Arī mēs Latvijā brīdinājām

Pērn septembrī mēs Rīgā bijām sarīkojuši starptautisku konferenci ar labāko Eiropas un ASV speciālistu piedalīšanos – par jaunajiem draudiem Eiropai, un mēs uzsvērām, ka viens no šiem draudiem ir globālā sasilšana. Diemžēl politiķi šai konferencei nepievērsa nekādu uzmanību. Bet šajā konferencē runātajam bija ciešs sakars ar to, kas tagad notiek Amerikā.
Es savā laikā biju ļoti pārsteigts, kad mēs Rīgai iegādājāmies ārzemēs ražotus jaunus autobusus, kas darbināmi ar dīzeļdegvielu, nevis ar spirtu jeb metanolu. Visi, kas apmeklē Stokholmu un Kopenhāgenu, apbrīno, cik šajās pilsētās ir tīrs gaiss. Tas tāpēc, ka jau astoņdesmitajos gados zviedri un dāņi savās galvaspilsētās ieveda autobusus, kas brauc ar metanolu. Bet mēs nobaidījāmies, ka šī alternatīvā degviela tolaik maksāja kādu santīmu dārgāk. Kāpēc jau toreiz nevarējām izšķirties par spirtu jeb metanolu? Tad arī mūsu pilsētās būtu tīrāks gaiss un tagad šī degviela jau būtu lētāka par dīzeļdegvielu. Mūsu cilvēki tagad arī mazāk slimotu ar plaušu vēzi.
Tagad grasās Rīgā uz AB dambja iepretim “SAS Radisson” viesnīcai būvēt koncertzāli. Bet ir taču diezgan droši zināms, ka pēc gadiem divdesmit trīsdesmit Daugavas ūdens līmenis būs par 1–1,5 metriem augstāks. Tad kāda gan jēga šādam projektam?! Pilsētplānotāji pieraduši pie situācijas, kāda tā bijusi simtiem gadu, un nespēj saprast, ka pasaule strauji mainās. Tad ko gan mēs varam pārmest amerikāņiem – viņi taču ir tādi paši cilvēki kā mēs šeit, Latvijā. Ar to pašu domāšanas inerci.
Paskatīsimies, cik intensīvi pasaulē un arī Latvijā tiek izcirsti meži! Kaut gan šie koki jau nav savulaik stādīti un audzēti tikai skaistumam vien. Vecie zemnieki taču kokus stādīja ar dziļu jēgu. Piemēram, kalnu nogāzēs stādīja, lai nostiprinātu augsni. Tagad Bavārijā un Šveicē lielie plūdi bija arī tādēļ, ka nocirsts milzums koku un saknes vairs nesatur augsnē ūdeni. Ja Latvijā tikpat bezatbildīgi turpināsim izcirst mežus, arī mums neizbēgt no aizvien lielākām dabas katastrofām. Un tad nu visi brīnīsies: ak, kā gan kas tāds varēja notikt?! Bet jau tagad ir skaidrs, kas notiks, ja nemainīsim savu attieksmi pret dabu.

Ņūorleāna māca ne vien džeza vēsturi

Ņūorleāna vairumam cilvēku vispirms nāk prātā kā džeza dzimtene. Taču Ņūorleāna ir arī viena no deviņām visnabadzīgākajām ASV pilsētām. Un viesuļvētra skāra tieši trīs Amerikas visnabadzīgākos štatus. Daudziem trūcīgajiem amerikāņiem, kā izrādās, vienkārši nebija naudas, lai nopirktu benzīnu un laikus aizbrauktu no eventuālā posta rajona. Te nu jārunā arī par lielu sociālo problēmu, par ko jau priekšvēlēšanu kampaņas laikā arī Kerijs debatēja ar Bušu – ka ASV pēdējo 20 gadu laikā ļoti pieaugusi plaisa starp bagātajiem un nabagajiem. Bet tas ir precīzi tas pats, kas pašlaik notiek pie mums Latvijā. Precīzi!
No notikumiem Amerikā mums vajadzētu mācīties nepieļaut tādu pašu situāciju. Mācīties no citu kļūdām, nevis no savējām. Un šī viesuļvētra tagad īpaši izcēla postu, kādu var nest milzīgā plaisa starp bagātajiem un nabagajiem.
Protams, uz politiķu lēmumiem iedarbojas lobijs. Un tādēļ arī mums jāskatās, kādi lobiji darbojas pie mums, Latvijā. Lobiji, kuru negatīvā ietekme mums jānovērš, lai labāk būtu sagatavoti iespējamiem nākotnes draudiem. Mums nevajag tik daudz šausmināties par amerikāņu kļūdām, bet gatavoties eventuālu draudu novēršanai un, ja nelaime notiek, – maksimāli efektīvai seku likvidēšanai pašu valstī.

Jānis Ūdris, “LV”
janis.udris@vestnesis.lv