Neraugoties uz ES dalībvalstu centieniem pārliecināt Irānu atteikties no visām aktivitātēm, kas varētu tikt izmantotas kodolieroču ražošanai, Irānas ārlietu ministrs Kamals Harāzi paziņojis, ka noraida priekšlikumus Irānas kodolprogrammas problēmu atrisināšanā, ziņo raidsabiedrība “BBC”.
Irānas ārlietu ministrs uzskata, ka ES piedāvātais plāns ignorē valsts tiesības bagātināt urānu un veikt pilnu kodolciklu. “Mēs pieprasām ievērot mūsu tiesības un kā pirmo soli esam nolēmuši atsākt darbu Isfahānas kodolcentrā,” teikts K.Harāzi paziņojumā. Viņš gan atzinis, ka ir gatavs turpināt sarunas ar Eiropas trim lielākajām valstīm – Lielbritāniju, Franciju un Vāciju.
Arī Irānas Atomenerģijas organizācijas vadītājs Mohamads Saēdi paziņojis, ka Irāna ir pieņēmusi lēmumu atsākt Isfahānas kodolcentra darbību.

No afēras līdz krīzei

Ziņu aģentūra “Reuters” vēsta, ka Irānas lēmums atsākt kodolrūpnīcas darbību Francijas ārlietu ministra Filipa Dusta-Blazī skatījumā var izraisīt lielu starptautisku krīzi. “Domāju, ka šī Irānas afēra ir ļoti nopietna un ka tā var izraisīt nopietnu krīzi,” žurnālistiem teicis F. Dusts-Blazī.
Kāda Irānas amatpersona “Reuters” apgalvojusi, ka Irānā minētajā urāna bagātināšanas rūpnīcā ieradušies Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) inspektori, lai uzstādītu novērošanas aparatūru un pārraudzītu zīmogu noņemšanu, Irānai gatavojoties atsākt darbu šajā objektā. Vērtēts, ka šāda rīcība izraisīs Irānas tiešu konfrontāciju ar ES, kas brīdinājusi Irānu, ka tās lieta var tikt nodota ANO Drošības padomei. Drošības padome var noteikt sankcijas, ja Irāna atsāks darbu Isfahānas kodolcentrā.

Urāns kodolenerģijai vai kodolieročiem?

Irāna līdz šim noliegusi ASV apsūdzības, ka tās kodolprogramma maskē mēģinājumus izgatavot kodolbumbu. Irāna skaidro, ka tai steidzami jāattīsta kodolenerģētika, lai apmierinātu aizvien pieaugušo pieprasījumu pēc elektroenerģijas un saglabātu naftas un gāzes rezerves.
Lielbritānija, Vācija un Francija aicinājušas šodien sarīkot Starptautiskās atomenerģijas aģentūras ārkārtas sanāksmi. ANO mājaslapā pieejamā informācija liecina, ka sanāksme gaidāma šodien un tajā varētu mēģināt izdarīt spiedienu uz Irānu, lai pārliecinātu to neatsākt darbus Isfahānā.
Irāna paziņojusi, ka darbu atsākšana kodolcentrā nenozīmē, ka tā izstājusies no urāna bagātināšanas moratorija. Minētajā centrā urānu saturošā rūda tiekot pārstrādāta urānā, nevis bagātināta. Irāna piedraudējusi – ja šodien notiekošajā sanāksmē noteiks kādas sankcijas, tā varētu atsākt arī urāna bagātināšanu. M.Saēdi uzsver, ka Isfahānas rūpnīcā nenotiek urāna bagātināšana, bet urāns tiek pārvērsts gāzē, kas ir piemērota, lai uzsāktu bagātināšanu. Viņš arī piebilda, ka Irāna turpinās pildīt savas starptautiskās saistības un neatsāks darbu Natanzas rūpnīcā, kas tieši paredzēta urāna bagātināšanai.
Pēc pagājušajā nedēļā ASV medijos izskanējušām ziņām, valsts izlūkdienests uzskata, ka Irāna būs spējīga izgatavot atombumbu pēc desmit gadiem. Analīzē, kas balstīta uz ASV izlūkošanas slepenā pārskatā sniegto informāciju, ietverti ticami, taču nepierādīti indikatori, ka Irānas armija veic slepenus darbus, taču nav informācijas, kas tieši saistītu šos projektus ar kodolieroču programmu.