Vietējie adoptētāji

Līdz šim katru gadu uz ārvalstīm tika adoptēts vairāk bērnu nekā Latvijā. Šogad līdz septembrim uz ārvalstīm ir adoptēti 66 bērni, savukārt Latvijā adoptēts jau 61 bērns, informē Bērnu un ģimenes lietu ministrijas Sabiedrisko attiecību departamenta direktors Taivo Trams.
Aizvadītajos astoņos mēnešos tiesās ir pieņemts vairāk pozitīvu spriedumu adopcijas apstiprināšanas lietās nekā 2004.gadā kopā. Pagājušajā gadā tādu bija 60, savukārt šogad pieņemts jau 61 tiesas spriedums par bez vecāku gādības palikuša bērna adopciju. Šādu pieaugumu ministrija skaidro ar to, ka arvien vairāk aizbildņu vēlas adoptēt aizbildnībā esošos bērnus, ar kuriem viņiem izveidojušās patiesas vecāku un bērnu attiecības. Līdz 2004.gada septembrim šādu lēmumu bija pieņēmušas septiņas aizbildņu ģimenes, bet līdz 2005.gada septembrim – jau 16.
Joprojām vislielākā vietējo adoptētāju interese ir par bērniem līdz gada vecumam – no visiem aprūpē ņemtajiem šīs vecumgrupas bērni veido 49%. Latvijas iedzīvotāju interese strauji sarūk par bērniem, kas vecāki par pieciem gadiem. Šogad vietējā adopcijā no bērnu ārpusģimenes aprūpes iestādēm diemžēl nav ņemts neviens pusaudzis.

Atšķirīgā motivācija

Turpina samazināties to ģimeņu skaits, kas bērnu adoptē veselības problēmu dēļ, jo paši nespēj radīt bērnus. 2003.gadā šādas ģimenes bija 76% no visiem adoptētājiem, 2004.gadā – 66%, 2005.gada pirmajos astoņos mēnešos – 40%. Attiecīgi turpina pieaugt to ģimeņu skaits, kurās ir savi bērni, taču, vēloties palīdzēt citam bērnam izaugt, tiek pieņemts lēmums adoptēt bērnu no bērnu ārpusģimenes aprūpes iestādes. 2003.gadā tādas bija 11% no visām adoptētāju ģimenēm, 2004.gadā – 17%, 2005.gada pirmajos astoņos mēnešos – 22%.
Adoptētāji savu lēmumu motivē dažādi. Tiek minēta vēlme sakārtot ģimenes dzīvi, apliecināt sevi kā vecākus un sniegt mīlestību, atbalstu un patvērumu, izdarīt dzīvē ko vērtīgu, nodot savu pieredzi, pārliecību, vērtību sistēmu kādam bez vecāku gādības palikušam bērnam, kā arī padarīt savu dzīvi interesantāku un vērtīgāku. Citi ir minējuši vēlēšanos uzņemties rūpes par pamesto bērnu likteni, kā arī pauduši uzskatu, ka ģimene bez bērniem nav pilnīga.

Ārvalstu adoptētāji

Pēc T.Trama sniegtajām ziņām, nemainīgs ir palicis ministra izsniegto atļauju skaits par bērna adopciju uz ārvalstīm. Līdz pagājušā un šā gada septembrim izsniegtas 74 ministra atļaujas bērnu adopcijai uz ārvalstīm. No šogad izsniegtajām atļaujām tiesa jau apstiprinājusi 66 adopcijas lietas.
Ārvalstu adoptētāji biežāk nekā Latvijas adoptētāji ir pauduši vēlmi adoptēt vairāk par vienu bērnu (brāļus un māsas). 2004.gadā 16 ģimenes adoptēja vienlaikus divus bērnus, viena ģimene – trīs bērnus un viena ģimene – četrus. Savukārt līdz 2005.gada septembrim 11 ārvalstu ģimenes vienlaikus adoptēja divus bērnus un trīs ģimenes – trīs bērnus. Joprojām visvairāk bērnu nonāk Francijā – 42 bērni, ASV – 13, Itālijā – 12. Uz Kanādu devās trīs, bet uz Šveici un Vāciju – divi bērni uz katru no valstīm.