Nav plāna naftas cenu drīzai samazināšanai

Naftas produktu cenas pasaulē būtiski augušas. Arī Latvijā vakar degvielas cena mazumtirdzniecībā pārsniedza 70 santīmu robežu. Reaģējot uz notikumiem Eiropā un pasaulē, Eiropas Komisija (EK) vakar diskutēja par iespējamiem problēmu risinājumiem.

Andris Piebalgs Foto: Eiropas Komisija

Sekas jūt iedzīvotāji un ekonomika

Stāstot par diskusijām Komisijā, Eiropas enerģētikas komisārs Andris Piebalgs vakar preses konferencē atzina, ka “ļoti augstās naftas cenas, bez šaubām, ir Eiropas Savienības (ES) rūpe, domājot ne tikai par ietekmi uz ES iedzīvotāju labklājību, bet arī par ietekmi uz ekonomikas izaugsmi (..) Piecu punktu plāns, par kuru šodien runājām, koncentrējas uz enerģijas pieprasījuma samazināšanu. Uzsvaru liksim arī uz uzticības paaugstināšanu citiem enerģijas veidiem un palielināsim naftas tirgus caurskatāmību”. EK koncentrēs darbu uz to, lai valstis vairāk naudas ieguldītu atjaunojamās enerģijas attīstībā un sekmētu tās izmantošanu. Tas nozīmē, ka nav pamata cerēt, ka EK rīcības rezultātā tuvākajā laikā varētu būtiski kristies naftas cenas ES valstīs.
EK uzskata, ka straujajam naftas cenu pieaugumam ir vairāki iemesli. Viens no galvenajiem – straujš pieprasījuma pieau-gums. Pieprasījums pēc naftas produktiem 2004.gadā pieaudzis par 4,3 procentiem jeb, rēķinot skaitļos, – par 2,4 miljoniem barelu dienā. Lielākoties straujais pieprasījuma pieaugums noticis Ķīnas attīstības dēļ. A.Piebalgs atzīst, ka naftas cenas būtiski ietekmē arī viesuļvētras “Katrina” nodarītie postījumi un politiskā nestabilitāte Tuvajos Austrumos.
Naftas produktu cenu straujais pieaugums ietekmējis arī pārējo energoresursu, īpaši gāzes un elektrības, cenu kāpumu. Gāzes cena, lai arī nav tieši saistīta ar naftas produktu iegūšanu, seko naftas produktu cenu pieauguma tendencēm, ziņo EK.

Akcīzes nodoklis problēmu neatrisinās

ES valstīs jau sākušās diskusijas par iespēju pazemināt akcīzes nodokļa likmi naftas produktiem, lai mazinātu degvielas cenu straujo kāpumu. Ziņu aģentūra LETA vēsta, ka Latvijas finanšu ministrs Oskars Spurdziņš šādu iespēju uzskata par maziespējamu. Viņš vakar valdības sēdē skaidroja, ka pirms ES paplašināšanās 15 dalībvalstis vienojušās, ka neizmantos akcīzes nodokli degvielas cenu regulēšanai. Jau 20.gs. 90.gadu sākumā secināts, ka ar nodokli nevar piedalīties cenu regulēšanā, jo šāds pasākums nebūs pietiekami efektīvs cīņai pret cenu kāpumu. To varētu izmantot krīzes brīdī.
Ja tomēr šādi pasākumi tiktu veikti, tie būtu īslaicīgi, piebilda O.Spurdziņš. Par augstajām degvielas cenām Eiropā plānots runāt neformālajā ES Ekonomikas un finanšu ministru sēdē, kas notiks 9. un 10.septembrī.
Ziņu aģentūras BNS apkopotā informācija liecina, ka finanšu analītiķi pašreizējās degvielas cenas Latvijas tirgū uzskata par nepamatoti augstām. “Parex bankas” finanšu kompānijas “Parex Asset Management” Tirgus analīzes daļas vadītājs Zigurds Vaikulis atzinis, ka benzīna cena virs 70 santīmiem šābrīža pasaules cenu kontekstā “šķiet nedaudz pārspīlēta”. Benzīna cena virs 70 santīmiem ir pamatota tikai tādā gadījumā, ja degviela iepirkta pagājušajā piektdienā, kad tās cena bija visaugstākā – 850 ASV dolāru tonnā. Z.Vaikulis uzsvēra, ka kopš pagājušās piektdienas benzīna cena biržā ir samazinājusies līdz 780–770 dolāriem tonnā, kas nozīmē, ka benzīna “normālā” cena mazumtirdzniecībā būtu ap 67 santīmiem litrā.

Ilze Sedliņa, “LV”

ilze.sedlina@vestnesis.lv

Uzziņai:

Naftas cenas:
* 2002.gada janvārī 25 dolāri par barelu;
* 2005.gada janvārī 45 dolāri par barelu;
* pašlaik – aptuveni 70 dolāru par barelu.

Avots: Eiropas Komisija