Jau nākamgad katrs Latvijas trūcīgais iedzīvotājs ik dienu par velti saņems kviešu baltmaizi – ja vien Latvijas miltu un maizes ražotāji sadarbībā ar valsts atbildīgajām institūcijām spēs vienoties, kā realizēt Eiropas Komisijas (EK) atbalsta programmu, kas valstu nabadzīgākajām personām ļauj saņemt palīdzību pārtikas produktu veidā.

Šā gada maijā valdība apstiprināja kārtību, kādā veidā Latvijā tiek īstenota EK programma vistrūcīgākajām personām. Programmā un ar to saistītajās regulās noteikts, ka trūcīgajiem izsniedzamā pārtika jāražo no intervences krājumos esošajiem produktiem. Latvija izvēlējusies, ka tie būs graudi, no kuriem tiks cepta maize. Ministru kabineta 2005.gada 3.maija noteikumi Nr. 309 paredz, ka tiesības saņemt bezmaksas pārtiku, konkrēti kviešu baltmaizi, būs ģimenēm, kuru ienākumi iepriekšējos sešos mēnešos uz vienu ģimenes locekli ir zemāki par valsts noteikto garantēto minimālo ienākumu līmeni. (Šobrīd tas ir 21 lats.) Personas, kurām nav noteiktas dzīvesvietas, programmā tiek iekļautas bez ienākumu izvērtēšanas. Valdības aprēķini liecina, ka to cilvēku skaits, kuriem pienāktos bezmaksas baltmaize, ir aptuveni 170–180 tūkstoši.
Eiropas Komisija tuvākajās dienās apstiprinās graudu daudzumu, ko Latvijai būs tiesības saņemt no intervences krājumiem maizes cepšanai. Pēc Zemkopības ministrijas sniegtās informācijas, tās būs 19,7 tonnas. Ministru kabineta noteikumi paredz, ka katram trūcīgajam iedzīvotājam jāsaņem 0,4 kilo-grami baltmaizes dienā. Lai to nodrošinātu, Latvija iepriekš tika prasījusi 35 000 tonnu graudu, taču Eiropas Komisijas finanšu līdzekļi atbalsta programmai izrādījās mazāki nekā valstu vēlmes, tāpēc plānoto graudu daudzumu Latvija nesaņems. Vai tiks grozīti Ministru kabineta noteikumi un samazināta vienai personai paredzētā dienas norma vai arī samazināts ar bezmaksas maizi nodrošināmo personu skaits, šobrīd skaidrības nav. Labklājības ministrijas prognozes un pieredze liecina, ka no aprēķinātajiem 170 000 trūcīgo iedzīvotāju reāli maizi izmantotu vien puse.

Maizniekiem nav skaidrības

No intervences graudiem ražotās bezmaksas maizes ieplūšana valsts maizes tirgū nopietni satrauc Latvijas ražotājus. Latvijā jau šobrīd ir zemākās maizes cenas Eiropas Savienībā, un maiznieki pamatoti pauž satraukumu, ka valdības iecere realizēt EK atbalsta programmu var nopietni ietekmēt maizes ražošanas biznesu, pat novedot ceptuves līdz bankrotam. Latvijas Maiznieku biedrība norāda, ka ne tikai nav skaidru kritēriju, pēc kādiem tiks izraudzīts par velti izdalāmās maizes ražotājs, bet nav arī pārskatāma programmas ieviešanas mehānisma, nav izvērtēti valsts ieguvumi un zaudējumi no tās realizācijas. Arī zemkopības ministrs Mārtiņš Roze atzinis, ka “vēl ir diezgan tālu no programmas realizācijas” un ka maiznieku bažas ir pamatotas.
Vakar, 13.septembrī, Zemkopības ministrijā tikās Latvijas maiznieku pārstāvju un programmā iesaistīto atbildīgo valsts institūciju pārstāvji. No šā gada 1.oktobra Lauku atbalsta dienestam jāsāk izsludināt konkursu maizes ražotājiem, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam jārīko konkurss maizes izplatītājiem, kas atbilstoši EK regulām var būt tikai sabiedriska organizācija. Lai izstrādātu skaidrus konkursu noteikumus un tie nebeigtos bez rezultātiem, tika diskutēts par daudziem svarīgiem jautājumiem.
Sarunas laikā kļuva skaidrs, ka par velti izdalāmā maize nebūs augstākā labuma – tas saistīts ar intervences graudu kvalitāti. Tajā pašā laikā neviens no speciālistiem tā arī skaidri nevarēja pateikt, kā tiks identificētas personas, kam maize pienākas, kā tā tiks izdalīta, kur uzglabāta, kā utilizēta, ja paliks pāri. Pēc Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta atzinuma, Latvijā darbojas tikai divas sabiedriskās organizācijas, kurām ir nepieciešamie cilvēkresursi un valdības noteiktās iespējas realizēt programmu vismaz 75 procentos Latvijas teritorijas. Tā ir Rīgas samariešu apvienība un Latvijas Sarkanais Krusts. Taču nav vēl zināms, vai šīs organizācijas vispār vēlēsies maizi trūcīgajiem izplatīt.

Peļķē ar labajiem nodomiem

Latvija šādu EK atbalsta prog-rammu trūcīgajiem iedzīvotājiem realizē pirmo reizi. Tā nav Latvijai obligāta, tāpat kā nedraud nekādas sankcijas, ja Latvija programmu pārtrauc tās neveiksmīgas realizācijas gadījumā. Zemkopības ministrijas valsts sekretāre Laimdota Straujuma, kas vadīja maiznieku un atbildīgo valsts sektora speciālistu tikšanos, ņemot vērā daudzās neskaidrības, vairākkārt norādīja, ka ir iespējams jau uzreiz lemt par atteikšanos no trūcīgo atbalsta pasākumiem. Lai arī šis ierosinājums atbalstu neguva, īstu pārliecību par darāmā nepieciešamību un efektivitāti nejuta ne no vienas iesaistītās puses. “Ka tik mēs visi neesam peļķē ar to izcepto maizi,” – šis L.Straujumas emocionālais prognozējums, šķiet, visspilgtāk raksturoja diskusijas gaisotni. Ja to vēl papildina ar nereti piedzīvotu ainu, kad maizītei ubagojošs bērns kapeiku vietā pasniegto kukulīti demonstratīvi iemet atkritumu kastē, pārliecība par maizes dalīšanas nepieciešamību tiešām rūk.