ATSAUCĒ IETVERT:
Nav plāna naftas cenu drīzai samazināšanai. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 7.09.2005., Nr. 142 https://www.vestnesis.lv/ta/id/115963
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Nav plāna naftas cenu drīzai samazināšanai
Naftas produktu cenas pasaulē būtiski augušas. Arī Latvijā vakar degvielas cena mazumtirdzniecībā pārsniedza 70 santīmu robežu. Reaģējot uz notikumiem Eiropā un pasaulē, Eiropas Komisija (EK) vakar diskutēja par iespējamiem problēmu risinājumiem. Andris Piebalgs Foto: Eiropas Komisija |
Sekas jūt iedzīvotāji un ekonomika
Stāstot par diskusijām Komisijā, Eiropas enerģētikas komisārs
Andris Piebalgs vakar preses konferencē atzina, ka “ļoti augstās naftas cenas, bez
šaubām, ir Eiropas Savienības (ES) rūpe, domājot ne tikai par ietekmi uz ES
iedzīvotāju labklājību, bet arī par ietekmi uz ekonomikas izaugsmi (..) Piecu punktu
plāns, par kuru šodien runājām, koncentrējas uz enerģijas pieprasījuma
samazināšanu. Uzsvaru liksim arī uz uzticības paaugstināšanu citiem enerģijas
veidiem un palielināsim naftas tirgus caurskatāmību”. EK koncentrēs darbu uz to, lai
valstis vairāk naudas ieguldītu atjaunojamās enerģijas attīstībā un sekmētu tās
izmantošanu. Tas nozīmē, ka nav pamata cerēt, ka EK rīcības rezultātā tuvākajā
laikā varētu būtiski kristies naftas cenas ES valstīs.
EK uzskata, ka straujajam naftas cenu pieaugumam ir vairāki iemesli. Viens no galvenajiem
– straujš pieprasījuma pieau-gums. Pieprasījums pēc naftas produktiem 2004.gadā
pieaudzis par 4,3 procentiem jeb, rēķinot skaitļos, – par 2,4 miljoniem barelu
dienā. Lielākoties straujais pieprasījuma pieaugums noticis Ķīnas attīstības dēļ.
A.Piebalgs atzīst, ka naftas cenas būtiski ietekmē arī viesuļvētras “Katrina”
nodarītie postījumi un politiskā nestabilitāte Tuvajos Austrumos.
Naftas produktu cenu straujais pieaugums ietekmējis arī pārējo energoresursu, īpaši
gāzes un elektrības, cenu kāpumu. Gāzes cena, lai arī nav tieši saistīta ar naftas
produktu iegūšanu, seko naftas produktu cenu pieauguma tendencēm, ziņo EK.
Akcīzes nodoklis problēmu neatrisinās
ES valstīs jau sākušās diskusijas par iespēju pazemināt akcīzes
nodokļa likmi naftas produktiem, lai mazinātu degvielas cenu straujo kāpumu. Ziņu
aģentūra LETA vēsta, ka Latvijas finanšu ministrs Oskars Spurdziņš šādu iespēju
uzskata par maziespējamu. Viņš vakar valdības sēdē skaidroja, ka pirms ES
paplašināšanās 15 dalībvalstis vienojušās, ka neizmantos akcīzes nodokli degvielas
cenu regulēšanai. Jau 20.gs. 90.gadu sākumā secināts, ka ar nodokli nevar
piedalīties cenu regulēšanā, jo šāds pasākums nebūs pietiekami efektīvs cīņai
pret cenu kāpumu. To varētu izmantot krīzes brīdī.
Ja tomēr šādi pasākumi tiktu veikti, tie būtu īslaicīgi, piebilda O.Spurdziņš.
Par augstajām degvielas cenām Eiropā plānots runāt neformālajā ES Ekonomikas un
finanšu ministru sēdē, kas notiks 9. un 10.septembrī.
Ziņu aģentūras BNS apkopotā informācija liecina, ka finanšu analītiķi
pašreizējās degvielas cenas Latvijas tirgū uzskata par nepamatoti augstām. “Parex
bankas” finanšu kompānijas “Parex Asset Management” Tirgus analīzes
daļas vadītājs Zigurds Vaikulis atzinis, ka benzīna cena virs 70 santīmiem
šābrīža pasaules cenu kontekstā “šķiet nedaudz pārspīlēta”. Benzīna cena
virs 70 santīmiem ir pamatota tikai tādā gadījumā, ja degviela iepirkta pagājušajā
piektdienā, kad tās cena bija visaugstākā – 850 ASV dolāru tonnā. Z.Vaikulis
uzsvēra, ka kopš pagājušās piektdienas benzīna cena biržā ir samazinājusies līdz
780–770 dolāriem tonnā, kas nozīmē, ka benzīna “normālā” cena
mazumtirdzniecībā būtu ap 67 santīmiem litrā.
Ilze Sedliņa, “LV”
Uzziņai:
Naftas cenas:
* 2002.gada janvārī 25 dolāri par barelu;
* 2005.gada janvārī 45 dolāri par barelu;
* pašlaik – aptuveni 70 dolāru par barelu.
Avots: Eiropas Komisija