• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Poļu jūrasbraucēji atgādina vēsturi. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 12.08.2005., Nr. 127 https://www.vestnesis.lv/ta/id/114351

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Rēzeknē domā par reģiona nākotni

Vēl šajā numurā

12.08.2005., Nr. 127

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Poļu jūrasbraucēji atgādina vēsturi

KUGIS02.JPG (15415 bytes)
Rīgā poļu jūrasbraucējus un ekspedīcijas vadītāju Mareku Kaminski sagaida Latvijas Tautas frontes muzeja vadītāja Meldra Usenko
Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV”

Vakar, 11.augustā, plkst. 15, spītējot vētrainajam laikam, Rīgas Jūras pasažieru stacijas piestātnē pietauvojās Polijas glābšanas kuteris ar neatkarīgās arodbiedrības “Solidaritāte” karogu. Polārpētnieks Mareks Kaminskis, glābējs Miroslavs Kukulka un videooperators Vojcehs Ostrovskis ar to apceļo Baltijas jūras valstis, vedot Gdaņskas mēra Pāvela Adamoviča un Leha Valensas, bijušā “Solidaritātes” vadītāja un Polijas eksprezidenta, ielūgumu uz “Solidaritātes” vienošanās akta parakstīšanas 25. gadadienas svinībām 31. augustā. (Plašāk par vēsturisko Gdaņskas vienošanos lasāms “LV” vakardienas numurā – B3.lpp.) Rīgā jūrasbraucējus sagaidīja Polijas vēstnieks Tadeušs Fišbahs un Latvijas Tautas frontes muzeja vadītāja Meldra Usenko.
“Neviens pirms 25 gadiem nevarēja pat iedomāties, ka šīs augusta dienas iekustinās notikumu lavīnu, kas pēcāk pārveidoja Poliju un Eiropu,” teikts ielūgumā. “Izziņojot 1980.gada 14.augusta streiku, poļu strādnieki cēlās, lai aizstāvētu savas tiesības un pretotos sistēmai, kas bija sagrāvusi Poliju un citas Centrālās un Austrumeiropas valstis.” Citēti arī pāvesta Jāņa Pāvila II vārdi viņa pirmā svētceļojuma laikā uz Poliju 1979.gadā: “Lai nāk Tavs gars un izmaina šīs zemes veidolu!”
Simboliskais ielūgums adresēts “visiem, kam dārgas šīs diženās pilsoņu kustības vērtības un ideāli”. Tālāk uzsvērts, ka “Solidaritāte” bija pirmā neatkarīgā arodbiedrība aiz dzelzs priekškara. Ielūgumā pausta pārliecība, ka “Berlīnes mūra krišana, komunistiskās sistēmas gals un, visbeidzot, arī Eiropas apvienošanās nebūtu iespējama bez “Solidaritātes” aizsāktās miermīlīgās revolūcijas”.
Trīs drosminieki ar piepūšamo gumijas kuteri, kas pirms diviem gadiem būvēts Polijā, ceļu sāka 8.augustā Sopotā, vispirms dodoties uz Zviedriju, kur piestāja Karlskrūnā un Visbijā. Uz Rīgu viņi izbrauca trešdienas vakarā no Gotlandes, apmēram četrsimt kilometru attālumu veicot nepil-nās divdesmit stundās.
Sarunā ar “Latvijas Vēstnesi” ekspedīcijas iniciators un vadītājs Mareks Kaminskis pastāstīja, ka vētras dēļ nācies atteikties no nodoma apmeklēt Tallinu un ka no Rīgas viņi dosies atpakaļ uz Sopotu, pa ceļam piestājot Klaipēdā.
Poļu jūrasbraucēju ekspedīciju atbalsta neatkarīgā arodbiedrība “Solidaritāte”. Ceļojums Baltijas jūrā ir arī viens no sagatavošanās posmiem nākamā gada ekspedīcijai apkārt Špicbergenai. Šajā kontekstā Baltijas jūrā ilgstošā vētra poļu jūrasbraucējiem bija visnotaļ piemērota pārbaude. Tas bija arī simbolisks atgādinājums par skarbajiem notikumiem pirms gadsimta ceturkšņa, kad Gdaņskas kuģu būvētāji, apvienojušies “Solidaritātē”, meta izaicinājumu komunistiskajai diktatūrai.

Jānis Ūdris, “LV”

janis.udris@vestnesis.lv

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!