– pieteica likumprojektu “Grozījumi Operatīvās darbības likumā”.
Likumprojekts paredz terminoloģiski saskaņot Operatīvās darbības likumā lietotos terminus ar Komerclikumā un Kriminālprocesa likumā lietotajiem terminiem.
Likumprojekts nosaka, ka operatīvās darbības pasākumu gaitā iegūtā informācija ir klasificējama kā informācija dienesta vajadzībām vai valsts noslēpuma objekts. Šādu informāciju kā pierādījumu kriminālprocesā drīkst izmantot tikai Kriminālprocesa likuma noteiktajā kārtībā, nodrošinot operatīvās darbības pasākumu īstenošanas un tajos iesaistīto personu konfidencialitāti un drošību.
Likumprojekts paredz iekļaut Operatīvās darbības likumā jaunu starptautiskajā praksē plaši reglamentētu operatīvās darbības pasākumu “Kontrolētā piegāde”, tādējādi pilnveidojot likumdošanas jomu un veicinot starptautiskās sadarbības iespējas noziedzības apkarošanā.
Kontrolētā piegāde ir nelikumīgas vai aizdomās turamas kravas un ar to saistīto personu kontrole, lai novērstu vai atklātu ar to saistītos noziedzīgos nodarījumus, noskaidrotu visas iesaistītās personas, it īpaši organizētājus un pasūtītājus.
Kontrolētā piegāde nav pieļaujama, ja nav iespējams pilnīgi novērst: cilvēku dzīvības un veselības apdraudējumus; daudzu cilvēku dzīvībai bīstamu vielu izplatīšanos; bīstamu noziedznieku bēgšanu; ekoloģisku katastrofu vai neatgriezenisku mantisku zaudējumu.
Kontrolētā piegāde īstenojama, pamatojoties uz prokurora rakstisku akceptu, neatliekamos gadījumos kontrolēto piegādi var veikt, saņemot prokurora mutisku akceptu, bet 24 stundu laikā saņemot rakstisku akceptu. Ja kontrolētās piegādes nolūkā jāveic sevišķā veidā veicamie operatīvās darbības pasākumi, atļauja jāsaņem šajā likumā noteiktā kārtībā.
Likumprojekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības, Vides ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Valsts kancelejā;

– pieteica likumprojektu “Aizturēto personu turēšanas kārtības likums”.
Kā norāda Iekšlietu ministrija, 2005.gada 1.oktobrī stāsies spēkā Kriminālprocesa likums, tā 267.panta otrajā daļā ir noteikts, ka aizturēto turēšanas kārtību nosaka īpašs likums. Līdz šim neviens ārējais normatīvais akts nenoteica aizturēto personu turēšanas kārtību.
Šobrīd no 28 Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietām Eiropas Komitejas “Par spīdzināšanas un citādas cietsirdīgas, necilvēcīgas vai cilvēka cieņu pazemojošas apiešanās un sodīšanas novēršanu” (CPT) ekspertu rekomendācijām atbilst tikai 14 vietas. Daudzviet ēkas, kurās izveidotas īslaicīgās aizturēšanas vietas, praktiski nav iespējams turpmāk ekspluatēt, jo tās atrodas avārijas stāvoklī, piemēram, Ventspilī tā atrodas ēkā, kura būvēta 1850.gadā, un tajā nav centrālapkures, personām nav iespējams nomazgāties, sausās tualetes ziemā aizsalst. Kritiskā stāvoklī ir arī Daugavpils īslaicīgās aizturēšanas vieta, kurā pavasarī, paaugstinoties gruntsūdeņu līmenim, kamerās ievērojami paaugstinās mitruma līmenis, kas veicina bojāšanos un atstāj iespaidu uz tajās turēto personu veselību.
Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietu kameras ar sanitārajiem mezgliem ar ūdensvadu ir aprīkotas 14 vietās, atsevišķas guļamvietas un laukumi aizturēto personu pastaigām svaigā gaisā ierīkoti 14 vietās, bet dušas telpas ir 25 īslaicīgās aizturēšanas vietās.
Sagatavotā likumprojekta mērķis ir noteikt Kriminālprocesa likuma paredzētajā kārtībā aizturēto personu turēšanas kārtību speciāli aprīkotās policijas telpās – īslaicīgās aizturēšanas vietā. Likumprojekts nosaka īslaicīgās aizturēšanas vietas statusu, iekārtojumu, aizturēto personu turēšanas kārtību, viņu pienākumus turēšanas laikā, sadzīves apstākļus un medicīnisko aprūpi.
Likumprojekta Pārejas noteikumi paredz noteikt, ka Ministru kabinets līdz 2009.gada 1.janvārim nodrošina īslaicīgās aizturēšanas vietu iekārtojuma atbilstību šā likuma noteikumiem. Ministru kabinets līdz 2005. gada 1.oktobrim nosaka glabāšanai kamerā atļauto priekšmetu sarakstu. Ministru kabinets līdz 2006. gada 1.janvārim izdod šajā likumā paredzētos noteikumus par aizturētā uztura, mazgāšanās un personīgās higiēnas līdzekļu nodrošinājuma normām. Līdz attiecīgo noteikumu spēkā stāšanās dienai attiecībā uz aizturētajiem piemēro Ministru kabineta 2002.gada 6.augusta noteikumus Nr.339 “Noteikumi par apcietināto, administratīvi arestēto un administratīvi aizturēto personu uztura, mazgāšanas līdzekļu un personīgās higiēnas līdzekļu normām”. Paredzēts noteikt, ka minētais likums stājas spēkā vienlaikus ar Kriminālprocesa likumu.
Likumprojekts nodots saskaņošanai: Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības, Vides ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Valsts kancelejā;

– pieteica likumprojektu “Grozījumi likumā “Konsulārais reglaments””.
Kā norāda Ārlietu ministrija, saskaņā ar likumu “Konsulārais reglaments”, par konsulārajiem pakalpojumiem iekasējama valsts nodeva saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs iekasē valsts nodevu par to sniegtajiem pakalpojumiem, pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumiem: “Noteikumi par valsts nodevu par vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem”; “Noteikumi par valsts nodevu par notariālo darbību izpildi, ko veic konsulārās amatpersonas ārvalstīs”; “Noteikumi par valsts nodevu par dokumenta īstuma apliecināšanu”; “Noteikumi par valsts nodevu par izziņas izsniegšanu no Sodu reģistra”; “Noteikumi par valsts nodevu par personas apliecību un pasu izsniegšanu”; ”Noteikumi par valsts nodevu par atteikšanās no Latvijas pilsonības un pilsonības atjaunošanas dokumentēšanu”; “Noteikumi par valsts nodevas par civilstāvokļa aktu reģistrāciju apmēru un maksāšanas kārtību”.
Saskaņā ar likumu “Konsulārais reglaments” samaksu par atsevišķiem citiem pakalpojumiem, kuri nav valsts nodevas objekts, nosaka ārlietu ministrs. Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs iekasē samaksu par atsevišķiem citiem pakalpojumiem, kuri nav valsts nodevas objekts, pamatojoties uz Ārlietu ministrijas rīkojumu “Par samaksu par konsulārajiem pakalpojumiem”.
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem “Noteikumi par valsts nodevu par dokumenta īstuma apliecināšanu”; “Noteikumi par valsts nodevu par notariālo darbību izpildi, ko veic konsulārās amatpersonas ārvalstīs” un “Noteikumi par valsts nodevu par vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem” Ārlietu ministrija ir pilnvarota noteikt valsts nodevas likmes ārvalstu valūtās. Saskaņā ar Ārlietu ministrijas rīkojumu “Par samaksu par konsulārajiem pakalpojumiem” Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ir pilnvarots noteikt konsulāro pakalpojumu likmes ārvalstu valūtās.
Sakarā ar to, ka ne visi iepriekšminētie normatīvie akti paredz pilnvarojumu Ārlietu ministrijai noteikt likmes ārvalstu valūtās par citiem pakalpojumiem, kuri nav valsts nodevas objekts, likumprojekts ir nepieciešams, lai pilnvarotu Ministru kabinetu izdot noteikumus par ārvalstu valūtu likmēm valsts nodevām un citiem pakalpojumiem, kuri nav valsts nodevas objekts.
Likumprojekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības, Vides ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Valsts kancelejā.

– pieteica noteikumu projektu “Noteikumi par mazizmēra kuģošanas līdzekļu vadītāju sertificēšanu un apmācību”.
Noteikumu projekts paredz noteikt kārtību, kādā veic mazizmēra kuģošanas līdzekļu (ūdensmotociklu, kā arī motorlaivu un kuteru, kuru garums ir mazāks par 12 metriem) vadītāju sertificēšanu un apmācību.
Mazizmēra kuģošanas līdzekļu vadītāju sertificēšanu, kā arī šo vadītāju reģistra nodrošināšanu un uzturēšanu veic valsts akciju sabiedrība “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD).
Projekts paredz noteikt, ka mazizmēra kuģošanas līdzekļu vadītājam nepieciešamās zināšanas, prasmes un iemaņas persona var apgūt pašmācības ceļā.
Mazizmēra kuģošanas līdzekļu vadītāja apliecība (apliecība) ir no speciāliem materiāliem izgatavots kredītkartes formāta dokuments (pielikums) ar tajā iestrādātiem pretviltošanas elementiem, kuru personai, pamatojoties uz iegūtajām tiesībām iekšējos ūdeņos un jūrā Latvijas piekrastē ne tālāk kā 10 km no krasta vadīt mazizmēra kuģošanas līdzekļus, izsniedz CSDD. Apliecības derīguma termiņš ir 10 gadu. Pirms apliecības saņemšanas, kā arī pirms kvalifikācijas iegūšanas eksāmena persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu. Personu apliecinošu dokumentu drīkst neuzrādīt persona, kura nav sasniegusi 15 gadu vecumu, ja tā uzrāda dzimšanas apliecību, kā arī persona, kura vēlas apmainīt vai atjaunot šo noteikumu pielikumam atbilstošu apliecību.
Apliecību var saņemt persona, kura pastāvīgi dzīvo Latvijā vai kurai ir tiesības uzturēties Latvijā ilgāk par trijiem mēnešiem. Apliecību var iegūt personas, kuras sasniegušas šādu vecumu: 14 gadus, lai vadītu ūdensmotociklus un motorlaivas; 16 gadus, lai vadītu ūdensmotociklus, motorlaivas un kuterus.
Mazizmēra kuģošanas līdzekļa vadītāja kvalifikācijai nepieciešamo zināšanu apjomu (eksāmena biļešu jautājumus) apstiprina satiksmes ministrs.
Apliecību izsniedz personai, kura CSDD nokārtojusi kvalifikācijas iegūšanas eksāmenu. Mazizmēra kuģošanas līdzekļa vadītāja kvalifikācijas iegūšanas eksāmenu pieņem datorizēti. Ja pretendents eksāmenu nenokārto, to atkārtoti pieņem ne ātrāk kā pēc 7 dienām.
Personai, kurai ir cita atpūtas kuģa vadītāja kvalifikāciju apliecinošs dokuments, apliecību izsniedz bez eksāmena kārtošanas.
Persona, kura vēlas saņemt vai atjaunot apliecību, iesniedz CSDD medicīnisko izziņu par vispārējo veselības stāvokli vai transportlīdzekļa vadītāja medicīnisko izziņu, bet persona, kas vēlas apmainīt apliecību, – arī apmaināmo apliecību.
Maksu, par kādu tiek pieņemts mazizmēra kuģošanas līdzekļu vadītāja kvalifikācijas iegūšanas eksāmens un izsniegta apliecība, nosaka satiksmes ministrs.
Personai, kurai ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Jūrniecības tehniskā centra izdotās kuģošanas līdzekļu vadīšanas apliecības un Latvijas Jūras burāšanas (zēģelētāju) savienības Burāšanas skolas izdotās motorjahtu vadītāju apliecības, CSDD mazizmēra kuģošanas līdzekļu vadītāja apliecību izsniedz bez eksāmenu kārtošanas.
Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Iekšlietu ministrijā.

Zemkopības ministrija

– pieteica koncepcijas projektu “Koncepcija par akcīzes nodokļa atvieglojumu piemērošanas mehānismu mežsaimniecisko darbu veikšanā un nepieciešamajiem normatīvajiem aktiem”.
Kā norāda Zemkopības ministrija, meža nozare līdz šim ir bijusi viena no nozīmīgākajām nozarēm Latvijas ekonomikā. Tās devums Latvijas iekšzemes kopproduktā ir apmēram 7,5 procenti, bet īpatsvars Latvijas kopeksportā 2004.gadā bija 35 procenti, taču postījumi, ko radīja šī gada janvāra vētra, kā arī ražošanas izmaksu pieaugums, tai skaitā degvielas sadārdzinājuma dēļ, var nozīmīgi samazināt nozares produkcijas konkurētspēju, nozares attīstības tempus un potenciālo devumu iekšzemes kopproduktā.
Degvielas akcīzes nodokļa atvieglojumu piemērošana mežsaimnieciskajos darbos samazinātu to izmaksas un veicinātu vētras seku likvidēšanu, kā arī uzlabotu Latvijas uzņēmumu un koksnes produkcijas konkurētspēju starptautiskajā tirgū.
Akcīzes nodokļa minimālās likmes naftas produktiem Eiropas Savienībā nosaka 2003.gada 27.oktobra direktīva Nr.2003/96/EC, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai. Direktīvas 15.panta 3.punkts atļauj dalībvalstīm daļēji vai pilnībā samazināt nodokļu likmi mežsaimniecībā izmantotajiem energoproduktiem un elektroenerģijai.
Kaut gan iepriekšminētā direktīva ļauj dalībvalstīm samazināt nodokļa likmi mežsaimniecībā izmantotajiem energoproduktiem līdz nullei, Latvijas likumdošanā šāds nodokļa atvieglojums nav paredzēts.
Akcīzes nodokļa atvieglojumu piemērošanas mehānisma izstrādei mežsaimniecisko darbu veikšanā tika izveidota darba grupa, kurā darbojās Zemkopības un Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts meža dienesta, kā arī meža nozares interešu grupu pārstāvji. Izvērtējot esošo situāciju un līdzšinējo pieredzi degvielas akcīzes nodokļa maksāšanas administrēšanā, darba grupa vienojās, ka piemērotākais akcīzes nodokļa atvieglojuma piemērošanas veids mežsaimnieciskajos darbos ir nodokļa atmaksāšana darbu veicējiem.
Degvielas akcīzes nodokļa atmaksāšanas mehānisma pamatprincipi:
• Akcīzes nodokļa atmaksas potenciālie saņēmēji ir tiešie mežsaimniecisko darbu veicēji – fiziskas vai juridiskas personas, kuras ir reģistrētas kā nodokļu maksātājas un veic grāmatvedības uzskaiti.
• Nodokli atmaksās par dīzeļdegvielu (gāzeļļu) un svinu nesaturošo benzīnu, kas izlietots tādos mežsaimnieciskajos darbos kā augsnes sagatavošana meža atjaunošanai, jaunaudžu sastāva kopšana, kokmateriālu sagatavošana galvenajā cirtē un starpcirtē, kā arī kokmateriālu pievešana.
Lai mehānismu īstenotu, ir nepieciešams:
1) izdarīt grozījumus 2003.gada 30.oktobra likumā “Par akcīzes nodokli”, papildinot likumu ar normām, kas paredz mežsaimniecisko darbu veicējiem atmaksāt par svinu nesaturošo benzīnu un dīzeļdegvielu samaksāto akcīzes nodokli, kura izlietota likumā noteiktajos mežsaimnieciskajos darbos, likumā nosakot pamatnosacījumus nodokļa atmaksas saņemšanai, nodokļa atmaksas saņēmēju loku un mežsaimniecisko darbu veidus, par kuros izlietoto dīzeļdegvielu un svinu nesaturošo benzīnu varēs saņemt nodokļa atmaksu;
2) izstrādāt Ministru kabineta noteikumus, kas noteiktu kārtību, kādā mežsaimniecisko darbu veicējiem atmaksājams akcīzes nodoklis par mežsaimnieciskajos darbos patērēto dīzeļdegvielu (gāzeļļu) un svinu nesaturošo benzīnu (arī atmaksas saņemšanai iesniedzamos dokumentus; nodokļa atmaksāšanas termiņus; iestādes, kuras veic mežsaimnieciskā darba pārbaudi; degvielas patēriņa normas mežsaimnieciskajos darbos);
3) pirms pasākuma ieviešanas saskaņā ar Eiropas Savienības līguma 88.panta 3.paragrāfu saskaņot to ar Eiropas Komisijai Lauksaimniecības ģenerāldirektorātam.
Atmaksājot akcīzes nodokli par mežsaimniecisko darbu veikšanā izlietoto dīzeļdegvielu (gāzeļļu) un svinu nesaturošo benzīnu, iespējamā finansiālā ietekme uz valsts budžetu 2006.gadā būs – 0,063 miljoni latu, 2007.gadā būs – 4,01 miljoni latu, 2008.gadā – 3,98 un 2009.gadā – 3,98 miljoni latu.
Piemērojot akcīzes nodokļa atvieglojumus par mežsaimnieciskajos darbos izlietoto dīzeļdegvielu (gāzeļļu) un svinu nesaturošo benzīnu, tiks veicināta meža atjaunošana un jaunaudžu kopšana, kā arī mežsaimniecisko pakalpojumu pašizmaksas pazemināšanās, kas savukārt pozitīvi ietekmētu Latvijas meža nozares produkcijas konkurētspēju, it sevišķi periodā pēc viesuļvētras.
Koncepcijas projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ekonomikas ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā;

– pieteica pamatnostādņu projektu “Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes”.
Kā norāda Zemkopības ministrija, atbilstoši Latvijas Meža un saistīto nozaru nacionālās programmas koncepcijā noteiktajiem programmas izstrādes posmiem ir formulēti meža nozares attīstības stratēģiskie mērķi.
Pamatnostādnes ietver programmas pirmajā izstrādes posmā formulētos meža nozares attīstības ilgtermiņa stratēģiskos (attīstības politikas) mērķus, problēmas, kuras kavē šo mērķu sasniegšanu, attīstības politikas pamatprincipus un rīcības virzienus attīstības politikas mērķu sasniegšanai un politikas rezultatīvos rādītājus.
Pamatnostādnes izstrādāja Zemkopības ministrijas izveidota darba grupa sadarbībā ar Apvienoto Nāciju Pārtikas un lauksaimniecības organizāciju Tehniskās sadarbības programmas “Meža nozares stratēģisko mērķu formulēšana un cilvēkresursu attīstība stratēģiskajā plānošanā“ (Formulation of Strategic Targets for the Forest Sector and Human Resource Development in Strategic Planning) ietvaros.
Meža un saistīto nozaru attīstības pamatprincipi balstās uz Latvijas Meža politikas Vienotās tautsaimniecības attīstības stratēģijas pamatprincipiem, ievērojot Latvijas Republikas ratificētās starptautiskās konvencijas un starptautiskos līgumus, valdības parakstītas starptautiskās vienošanās, zinātniski pamatotas Latvijas dabas, sociālās un ekonomiskās likumsakarības un nacionālās meža apsaimniekošanas tradīcijas un pieredzi:
1. Meži ir Latvijas nacionālā bagātība, kura apsaimniekojama, saglabājama un vairojama, lai līdzsvarotu sabiedrības ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās vajadzības un nodrošinātu attīstības iespējas.
2. Meža apsaimniekošana tiek pilnveidota, ņemot vērā meža ekosistēmu lomu vietējos un globālajos procesos – oglekļa dioksīda piesaistīšanā un tā aprites stabilizēšanā, ūdensteču un ūdenstilpju, augšņu un ainavu aizsardzībā.
3. Meža izmantošanas principi tiek valstiski regulēti, lai stabilizētu koksnes resursu ilgtspējīgu pieejamību un prognozējamu vidi meža produktu pārstrādes attīstībai.
4. Visiem meža īpašniekiem ir vienādas tiesības un vienādi pienākumi, īpašumtiesību neaizskaramība un saimnieciskās darbības patstāvība meža apsaimniekošanā. Meži ir pamats to īpašnieku ekonomisko interešu realizācijai. Meža apsaimniekošanai nepieciešamo naudas plūsmu veido tirgus
5. Ja valsts sabiedrības interesēs nosaka saimnieciskās darbības papildu ierobežojumus, meža īpašniekiem ir tiesības uz neiegūto ienākumu kompensāciju.
6. Tiek veicināta tirgus ekonomikas un brīvās konkurences attīstība meža nozarē, veidojot atbilstošu saimniecisko likumu un ar likumiem pamatotu tiesību aktu sistēmu un samazinot valsts iejaukšanos saimnieciskajā darbībā.
7. Valsts meža īpašums ir valsts kapitāls un garants Latvijas cilvēku ekoloģisko un sociālo interešu realizācijai. Valstij kā šā kapitāla īpašniekam ir divas pamatintereses: kapitāla (meža) vērtība nedrīkst samazināties, tai vēlams pieaugt; īpašnieks (valsts) vēlas gūt peļņu no kapitāla (meža).
8. Tiek veicināta meža produktu kā videi draudzīga materiāla plašāka izmantošana Latvijas tautsaimniecībā;
9. Valsts sekmē sociālās infrastruktūras attīstību mežā. Iedzīvotāju sociālo drošību valsts veicina, radot labvēlīgu vidi uzņēmējdarbībai un priekšnosacījumus reģionālajai attīstībai.
10. Mežizglītība, mežzinātne un informācija ir meža un saistīto nozaru sastāvdaļas, kas nodrošina nepieciešamās zināšanas un prasmes meža politikas, likumdošanas un prakses pilnveidošanai un mežu ilgtspējīgai apsaimniekošanai.
11. Meža nozares attīstības plānošana kopējā Latvijas tautsaimniecības attīstības kontekstā ietver ar mežu un meža produktiem saistīto nozaru intereses un iespējas, savukārt, plānojot šo nozaru attīstību, tiek ņemtas vērā meža nozares intereses.
Ņemot vērā situāciju meža un saistītajās nozarēs esošās un potenciālās attīstības tendences, iekšējās un ārējās vides ietekmes novērtējumu, kā arī to, ka meža nozare vēl ilgi būtiski ietekmēs Latvijas monetāro stabilitāti un dominēs eksporta produkcijas kopapjomā, Zemkopības ministrija sadarbībā ar visām nozares interešu grupām ir formulējusi meža nozares attīstības politikas mērķus:
1. Latvijas mežu apsaimniekošana ir ilgtspējīga un starptautiski atzīta
Ilgtspējīga apsaimniekošana nozīmē meža un meža zemju pārvaldīšanu un izmantošanu tādā veidā un apjomā, kas saglabā to bioloģisko daudzveidību, produktivitāti, atjaunošanās spēju, dzīvotspēju un to potenciālu īstenot nozīmīgas ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās funkcijas vietējā, nacionālā un globālā līmenī tagad un nākotnē, un kas nerada draudus citām ekosistēmām. (Helsinku rezolūcija H–1).
Latvijas meža nozarei, kuras produkcija 85% apjomā tiek eksportēta, ir būtiska laba reputācija eksporta tirgos, tāpēc pasākumi meža apsaimniekošanas starptautiskajai atzīšanai ir ļoti nepieciešami.
2. Latvijas meža nozares produkcija ir konkurētspējīga ar augstu pievienoto vērtību un atbilst klienta vajadzībām
Latvijas Kokrūpniecības federācija, ņemot vērā iepriekšminēto, ir izvirzījusi ilgtermiņa mērķi, ka koksnes produktu ražošanas stratēģija ir vērsta uz gala patērētāju. Tas nozīmē, ka Latvija no pirmapstrādes produkcijas (zāģmateriāli, koksnes plātnes u.c.) un sagatavju ražotājas valsts kļūst par gala patērētāja produkcijas ražotāju, lielāko produkta pievienotās vērtības daļu atstājot Latvijā, kā arī tirgus izpētes un jaunu produktu attīstība ir vērsta uz klienta vajadzību apmierināšanu (patērētāja novecošanās faktors, darbaspēka izmaksas u.c.).
3. Meža un saistīto nozaru stratēģisko mērķu sasniegšanai atbilstošs izglītības un zinātniskais potenciāls un cilvēkresursu prasmju līmenis
Zinātniskais potenciāls un cilvēkresursi ir priekšnoteikums ilgtermiņa mērķu sasniegšanai.
Tas nozīmē, ka neatliekami jāizveido tāda normatīvā, motivējošā sistēma, kad valsts, zinātniski pētniecisko institūciju, augstākās un profesionālās izglītības iestāžu interešu grupu un ražošanas uzņēmumu sadarbība visos līmeņos kļūst par normu, kas veicina valsts un privātā finansējuma piesaisti ilgtermiņa, fundamentālo un pielietojamo zinātnes projektu un programmu izstrādei. Pieaug jaunu produktu un inovatīvu tehnoloģiju īpatsvars meža nozarē.
Sasniedzot meža un saistīto nozaru attīstības politikas mērķus un rezultātus, tiks panākta pozitīva ietekme uz valsts un pašvaldību budžetiem, jo palielināsies produktu ar augstāku pievienoto vērtību ražošana un realizācija, pieaugs meža un saistītajās nozarēs strādājošo skaits, veidosies jauni, inovatīvi uzņēmumi un uzņēmumu klasteri.
Latvijas Meža un saistīto nozaru programmā iekļauto pasākumu īstenošanai tiks piesaistīts privātais, Eiropas Savienības, valsts un pašvaldību finansējums.
Nepieciešamais valsts un pašvaldību budžeta finansējums būs kā līdzfinansējums Latvijas Meža un saistīto nozaru programmā iekļauto pasākumu un aktivitāšu īstenošanai no 2006.gada, tas tiks precizēts programmas izstrādes laikā.
Pamatnostādņu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ekonomikas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Vides ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

Par ES struktūrfondu finansētu projektu grozīšanas kārtību

Valsts sekretāru sanāksmē ceturtdien, 11.augustā, izsludināti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par Eiropas Savienības struktūrfondu vadību, paredzot papildināt noteikumus ar kārtību, kā tiek veikti grozījumi struktūrfondu finansētos projektos.
Pašlaik noteikumos par ES struktūrfondu vadību nav noteikta kārtība, kādā veic ES struktūrfondu finansēto projektu grozījumus, kas ievērojami apgrūtina struktūrfondu ieviešanu.
Noteikumu projekts paredz papildināt noteikumus ar jaunu nodaļu “Grozījumu veikšana struktūrfonda projektā vai grantu shēmas projektā”. Šajā nodaļā aprakstīta struktūrfondu projektu grozījumu veikšanas kārtība, nepieciešamie priekšnoteikumi to veikšanai, nosakot arī struktūrfonda finansējuma saņēmēja, granta finansējuma saņēmēja, kā arī pirmā un otrā līmeņa starpniekinstitūcijas un grantu shēmas apsaimniekotāja saistības un pienākumus, kuri rodas, veicot grozījumus projektā.
Ievērojot to, ka projektu grozījumiem var būt atšķirīgs raksturs un ka šobrīd normatīvajos aktos nav noteikts, kādus grozījumus uzskatīt par būtiskiem grozījumiem struktūrfonda projektā, noteikumu projektā ir ietverti nosacījumi, kuriem pastāvot izšķir nebūtisku grozījumu un grozījumu, kas atbilst noteikumu projektā paredzētajiem priekšnosacījumiem, veikšanas kārtību no tādu būtisku grozījumu veikšanas, kuri neatbilst minētajiem priekšnosacījumiem un kurus tādējādi ir tiesīga saskaņot tikai struktūrfonda vadības komiteja.
Noteikumu projekta pieņemšana saīsinātā termiņā atvieglotu struktūrfondu ieviešanas procesu un ļautu nepamatoti neaizkavēt struktūrfondu līdzekļu apguvi. Turklāt ir jānodrošina pašlaik iztrūkstošais regulējums attiecībā uz grozījumu veikšanu struktūrfonda projektā, lai nodrošinātu pietiekami elastīgu un ātru līguma grozījumu saskaņošanas un apstiprināšanas procesu.
Pilns noteikumu grozījumu projekta teksts pieejams Finanšu ministrijas mājaslapā.

Par grozījumiem MK noteikumos par azbesta šķiedru saturošu materiālu lietošanas ierobežojumiem

Ceturtdien, 11.augustā, Valsts sekretāru sanāksmē Vides ministrija pieteica noteikumu projektu ”Grozījumi Ministru kabineta 2000.gada 25.aprīļa noteikumos Nr.158 “Noteikumi par bīstamo ķīmisko vielu un bīstamo ķīmisko produktu lietošanas un tirdzniecības ierobežojumiem un aizliegumiem””.
Pēc vides ministra Raimonda Vējoņa iniciatīvas izstrādātais MK noteikumu grozījumu projekts paredz azbesta šķiedru saturošus materiālus (piemēram, šīfera jumtu segumus), kas iebūvēti un/vai nodoti ekspluatācijā pirms 2001.gada 1.janvāra, atļaut ekspluatēt līdz to darbības beigām, nenosakot to nomaiņas termiņu.
Noteikumus, kas šobrīd regulē azbesta šķiedru saturošo materiālu lietošanas un tirdzniecības ierobežojumus Latvijā, saskaņā ar ES un Latvijas normatīvajiem aktiem, kā arī izvērtējot prognozes par Latvijas ekonomiskās situācijas tālāku attīstību, 2000.gadā izstrādāja Veselības ministrija.
Šie noteikumi pēdējā laikā sabiedrībā ieguvuši plašu skanējumu, jo azbestu saturošu (šīfera) jumta seguma nomaiņas izdevumi ir jāsedz ēkas īpašniekiem. Tas rada nepieciešamību pēc papildu ieguldījumiem ne tikai jumta seguma nomaiņai, bet arī šīfera nodošanai apglabāšanai tam speciāli paredzētās vietās.
Kā uzskata R.Vējonis, grozījumi minētajos noteikumos nepieciešami, pamatojoties gan uz pašreizējiem Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeņa rādītājiem, gan uz ekonomisko situāciju valstī kopumā. Tāpat vides ministrs atzina, ka šajā gadījumā, saskaņā ar EK Direktīvu 76/769/EEK, šāda jumta seguma nomaiņas termiņa noteikšana nav obligāta.