā. Tas naudas izteiksmē četras reizes pārsniedzot Vācijas, septiņas reizes – Lielbritānijas un vairāk nekā piecdesmit reižu Latvijas kultūras budžetu.