Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Rēzeknē domā par reģiona nākotni. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 12.08.2005., Nr. 127 https://www.vestnesis.lv/ta/id/114343

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Eiropā kļūst aizvien karstāks

Vēl šajā numurā

12.08.2005., Nr. 127

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Rēzeknē domā par reģiona nākotni

Sandra Ežmale, Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas valdes priekšsēdētāja, Latgales reģiona attīstības aģentūras Ziemeļlatgales biroja vadītāja, intervijā “Latvijas Vēstnesim”

Apcerot Latvijas tautsaimniecības attīstību, plašsaziņas līdzekļi nereti ignorē reģionu sasniegumus un problēmas. Savukārt, informējot par Latgalē noritošo, visbiežāk izmanto tikai tumšās krāsas. Taču uzņēmēji strādā un liek pamatus reģiona turpmākajai attīstībai.

EZMALE5.JPG (12100 bytes)
Sandra Ežmale
Foto: Juris Bārtulis, “LV”

– Vai Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas (RSEZ) dzīvē vērojama izaugsme un attīstība?

– Jau vairākus gadus apkopojam informāciju par RSEZ uzņēmumu darbību. Šobrīd ir septiņi šādi uzņēmumi, un statistika liecina par augšupeju. Trīskāršojies darbavietu skaits, palielinās uzņēmumu apgrozījums, tiek veikti lielāki ieguldījumi infrastruktūrā un tehnoloģijās. Tāpēc var teikt, ka Rēzeknē un Rēzeknes rajonā ekonomika attīstās. Interese par pilsētu un rajonu kā iespējamo vietu investīcijām īpaši augusi pēc Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai (ES) – būtiski, ka tepat blakus ir ES robeža. Reģionā izveidojusies noturīga sadarbība arī ar Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem.

– Kas visvairāk liecina par uzņēmumu attīstību – vai darbavietu skaita pieaugums? Šķiet, šis rādītājs Latgalē varētu būt sevišķi nozīmīgs.

– Darbavietu skaits, kaut arī būtisks pilsētai, tomēr nav galvenais rādītājs. Svarīga ir moderno tehnoloģiju izmantošana, kas pirmām kārtām ļauj palielināt ražošanas apjomu. Piemēram, RSEZ darbojas akciju sabiedrības “Latvijas finieris” meitasuzņēmums SIA “Verems”, un tuvākajos trijos gados “Latvijas finieris” plāno Rēzeknē investēt vēl deviņus miljonus latu. Darbavietu skaits krasi nepieaugs, taču, palielinoties ražošanas apjomam, pieaugs arī uzņēmuma maksāto nodokļu apjoms.

Zemas izmaksas un kontakti austrumvalstīs

– Vai reģiona uzņēmumi pietiekami izmanto vietējo darbaspēku?

– Galvenās Rēzeknē un tās rajonā pārstāvētās rūpniecības nozares ir metālapstrāde un kokapstrāde. Un, lai gan reģionā ir augstākais bezdarba līmenis Latvijā, minēto nozaru uzņēmumiem šobrīd jau ir problemātiski atrast kvalificētus darbiniekus. Darbaspēka resursi ir pieejami, bet tiem trūkst prasmju, iemaņu un pieredzes.

– Kādus soļus šīs situācijas novēršanai sper pašvaldības un valsts iestādes?

– Rēzeknē ir izveidota profesionālās izglītības un nodarbinātības reģionālā padome, kuras darbā piedalās profesionālo izglītības iestāžu, pašvaldības, Izglītības un zinātnes ministrijas un privāto uzņēmumu pārstāvji. Viņi diskutē par darbaspēka piemērotību darba tirgum un kopīgiem spēkiem meklē problēmu risinājumu. Savukārt Nodarbinātības valsts aģentūra izstrādājusi programmas bezdarbnieku pārkvalifikācijai un apmācībai, pievēršot uzmanību arī reģionā īpaši vajadzīgajām profesijām.
Uzņēmēji saka – var atrast labus darbiniekus jauniešu vidū, kuriem nav izdevies iekārtoties darbā pieredzes trūkuma dēļ un tāpēc nācies stāties bezdarbnieku uzskaitē. Taču ļoti problemātiski ir atrast labus darbiniekus starp ilgtermiņa bezdarbniekiem.

– Ir taču iespējas pārkvalificēties. Kāpēc tās netiek izmantotas?

– Tā nav tikai kvalifikācijas problēma – jābūt vēlmei strādāt un apgūt jaunas iemaņas, bet daudziem trūkst motivācijas.

– Kas būtu tie faktori, ar ko RSEZ un pilsēta kopumā tomēr var ieinteresēt gan Latvijas, gan ārvalstu investorus?

REZEKNE1.JPG (20669 bytes)
REZEKNE2.JPG (17571 bytes)
Viens no RSEZ septiņiem uzņēmumiem SIA “Magistr Fiskevegn Group. MFG”
Foto no RSEZ mājaslapas

– Pirmkārt, ārvalstu investorus interesē gan zemās izmaksas, gan nodokļu atlaides RSEZ teritorijā, jo Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likums darbosies vēl 12 gadus. Otrkārt, jau minētā sadarbība ar Krieviju un Baltkrieviju – mūsu uzņēmēji pazīst šo valstu iedzīvotāju mentalitāti un zina, kā veidot biznesa attiecības. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera uzņēmumiem regulāri rīko abpusējas vizītes, kopējas izstādes un biznesa kontaktu apmaiņas pasākumus. Īpaši cieša sadarbība izveidojusies ar Vitebskas apgabalu Baltkrievijā, bet Krievijā uzņēmumiem ir partneri Maskavā, Sanktpēterburgā un citās pilsētās. Šāda pieredze aizvien vairāk ieinteresē Rietumu uzņēmējus, kuri vēlas šeit izvietot ražotnes, lai arī gūtu sadarbības iespējas ar austrumiem.
Latvijas investorus varam ieinteresēt ar ražošanas izmaksām un nekustamā īpašuma cenām. Nav šaubu, ka ir izdevīgāk veidot ražotni šeit, nevis Rīgā vai Pierīgā. It īpaši tas attiecas uz uzņēmumiem, kas izmanto modernas tehnoloģijas un kam nevajag daudz darbinieku.

Interese par struktūrfondiem pieaug

– Vietējiem uzņēmumiem labas attīstības iespējas var sniegt ES struktūrfondu līdzekļu piesaiste. Diemžēl Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) iesniegto ražošanas nozaru uzņēmumu projektu vidū Latgales uzņēmēju projektu ir vismazāk. Kāpēc tā?

– Šķiet, galvenais iemesls, kāpēc ES struktūrfondu līdzekļu saņemšanai nepieteicās vairāk Latgales uzņēmumu, ir negatīvā informācija. Cilvēkos nebija ticības, ka līdzekļus sadalīs taisnīgi, jo tika daudz runāts par naudas sadali jau pirms fondu atvēršanas. Līdzekļus un laiku prasa gan tehniskais projekts, gan pieteikuma sagatavošana, turklāt daudziem uzņēmējiem nebija īsti zināmi līdzekļu saņemšanas nosacījumi. Tāpēc aktivitāte projektu pieņemšanas pirmajā posmā nebija liela. Šobrīd ir liela interese gan par LIAA, gan Valsts reģionālās attīstības aģentūras administrētajiem fondu līdzekļiem, tāpēc domāju, ka turpmāk aktivitāte šādu projektu iesniegšanā būs lielāka.

 – Valdība deklarējusi nepieciešamību un gatavību atbalstīt un veicināt uzņēmējdarbības aktivizāciju tieši Latgalē. Kāds atbalsts reģionam būtu, jūsuprāt, visnepieciešamākais?

– Pirmām kārtām – nākamajā programmēšanas perioda budžetā vajadzētu vairāk līdzekļu paredzēt ne vien bezdarbnieku apmācībai, bet arī strādājošo kvalifikācijas paaugstināšanai. Ekonomikas ministrija jau izrādījusi pretimnākšanu Latgales reģiona uzņēmējiem – piešķirti līdzekļi, kas izmantojami, lai palīdzētu sagatavot projektu pieteikumus LIAA administrēto struktūrfondu līdzekļu saņemšanai. Šī prakse, manuprāt, būtu jāturpina.

Veicinās inovācijas un attīstīs tehnoloģijas

– Nesen dienas gaismu ieraudzījis projekts “Latgales inženiertehnoloģiju klastera izveide”. Kādi ir tā mērķi?

– Projekta mērķis ir izveidot vienotu un nepārtrauktu inženiertehnoloģisko ciklu, nodrošinot inženiertehnoloģiju nozares ar infrastruktūru produktu modelēšanai, konstruēšanai un prototipu izstrādāšanai. Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir 2 687 675 eiro.
Rēzeknē veiks investīcijas 1,2 miljonu eiro vērtībā, un RSEZ teritorijā tiks izveidota plastmasas produktu prototipēšanas laboratorija. Jaunos produktus būs iespējams pārbaudīt ķīmijas un fizikas materiālu testēšanas laboratorijās Rēzeknes Augstskolā. Projekta īstenošana būs nozīmīgs ieguldījums Latgales reģiona uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšanā, kā arī inovatīvu, ar augstu pievienoto vērtību apveltītu un eksportspējīgu produktu radīšanā.

– LRAA sākta arī Latgales plānošanas reģiona teritorijas plānojuma izstrāde.

– Šis nozīmīgais dokuments atspoguļo pašreizējo teritorijas izmantojumu un ilgtermiņa plānoto jeb atļauto teritorijas izmantošanu no esošo un perspektīvo attīstības resursu, kā arī no reģiona funkcionālo saišu viedokļa. Viens no plānojuma uzdevumiem ir radīt labvēlīgus apstākļus uzņēmējdarbības attīstībai un investīciju piesaistei. Domāju, ka dokumenta izstrāde un apstiprināšana radīs nozīmīgu instrumentu Latgales reģiona attīstības stratēģijas ieviešanai dzīvē, visas Latgales un Rēzeknes turpmākajai attīstībai.

– 5.augustā Rēzeknē pilsētas uzņēmēji tikās ar Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti. Kādus jautājumus sarunā iztirzāja?

– Ar Ministru prezidentu tika pārrunāti ļoti dažādi jautājumi, kas attiecas uz RSEZ attīstību un uz uzņēmējdarbības vidi visā valstī. Piemēram, diskusija skāra gan nodokļu jautājumus, gan ceļu sakārtošanu kā nozīmīgu uzņēmējdarbības aspektu. Uzņēmēji un A.Kalvītis runāja arī par RSEZ attīstību bremzējošajiem faktoriem un iespējām problēmas novērst.

Juris Bārtulis, “LV”
juris.bartulis@vestnesis.lv

Uzziņai:

Rēzeknes speciālā ekonomiskā zona (RSEZ) izveidota 1997.gadā ar mērķi piesaistīt vietējos un ārvalstu investorus, tādējādi radot jaunas darbavietas pilsētā un visā Latgales reģionā. Šajā nolūkā uzņēmumiem, kas pievienojušies RSEZ, paredzētas nodokļu atlaides. RSEZ juridiskais statuss noteikts “Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā” (“LV” 21.10.1997.). RSEZ teritorija aptver 1220 hektāru, un to pārvalda akciju sabiedrība “Rēzeknes speciālā ekonomiskā zona”. RSEZ darbojas septiņi uzņēmumi: SIA “Verems”, a/s “Rebir”, Sia “Larta-1”, a/s “Rēzeknes dzirnavnieks”, SIA “A&C Electronic Baltic”, SIA “DFD” un SIA “Magistr Fiskevegn Group. MFG”. Vislielāko darbavietu skaitu 2004.gadā nodrošināja a/s “Rebir”, kurā strādā 1498 cilvēki. 2004.gada 11.novembrī RSEZ vadība vienojās ar Rēzeknes pilsētas domi par 2,8 hektārus liela nekustamā īpašuma nodošanu RSEZ rīcībā industriālā parka izveidei.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!