Latvijas Studentu apvienības pikets par sociālajām garantijām Foto: A.F.I.

“Liela daļa sabiedrības ir novesta tik tālu, ka klusēt vairs nav iespējams,” – tā trešdien, 31.augustā, pauda Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) valdes priekšsēdētājs Pēteris Krīgers. Lai protestētu pret nabadzību un zemo dzīves līmeni, LBAS šā gada 4.oktobrī rīkos visas Latvijas mēroga protesta akcijas, kas notiks ne vien Rīgā, bet arī citās lielākajās valsts pilsētās. Jautāts, kā izpaudīsies šī akcija, P.Krīgers atbild, ka par to vēl jālemj, taču, visticamāk, galvaspilsētā tas būšot gājiens, kuru noslēgs mītiņš Doma laukumā. Prognozēts, ka tajā varētu piedalīties visu nozaru arodbiedrības. Pašlaik LBAS apvieno 20% strādājošo jeb 170 000 darba ņēmēju. Protesta akciju īstenais iegansts ir 30.augustā Saeimā pieņemtie šā gada budžeta grozījumi, kuros nav paredzēts nedz minimālās algas, nedz kādā nozarē strādājošo algas palielinājums. Kā uzsver LBAS valdes priekšsēdētaja vietnieks Egils Baldzēns, ja valdība sadalīja 130 miljonus latu, tad kādu daļu gan būtu bijis jānovirza algām. Gan sabiedrisko pakalpojumu nozares, gan industriālās nozares arodbiedrību pārstāvji atzina, ka ar tādām algām kā pašlaik, ņemot vērā strauji augošo dzīves dārdzību, izdzīvot un uzturēt ģimeni vairs nav iespējams. LBAS vadība uzsvēra: ja algas nepieaugs, darbaspēka aizplūšana uz citām ES valstīm būs nenovēršama un Latvijas tālākai attīstībai bīstama. P.Krīgers arī jautāja: ko mēs varam prasīt no privātajiem darba devējiem, ja lielākais darba devējs – valsts – atļaujas maksāt tik zemas algas? Jāatgādina, ka no 2006.gada 1.janvāra palielinātā minimālā alga – 90 latu – tomēr ir zem Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātā iztikas minimuma – 100 latu.
LBAS arī pauda sašutumu, ka budžeta grozījumi nav apspriesti ar sociālajiem partneriem. LBAS valdes priekšsēdētāja vietniece Līvija Marcinkeviča stāsta, ka labāka situācija nav arī ar nākamā gada budžetu, kura izstrādē diemžēl arī netiek pieaicināti nedz LBAS, nedz Latvijas Darba devēju konfederācija.
LBAS uzskata, ka nav pieļaujama situācija, kad ar nodokli tiek aplikti ienākumi, kas ir zem iztikas minimuma. Mītiņā paredzēts izvirzīt šādas prasības: minimālo algu iztikas minimuma līmenī, tātad – 100 latus, neapliekamo minimumu – 60 latus, PVN maizei un pienam – 5%.