
Iedzīvotāju vērtējumam nodod redzējumu par Rīgas nākotni
Vakar sabiedrības apspriešanai nodots Rīgas attīstības plāns 2006.–2018.gadam un Rīgas vēsturiskā centra (RVC) saglabāšanas un attīstības plāns.Sabiedrības vērtējumam nodota Rīgas attīstības plāna 2.redakcija
un RVC saglabāšanas un attīstības plāna 3.redakcija.
Rātsnamā ikviens aicināts iepazīties ar izstādes materiāliem, izsakot viedokli
speciāli sagatavotās anketās. Interesenti var arī trīs dienas nedēļā (pirmdienās
no 14.00 līdz 19.00, bet trešdienās, ceturtdienās no 14.00 līdz 17.00) izstādē
uzdot jautājumus Pilsētas attīstības departamenta speciālistiem. Sabiedriskās
apspriešanas laikā tiks rīkoti arī speciāli forumi un sapulces ar atsevišķām
pilsētas iedzīvotāju mērķa grupām, skaidro RD Pilsētas attīstības departamenta
Sabiedrisko attiecību nodaļas speciāliste Marija Ābeltiņa.
Pilsētas attīstības plānojumu jaunās redakcijas ir pieejamas arī internetā www.riga.lv/rap
un www.rvc.lv.
Sabiedriskā apspriešana ilgs līdz 18.oktobrim. Pēc tam Pilsētas attīstības
departaments apkopos iedzīvotāju atsauksmes un sagatavos dokumentus izskatīšanai
Rīgas domē. Pēc domes lēmuma ir jāsagaida pozitīvs Reģionālās attīstības un
pašvaldību lietu ministrijas atzinums. Pēc minētā atzinuma saņemšanas Rīgas domes
deputātiem būs jāpieņem lēmums, lai atsevišķi dokumenti kļūtu par saistošiem
noteikumiem.
Būtiskākās Rīgas teritorijas plānojuma 2.redakcijas (RTP-2006) atšķirības no
1.redakcijas*:
Ir izveidota atsevišķa sadaļa par ģimenes dārziņiem, kurā mēģināts rast
kompromisu starp iedzīvotāju grupas vēlmēm un pilsētas attīstības interesēm un
iespējām. RTP-2006 paredz saglabāt dārziņus, taču ir virkne ierobežojumu, no kuriem
pilsēta neatteiksies, – dārziņi nedrīkst kļūt par slēptu formu vasarnīcu zemes
iegūšanai, kā arī dārziņi nedrīkst pārvērsties par piesārņotām un degradētām
teritorijām. Ģimenes dārziņu nomas līgumi būs īslaicīgi (1 gadu) – pie Skanstes
ielas, Lucavsalā, Torņakalnā, vidēja termiņa (3–5 gadus) un ilgtermiņa (6–9
gadus) – Bolderājā, pie Juglas kanāla, pie lidostas “Rīga”. Tīrainē paredzēts
veidot jaunas ģimenes dārziņu teritorijas.
Ir notikusi transporta modelēšana. Pilsētas attīstībai reģionālā un starptautiskā
mērogā vissvarīgākais pasākums ir Ziemeļu trases izbūve. Rīgas kopējās
transporta situācijas uzlabošanā lielu ieguldījumu dotu arī Hanzas šķērsojuma
izbūve.
Šajā RTP-2006 redakcijā ir piedāvāti vairāki Rīgas brīvostas robežas varianti.
Rīgas domes piedāvātais variants paredz, ka Piejūras dabas parks Mangaļsalā paliks
kā pilsētai piederoša dabas teritorija, kā arī publiski pieejama būs Mangaļsalas
pludmale.
Ir precizētas teritorijas “apstādījumi ar apbūvi” – šobrīd uzskatāmi var
redzēt, kurās teritorijās paredzēta savrupmāju apbūve, bet kur būs publiskā
apbūve – ir salikti speciālie indeksi. Precizētas “centra apbūves teritorijas”,
kurās paredzēta intensīvāka apbūve un kuras šobrīd izvietojas ap esošo Rīgas
vēsturisko centru, kā arī atsevišķās vietās esošo vai plānoto transporta mezglu
krustpunktos. RTP-2006 paredz vienmērīgu pilsētas attīstību ar stipru centru, nevis
tās sadrumstalošanu.
Zaļo teritoriju īpatsvars RTP-2006 nesamazinās, salīdzinot ar pašreizējo situāciju.
Pagājušajā sabiedriskajā apspriešanā izskanēja bažas, ka jaunais attīstības
plāns apdraud zaļo zonu. Pilsētplānotāji ir veikuši esošo un plānoto zaļo
teritoriju teritoriālo izvērtējumu.
Reālās dabas un apstādījumu teritorijas arī perspektīvā
aizņems apmēram 45% no pilsētas teritorijas, no kurām 15% ir ūdens teritorijas.
Iepriekšējā attīstības plānā kā zaļās tika iestrādātas teritorijas, kas
patiesībā jau sen bija apbūvētas.
RVC saglabāšanas un attīstības plāna 3.redakcijas galvenās atšķirības no
2.redakcijas:
Ir detalizētāk izplānota RVC aizsardzības zona. Definēta teritorijas izmantošana un
kultūrvēsturiskās vides aizsardzības noteikumi. Identificētas perimetrālās apbūves
teritorijas un cita rakstura apbūves teritorijas – šīm teritorijām tiks piemēroti
dažādi apbūves noteikumi.
Tika koriģētas ielu sarkanās līnijas (t.sk. RVC aizsardzības zonā), lai, no vienas
puses, saglabātu vērtīgās ēkas un kvartālu daļas, bet, no otras puses, vietās, kur
prioritāte ir transports, veidotu atbilstošus transporta koridorus (piemēram, Pērnavas
ielas transporta loka plānošana).
Tika pārstrukturizēti Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi, lai tie labāk
integrētos Rīgas attīstības 2006.–2018.gadam plānā.
Kultūrvēsturisko vērtību aizsardzības princips, kas tika pielietots RVC teritorijā,
attiecināts arī uz aizsardzības zonu. Izanalizētas un definētas tās teritorijas, kur
dominējošie būs aizsardzības noteikumi – t.s. īpašās apbūves grupas (piemēram,
Pāvila baznīcas apkārtnē, Jēzus baznīcas apkārtnē, Ganību dambī) un autentiskie
ielu posmi (piemēram, Lienes iela, Krāsotāju iela, Brīvības, Hospitāļu, Miera u.c.
ielu posmi).
Ir noteikti maksimāli pieļaujamie apbūves augstumi RVC aizsardzības zonā. Augstākās
celtnes varēs izvietot, piemēram, dažās vietās Ķīpsalā, Klīversalā, Skanstes
ielas rajonā – maksimāli līdz 76 m jeb 24 stāviem.
Iezīmēta koncertzāles vieta AB dambī.
Ieplānotas lielas ietilpības autonovietnes Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības
zonas teritorijā dzelzceļa loka tuvumā.
“LV” informācija
*Avots: Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments
Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” |