“Ministriem skolotāju algas” – šādus plakātus varēja redzēt vakar, 6.septembrī, skolotāju piketā pie Ministru kabineta. Lai protestētu pret zemo darba samaksu un piketētājuprāt pārāk mazo algas pielikumu 2006.gadā, pie valdības ēkas bija sapulcējušies ap 1000 skolotāju no visas Latvijas. Starp piketa dalībniekiem bija manāmi arī Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas pārstāvji, kuriem pirmsvēlēšanu laikā šāds pret labējām partijām vērsts protests neapšaubāmi ir politiski izdevīgs.
Pēc Latvijas izglītības darbinieku arodbiedrības (LIZDA) datiem, pašlaik skolotāju alga par vienu slodzi ir no 160 līdz 174 latiem pirms nodokļu nomaksas. Tas nozīmē, ka algas dienā skolotājs saņem 106 latus, jāatgādina, ka iztikas minimums mūsu valstī ir 100 lati. Un, protams, nenormāla ir situācija, kad speciālisti ar augstāko izglītību, kuri veic tik svarīgu darbu, saņem tikai 6 latus virs iztikas minimuma. Taču jāņem vērā, ka līdzīgas problēmas ir gandrīz visiem valsts sektorā strādājošajiem. Nedaudz virs 100 latiem saņem Valsts darba inspekcijas inspektori, policisti, Kultūras ministrijas padotības iestādēs strādājošie, kā arī civildienesta ierēdņi. Tādēļ, kā “Latvijas Vēstnesim” skaidro Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta direktore Raita Karnīte, domājot par algu pielikumu valsts sektorā strādājošajiem, jāsaglabā līdzsvars starp visām nozarēm.
Intervijā “LV” (Nr.138, 01.09.2005.) izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete uzsvēra, ka valdība savus solījumus skolotājiem ir izpildījusi, proti: no visiem valsts sektorā strādājošajiem tikai mediķiem un skolotājiem ir ar valdības lēmumu apstiprināts algu paaugstināšanas grafiks. Jā, varbūt algas netiks palielinātas tik strauji un jūtami, kā gribētos, taču tas ir atbilstoši valsts šā brīža finansiālajām iespējām. Jo skolotāji, kā jau minēts, nav vienīgie valsts sektorā strādājošie, kuri ir nemierā ar savu atalgojumu.
Savukārt LIZDA priekšsēdētāja Astrīda Harbacēviča “LV” uzsver: jā, grafiks ir apstiprināts, taču tā ir tikai daļa no solītā. Skolotāji nav apmierināti ar to, kāds tas ir. Valdība pieņēma lēmumu 2005.gadā grozījumos nepaaugstināt algas nevienā nozarē strādājošajiem. Tam piekrita LIZDA, taču ar noteikumu, ka 2006.gadā algas pielikums būs 60 latu. Turklāt arodbiedrība neuzstāja, ka visam pielikumam jābūt jau no 1.janvāra. Tāpēc par nepieņemamu uzskatāms valdības vienpusēji pieņemtais lēmums palielināt algas tikai par 40 latiem, turklāt no 2006.gada 1.janvāra vien par 20 latiem. I.Druvietes preses sekretāre S.Purviņa norāda, ka LIZDA gan ir izteikusi vēlmi algas paaugstināt par 60 latiem, taču šāda vienošanās starp arodbiedrību un ministriju nekad nav bijusi. LIZDA arī nav apmierināta ar to, ka nav apstiprināts algu paaugstināšanas grafika sākotnējais variants, kurš paredzēja, ka skolotāju vidējā alga par vienu likmi sasniegs 464 latus jau 2010.gada 1.janvārī. Valdības apstiprinātajā variantā šo summu paredzēts sasniegt ar astoņu mēnešu nobīdi.
Taču, kā uzsver ministre, algu palielināšanas grafiks attiecas tikai uz minimālo darba algu, izciliem skolotājiem tā varētu būt lielāka. Ministrija jau sen ir rosinājusi izskatīt iespēju diferencēt skolotāju algas atkarībā no viņu darba kvalitātes, diemžēl, LIZDA līdz šim par to neesot izrādījusi interesi.
Runājot par gaidāmo algu pielikumu, A.Harbacēviča stāsta, ka, palielinot algas vien par 20 latiem no 2006.gada 1.janvāra, skolotājs par vienu likmi pēc nodokļu nomaksas saņems vien 131 latu, kas ir tikai 1,3 iztikas minimumi. Līdz ar to pedagogi atkal būs spiesti strādāt vairākas slodzes, kas negatīvi ietekmēs darba kvalitāti. Jo, kā stāsta A.Harbacēviča, pēc starptautiskiem standartiem skolotājiem ir jāgatavojas vienu kalendāro stundu katrai mācību stundai.
Daudzkārt tiek spekulēts ar to, ka pedagogiem taču ir “visādas piemaksas” pie algas. LIZDAS pārstāvji stāsta, ka skolotāji vēl saņem 10% piemaksu par kvalifikāciju. Speciālo skolu skolotājiem šī piemaksa ir 20%. Mazliet labākā situācijā nekā pārējie Latvijas skolotāji ir viņu Rīgas kolēģi, jo, mācību gadam sākoties, saņem vienreizēju dāvanu no pašvaldības 50 latu apmērā. Kā arī Rīgas dome katru mēnesi par likmi piemaksā saviem skolotājiem 20 latus, pirmsskolas vecuma pedagogiem – 15 latus, bet tehniskajiem darbiniekiem – 2 latus. Tā kā tā ir algas mainīgā daļa, tā nav vienāda un regulāra visiem Rīgas skolotājiem. Visiem Rīgas izglītības iestādēs strādājošajiem pašvaldība gan ir iegādājusies Rīgas slimokases veselības apdrošināšanas polises. Taču pat ar visām piemaksām skolotāju pašreizējā darba samaksa, protams, ir neadekvāta veicamā darba saturam.
R.Karnīte uzsver, ka šā gada budžeta grozījumos noteikti vajadzēja paredzēt finansējumu valsts sektorā strādājošajiem, jo drīzumā patiesi var iestāties personāla krīze. Ja valsts darbu būs ar mieru strādāt tikai tie, kas nevar atrast darbu privātajā sektorā, tas būs nopietns drauds tālākajai valsts attīstībai. Te gan jāsaka, valsts var algas paaugstināt tikai savu finansiālo iespēju robežās. Skolotāju algu paaugstināšana par 40 latiem vien nākamā gada valsts budžetā prasīs 33 miljonus latu. R.Karnīte uzskata, ka lielā mērā tas ir jautājums par prioritātēm un tām vajadzētu būt algām, nevis lietotiem karakuģiem.
Skolotājus piketā atbalsta arī zinātnieki, kā arī Starptautiskā izglītības organizācija, Somijas izglītības darbinieku arodbiedrība, Francijas skolotāju arodbiedrība.
A.Harbacēviča brīdina: ja piketam nebūs rezultātu, skolotāji lems par vispārēju streiku nozarē.