ATSAUCĒ IETVERT:
Zilmelnbaltā karoga likteņstāsts. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 7.09.2005., Nr. 142 https://www.vestnesis.lv/ta/id/115952
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Zilmelnbaltā karoga likteņstāsts
Vakar, 6.septembrī, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) atklāta izstāde “Igaunijas karogs – 120”.
Ekspozīciju veidojusi Igaunijas Nacionālā
bibliotēka sadarbībā ar Igaunijas karoga 120.gadadienas rīcības komiteju. Izstādē
izmantoti materiāli arī no Igaunijas Valsts arhīva, Kino arhīva un privāto kolekciju
krājumiem, skaidro Latvijas Nacionālās bibliotēkas Sabiedrisko attiecību nodaļas
vadītāja Anda Lamaša.
Tā iecerēta, lai iepazīstinātu ar kaimiņvalsts nacionālā karoga sarežģītajām
likteņgaitām. Zilmelnbaltais karogs par nacionālo simbolu kļuva 1881.–1882.gadā,
kad Igaunijas studentu biedrība izvēlējās šo triju krāsu salikumu par savas
organizācijas atpazīstamības zīmi. 1884.gadā karogs tika iesvētīts.
Zilmelnbaltais karogs apvienoja tautu 1905.gada notikumu virpulī, kā arī vēlāk –
1917.gada brīvības cīņās un Igaunijas Republikas proklamēšanas laikā 1918.gada
24.februārī. Savukārt 1922.gadā parlaments pieņēma Valsts karoga likumu.
1940.gadā zilmelnbaltais karogs Tallinā tika noņemts no Garā Hermaņa torņa smailes.
Svešā vara nomainīja Igaunijas valsts nacionālos simbolus ar savējiem. 1989.gada
24.februārī, nacionālās atmodas laikā, karogs atkal tika uzvilkts Garā Hermaņa
tornī. 1990.gadā valdība pieņēma lēmumu zilmelnbalto karogu pasludināt par jaunās
Igaunijas valsts karogu.
Pērn karogs svinēja savu 120.gadadienu, tādēļ šis gads tika pasludināts par
Igaunijas karoga gadu.
Ceļojošā izstāde “Igaunijas karogs – 120” eksponēta vairākās pilsētās –
Tartu, Narvā, Otepē, kā arī Krievijas pilsētā Sanktpēterburgā. Rīgā izstāde
būs apskatāma līdz 19.septembrim.
“LV” informācija